Vārds ir pirmā lieta, ko bērns saņem no vecākiem, kad viņš piedzimst. Šī brīža nozīme cilvēka dzīvē ir liela. Šodien neviens to neapstrīd. Tāpēc vecāki bērna vārda izvēlei tuvojas ar visu atbildību. Tas ir bijis vienmēr. Vīriešu vārdi (krievu, gruzīnu vai armēņu) tika izvēlēti no visiem cilvēkiem, kuriem ir īpaša piesardzība.
Kopš seniem laikiem zēns bija klana nākotnes aizstāvis, tā pēctecis. Tika uzskatīts, ka ģimenes labklājība un labklājība lielā mērā ir atkarīga no labi izvēlētiem vīriešu vārdiem. Mūsu dzīvē lielākajai daļai cilvēku ir tendence ievērot savas tautas paražas un tradīcijas, tāpēc zināšanas par uzvārdu un vārdu izcelsmes vēsturi, to nozīmēm var būt ļoti noderīgas.
Kā to sauca pirmskristīgajā Krievijā
Nosaukšanas vārdnīca pirmskristietiskajā Krievijā bija bagāta un daudzveidīga. Un tas nav pārsteidzoši. Pats fantastiskākais izcelsme bija krievu slāvu vārdi. Tīkla nosaukumi vīriešiem varētu norādīt, piemēram, bērna kārtas numuru ģimenē - Tretjaku, Šestaku, Četvertaku un citus.
Personas vārda izvēli ietekmēja arī cilvēka ārējās īpašības. Tika ņemta vērā matu, acu, ādas krāsa, ķermeņa uzbūve. No šejienes nāca vārdi Černiši, Beljaks, Tolstojs, Sukhoi un citi.
Bērna rakstura iezīmes, paradumi un izturēšanās arī neizbēga no pieaugušo ģimenes locekļu uzmanības. Bērnu novērojumu rezultāts bija vārdu Creek, Scriaba, Nesmeyan, Bulgak (nemierīgi) parādīšanās.
Seno slāvu totēmiskie uzskati radīja īpašus nosaukumus. Vīriešu krievu iesaukas varētu norādīt cienījamo dzīvnieku un augu nosaukumus, piemēram, Vilks, Buļlis, Kviešu graudzāle, Skābene.
Kā sauc bērnus?
Pirmskristietiskajā Krievijā vārdi, ko sauca par cilvēkiem, varētu norādīt uz bērna dzimšanas gadu, viņa vēlamo vai nevēlamo parādīšanos ģimenē. Arī pārliecība, ka personas vārds var novērst ļauno garu, varētu ietekmēt izvēli.
Amatniecība, sociālais statuss, izcelsme, vēlme dzīvot kopā ar kaimiņiem draudzībā un harmonijā - viss varētu atspoguļot vārdu, kuru sauca mazulis. Šajā sakarā mūsdienu slāvu vārdu saraksts var izraisīt smaidu. Un dažreiz mēs pat nevaram saprast, kas vadīja mūsu senčus.
Vēsturnieki zina daudzus pirmskristīgos vārdus. Vīriešu (krievu, vecā slāvu, veckrievu) nosaukumi - Ždana, Peresvets, Bogdans, Neždans, Vešņaks, Nemils, Tugarīns, Čudins, tatāru valoda - tika plaši izmantoti arī tā laika cilvēku vidū. Un tas nav viss saraksts.
Vārdu izvēlei bija daži ierobežojumi. Bet viņi joprojām bija. Tas galvenokārt attiecās uz Ruriku dinastijas nosaukumiem. Katrā no tās zariem bija noteikts titulu komplekts, ko visbiežāk nēsāja šīs konkrētās ģimenes pārstāvji.
Valdošās muižniecības vārdi skanīgi atšķīrās no vārdiem, kurus sauca vienkāršie cilvēki. Viņiem bija dubultā bāze un viņi veica noteiktu semantisko slodzi. Piemēram, nosaukumiem Vladimirs, Svjatoslavs, Jaroslavs, Svjatopolka, Vsevolod bija paaugstināta nozīme un tie norādīja spēku, varenību un godību.
