Politiskais režīms ir metode, kā sabiedrībā realizēt politisko varu.
Politiskais režīms: veidi un būtība
Jebkurš politiskais režīms ir īpašs pretēju principu apvienojums cilvēku attiecību organizēšanai: demokrātija un autoritārisms.
Valsts politiskais režīms: jēdziens, veidi
Politiskais režīms parasti tiek sadalīts vairākos veidos: autoritārā, totalitārā un demokrātiskā. Apskatīsim katru no tiem sīkāk: uz ko tie balstās, un kādi ir viņu pastāvēšanas principi.
Politiskais režīms, veidi: totalitārisms
Ar šāda veida režīmu vara tiek pilnībā monopolizēta. Rezultātā tā nonāk tikai vienas partijas rokās, savukārt pati partija ir tikai viena līdera kontrolē. Totalitārisma apstākļos valsts aparāts un valdošā partija ir apvienoti kopā. Paralēli tam tiek nacionalizēta visa sabiedrība, tas ir, no varas neatkarīgas sabiedriskās dzīves izskaušana, pilsoniskā viedokļa iznīcināšana. Likuma un likuma loma ir mazināta.
Politiskais režīms, veidi: autoritārs
Šāda veida režīms, kā likums, rodas, ja tiek veikta jau novecojušu sociālekonomisko institūciju nojaukšana, kā arī spēku polarizācija, pārejot no valsts uz tradicionālajām uz jaunām rūpniecības struktūrām. Autoritārais režīms galvenokārt paļaujas uz armiju, kas nepieciešamības gadījumā iejaucas politiskajā darbībā, lai izbeigtu ieilgušo politisko krīzi, kuru vienkārši nav iespējams pārvarēt ar likumīgiem, demokrātiskiem līdzekļiem. Šādas iejaukšanās rezultātā visa vara nonāk noteiktas varas vai politiskā vadītāja rokās.
Valsts politiskā režīma veidi: autoritārisms un totalitārisms
Ja autoritārisms pirmajā gadījumā atgādina totalitārismu, ir pieļaujama zināma interešu un spēku polarizācija un norobežošana. Šeit nav izslēgti daži demokrātijas elementi: parlamentārā cīņa, vēlēšanas un zināmā mērā likumīga opozīcija un domstarpības. Bet tajā pašā laikā sabiedriski politisko organizāciju un pilsoņu tiesības ir nedaudz ierobežotas, nopietna juridiska opozīcija ir aizliegta, organizāciju un atsevišķu pilsoņu politisko rīcību stingri regulē noteikumi. Iznīcinošie, centrbēdzes spēki tiek kavēti, kas rada noteiktus apstākļus demokrātiskām reformām un interešu saskaņošanai.
Politiskais režīms, sugas: demokrātija
Pirmkārt, demokrātija nozīmē masu līdzdalību valdībā, kā arī visu tās valsts pilsoņu klātbūtni, kuriem ir demokrātiskas brīvības un tiesības, kas oficiāli atzītas un nostiprinātas likumos un konstitūcijā. Demokrātija tās kā sociāli politiskas parādības pastāvēšanas vēsturē ir izstrādājusi noteiktas vērtības un principus, kas ietver:
- publicitāte iestāžu darbībā;
- vienlīdzīgas valsts pilsoņu tiesības pārvaldīt sabiedrību;
- varas dalīšana tiesu, likumdošanas un izpildvarā;
- valsts iekārtas konstitucionalizācija;
pilsonisko, politisko, sociālo un ekonomisko brīvību un cilvēktiesību komplekss.
Šīs vērtības, protams, apraksta ideālu sistēmu, kas neeksistē nekur citur. Varbūt tas principā nav sasniedzams. Tomēr demokrātijas vērtību uzturēšanas institūcijas pastāv visu to trūkumu dēļ.
