Vārdnīcās paskaidrots, ka vārds "tautība" nozīmē, ka noteikta cilvēku grupa pieder pie noteiktas etniskās grupas. Deviņpadsmitā gadsimta beigās to noteica cilvēka valoda un viņa reliģija. T. i. “Krievu” tautība tika norādīta tikai tiem cilvēkiem, kuri runāja tikai krievu valodā.
Drīz vien situācija mainījās. PSRS cilvēkam bija pienākums izvēlēties tautību, kas sakrita ar viena no vecākiem tautību. Tā vismaz prasīja tā laika konstitūcija. Tomēr patiesībā bija ziņkārīgi gadījumi.
Reiz meitene saņēma pasi, viņas tēvs bija osetietis, bet māte - ukrainiete. Starp citu, vecāki vienlaikus nodeva pases apmaiņai. Tajā pašā pasu birojā.
Kā gaidīts, viņu tautības tika ierakstītas pasēs. Kā gaidīts, meitene paziņojumā rakstīja: "Es lūdzu jūs piešķirt tēvam pilsonību." Termiņš ir pagājis, un meitene saņem pasi, kurā teikts, ka viņa ir krieviete. Pilsonis, sašutis, pagriežas pret pasistu, kura atbilde bija apdullināta. Viņš izklausījās šādi:
"Vai tev rūp?"
Meitenei bija vienalga: PSRS visi bija vienādi. Bet, kad viņas vecāki saņēma pases, šoks kļuva vēl spēcīgāks. Ailē "tautība" krievu valodu norādīja tēvs, krievu - māte. Tātad šī ģimene ir pārkrievojusies. Viņus nomierināja tikai viena lieta: gan māte, gan meitenes tēvs, viņu radinieki ceturtajā ceļgalā bija dzimuši un auguši pilnīgi krievu pilsētā, vidējā joslā. Osetijas un ukraiņi tika reģistrēti pēc viņu vecāku tautības.
Pašreizējā Krievijas Federācijas konstitūcija tieši norāda, ka personai ir tiesības patstāvīgi noteikt savu tautību, un neviens to nevar novērst. Dažreiz rodas smieklīgi gadījumi. Vienā no lielākajām astoņdesmito gadu pilsētām viņi spēlēja krievu kāzas starp studentu no Kamerūnas un melnādainu meiteni no Dienvidāfrikas. Viņu mazdēls, šarmantais, tumšādains, platleņķa un uzpūtīgais sejas Luiss NJOGU Mwai, kuram tagad ir ap 30, visos profilos norāda: tautība - krievu. Viņa dokumentu lasīšana izraisīja ne vienu vien amatpersonu smaidu.
Bet Luiss tiešām ir krievs. Nepilnīgos 30 gadus viņš četras reizes ir bijis Āfrikā, viņam ir uzturēšanās atļauja vienā ļoti lielā krievu pilsētā, viņš runā izcilā krievu valodā un četrās citās valodās, starp kurām, diemžēl, nav viņa vecāku dialektu. Un pats galvenais - viņa dvēsele ir krievu: laipna, plaša, atsaucīga.
Jēdziens "krievu tautība" ir kļuvis daudz plašāks. Mums joprojām ir kopīgs krievu un ukraiņu, baltkrievu un kazahu ieradums. Turcijai, Ēģiptei, Japānai un daudzām citām valstīm jebkuram tās teritorijas pārstāvim, kurā kādreiz atradās PSRS, ir tikai viena tautība: krievu.
Šim vārdam ir zināma diženums, liels lepnums, iesaistīšanās vēsturē. Galu galā krievi ir krievu nacionālais balets, kuru vairāk nekā simts gadu uzskata par nepārspējamu. Krievi ir uzvara pār fašistisko Vāciju un pirmais lidojums kosmosā.
Krievu valoda ir lepns, spēcīgs un lielisks vārds. Tas jums vienmēr jāatceras. Mums jābūt lepniem, ka esam krievi.