Daudzi uzskata, ka Oļegs, Igors un Gļebs ir krievu vīriešu vārdi. Bet šis viedoklis ir kļūdains, jo tie bija aizgūti no skandināvu valodām un tolaik bija ļoti plaši izplatīti. Viņus varēja nēsāt dižciltīgo ģimeņu pārstāvji, kā arī viņu pēcnācēji.
Kristiešu vārdi
Kādi viņi bija? Līdz kristietības pieņemšanai Krievijā pastāvēja izveidota vārdu sistēma, kurai bija dziļas vēsturiskas saknes. Bet pareizticība pieprasīja pakļaušanos jaunajiem noteikumiem un normām.
Vārds tika dots baznīcas dzimušajai personai, izmantojot īpašu mēnešu kalendāru, ko sauca par svētajiem. Tika nogādāti paraugi griešanai. Bērni tika nosaukti pēc svētajiem mocekļiem, kuri cildināja kristīgo ticību. Tātad vecāki pārāk daudz neietekmēja izvēli.
Kristības laikā katrs cilvēks saņēma jaunu vārdu par godu noteiktajam svētajam. Tas kļuva oficiāli visiem. Priesteris deva vecākiem iespēju izvēlēties tikai tos vārdus, kas bija bērna dzimšanas dienā.
Joprojām tiek uzskatīts, ka svētais, kura godā persona tiek nosaukta, ir viņa patrons un aizstāvis visu mūžu.
Vīriešu vārdiem krievu pareizticīgajiem, kā arī sievietēm, ir atšķirīga izcelsme. Daži no viņiem nāca no grieķu valodas, citiem bija ebreju, romiešu, latīņu saknes. Tajās tautībās, no kurām šie vārdi cēlušies, viņiem ir piešķirta noteikta leksiska nozīme. Krievu valodai viņu skanējums bija neparasts, dažreiz izraisīja naidīgumu, izsmieklu.
Daži vārdi ir vairāk sastopami svētajos nekā citi, tāpēc tie tiek plaši izmantoti, piemēram, Vasilijs, Aleksandrs, Andrejs. Daži zīdaiņu kritizēšanas paraugi tika pilnībā aizmirsti, jo tos reti izmantoja.
Jaunie un vecie vārdi
Ilgu laiku Krievijā tika saglabātas tradīcijas. Pēc viņas teiktā, vīrietim bija divi vārdi - viens ierēdnis, saņemts kristībā, bet otrs - ikdienas dzīvē. Tas bija saistīts ar faktu, ka katrai ģimenei, ģimenei bija noteiktas paražas, kritizējot bērnus. Šīs tradīcijas atbalsis, ko mēs varam novērot savā laikā.
Turklāt ģimenē bija ierasts godināt vecākos - viņu autoritāte tika uzskatīta par neapšaubāmu. Senči nesa pirmskristietīgus vārdus, un tas prasīja cieņu no jaunākajiem ģimenes locekļiem. Tāpēc veco slāvu vārdu ikdienas dzīves izspiešanai bija nepieciešami vairāk nekā simts gadi. Mūsdienās daudziem no mums ir pat grūti iedomāties, kādi viņi bija.
Pēc tam daudzus vecos slāvu vārdus sāka izmantot kā uzvārdu.
Trīs formas - tautas, literārā, baznīca
Krievu vārdu veidošanās vēsturē ir periods, kad vienlaikus bija trīs formas. Katram no viņiem bija noteikta ietekme uz noteiktām valsts iedzīvotāju grupām.
Lielākā daļa vārdu bija tie, kurus cilvēki turpināja lietot ikdienas dzīvē, tas ir, pirmskristietības paraugi. Dažreiz tie tika atrasti dokumentos. Šī prakse tika novērsta ar īpašu Pētera I dekrētu, kurā tika noteikts, ka vienīgais pareizais vārds tiek uzskatīts par vārdu, ko baznīca cilvēkam piešķīrusi kristību ceremonijas laikā.
XVII gadsimtā pareizticīgo baznīcu ietekmēja nopietnas izmaiņas. Patriarhs Nikons nolēma labot neprecizitātes, kas bija viņas grāmatās. Arī svētajos tika veikti labojumi.
Jauninājumi radīja daudz neskaidrību tajā laikā ieviesto kristīgo vārdu izrunas un lietošanas normās. Un tad viņi jau tika uzskatīti par literāriem.
