Krievijas finanšu attīstība kā ļoti efektīva sastāvdaļa nav iespējama, ja neveidojas finanšu tirgus. Finanšu tirgus galvenā daļa ir valūtas tirgus.
Krievijas valūtas tirgus attīstījās un veidojās paralēli ekonomikas attīstībai un reformai. PSRS to pārstāvēja valsts monopols, kura kontroli pilnībā veica Centrālā banka un Vnesheconombank. Aģenti ārvalstu valūtas darījumu kontrolē bija Valsts banka, Valsts plānošanas komisija un Finanšu ministrija.
80. gadu beigās maiņas kurss īsti neatspoguļoja pirktspēju. Tieši šajā laika posmā ārvalstu ekonomiskā aktivitāte mēģināja reanimēties, ieviešot īpašu sistēmu ar daudziem valūtas maiņas kursiem. Kā tāds nebija valūtas tirgus. Viss valūtas tirgus tika sadalīts segmentos, katrā segmentā tika noteikts savs rubļa kurss. Kursu atšķirība bija ļoti būtiska. Tirgus ekonomikas attīstības laikā tika ieskicēti pirmie soļi Krievijas likumdošanas liberalizācijā valūtas tirgus jautājumos. Vietējā valūtas tirgus stimulēšanai 1992. gadā tika izdots prezidenta dekrēts, kurā tika pilnveidota valūtas aprite un ieviesta ārvalstu valūtas pārdošanas kārtība.
Krievijas valūtas tirgus veidošanās priekšnoteikumus var cieši saistīt ar banku sistēmas veidošanās procesu - divu līmeņu (Krievijas Bankas un komercbanku darbība tika regulēta). Tieši tad parādījās pirmās valūtas maiņas. Pirmā šāda apmaiņa bija CJSC MICEX. Pirmoreiz, pamatojoties uz MICEX tirdzniecības rezultātiem, tika stingri noteikta rubļa un dolāra vienotā pārdošanas un pirkšanas likme.
Līdz 1992. gada beigām tika izveidota mūsu valūtas tirgus struktūra. Un neradās jautājums, kāds ir valūtas tirgus Krievijā.
Federālais likums “Par valūtas regulēšanu un valūtas kontroli” pašlaik ir galvenais šajā jomā. Tas definē to institūciju pilnvaras, kuras tiek aicinātas kontrolēt valūtu, nosaka pamatprincipus operācijām ar valūtu Krievijas Federācijā un nosaka fizisko un juridisko personu pienākumus un tiesības attiecībā uz valūtas pārvaldību, izmantošanu un glabāšanu. Likums arī nosaka atbildību par likuma pārkāpumiem valūtas maiņas darījumu jomā. Šis likums atceļ valūtas ierobežojumus un novērš šķēršļus tik svarīgas valsts ekonomikas sastāvdaļas kā Krievijas valūtas tirgus attīstībai. Diemžēl metodoloģiskā un tehniskā bāze joprojām ir vāja, lai pilnībā kontrolētu eksportu un importu. Normatīvā regulējuma uzlabošanai tika izdots Ministru padomes dekrēts, kas nosaka pasākumus eksporta un valūtas kontroles stiprināšanai. Valūtas tirgus beidzot ir oficiāli kontrolēts.
Jāatzīmē, ka Krievijas valūtas tirgus neattīstās pats par sevi, bet gan saskaņā ar visām prasībām, kuras izvirza starptautiskās kredītorganizācijas, piemēram, Starptautiskais valūtas fonds. Pēc šī fonda ieteikuma Krievija ir novērsusi šķelšanos mūsu valūtas tirgū bezskaidrā naudā un skaidrā naudā. Tas ļauj gan rezidentiem, gan nerezidentiem veikt valūtas darījumus saskaņā ar likumiem. Šim nolūkam ir Krievijas Bankas norādījums, kas nosaka visu valūtas maiņas punktu darba organizāciju valstī. Saskaņā ar instrukcijām tika izveidots viss apmaiņas punktu tīkls.
Krievijas valūtas tirgum jāattīstās saskaņā ar galveno uzdevumu - Krievijas rubļa kursa stabilizēšanu. Tam nepieciešama efektīva monetārā politika.