Arī veci (krievu) vīriešu vārdi ir piedzīvojuši noteiktas izmaiņas. Piemēram, Ivans, mums pazīstams, iepriekš bija Jānis. Tos cilvēkus, kurus sauca par kasjāņiem, sāka saukt par kasiešiem. Danils pārvērtās par Danielu, Sergejs par Sergiju, Aleksejs par Aleksiju.
Kā rāda vēsture, jaunie kristiešu vārdi nebija iesakņojušies tautas vidū. Tie tika izmantoti tikai baznīcas leksikā.
Pilna un īsa sūdzību forma
Kādi viņi ir? Īsa un pilnīga nosaukuma formas klātbūtne runā par krievu valodas oriģinalitāti. Daudzām valstīm tas ir nepieņemami. Pilna vārda forma tiek izmantota oficiālajā runā, dokumentos. Ikdienas lietošanai mājsaimniecībā šādi nosaukumi ne vienmēr ir ērti, jo tiem ir krievu valodai neraksturīgi skanējumi. Piemēram, Aleksandrs, Pēteris, Džordžs un citi.
Nosaukuma īsā forma tika veidota no pilnīgas, bet tā skanējums ir pielāgots krievu valodai. Tāpēc mums ir ērtāk izrunāt un uztvert. Īsā forma tiek izmantota neoficiālā runā, to lieto cilvēki, kuri ir draudzīgi, ģimenē, ciešās attiecībās.
Vecie vīrišķie krievu vārdi skanēja jaunā veidā. Mēs joprojām tos izmantojam - tā ir Saša, Serožo, Petja, Nataša, Olya utt.
Diminutīvi un sirsnīgi vārdi
Bez viņiem mēs nevaram iedomāties sevi un savus mīļos. Īpašu krievu valodas grupu veidoja mazskaitlīgi, sirsnīgi un citi vārdi ar emocionālu krāsojumu. Šie paraugi nevar būt neitrāli. Viņi pauž noteiktu attieksmi pret cilvēku, kurš uzrunā cilvēku. Tāpēc to izmantošana ir ierobežota. Oficiālos apstākļos šādu vārdu skaitīšana ir pilnībā izslēgta.
Ko nosaukt jaundzimušo?
Laikā, kad baznīca piedāvāja krievu vīriešu vārdus bērnam, viņu daudzveidība nebija liela. Vārds, ar kuru cilvēks tika saukts, pilnībā bija atkarīgs no svētā, kurš piedzima vai nomira dienā, kad piedzima bērniņš.
Mūsdienās glīti vīriešu vārdi (krievu, ārzemju), kuriem ir sena izcelsme un pilnīgi jauni, ir “brīvi pieejami” vecākiem, ja viņi izvēlas iespēju kritizēt dzimušu zēnu. Neviens neietekmē viņu izvēli.
Jums tikai jādomā par to, ka šis vārds visu mūžu kļūs par sava veida vizītkartēm. Ar to bērnam jābūt ērtam, tas viņam vajadzētu iepriecināt un izraisīt lepnumu. Un zēna vārds kādreiz kļūs par pamata vārdu viņa bērniem. Tas ir jāatceras šodien, kad vecāki saskaras ar grūtu izvēli.
Reti un moderni vārdi
Var atzīmēt, ka, izvēloties paraugu bērna kritizēšanai, periodiski attīstās noteikta tendence. Visu laiku bija nosaukumu mode. Dažu lietošanas biežums noveda pie tā, ka citi aizmirsās un tika izmantoti ārkārtīgi reti. Pagāja noteikts laiks, un vārdu nosaukumi mainījās.
Piemēram, bija laiki, kad krievu vīrišķīgos vārdus (mūsdienīgus un modīgus) uzskatīja par disonējošiem, nepievilcīgiem. Tie ir tādi paraugi kā Zakhar, Yeremey, Philip, Yegor un citi. Un šodien jūs varat satikt zēnus, kuri lepojas, ka viņu vecāki viņus sauca.
Vīriešu vārdos modi varēja ietekmēt valdošo dinastiju pārstāvji, literāti, tēvzemes varoņi un vēsturiskas personas. Un tas nevienu nepārsteidz.
