Idioma "kā auns pie jauniem vārtiem" (parasti kombinācijā ar darbības vārdiem - izskatās vai skatās) ir ļoti slavena un tiek izmantota mūsdienās. Parasti to saka par cilvēku, kuru apmulsināja redzējums, kas viņam bija kaut kas ļoti negaidīts. Arī šī idioma tiek izmantota, lai raksturotu ne visai gudru cilvēku, lēnām domājošu, dumju, stulbu.
Savā runā, meklējot attēlus salīdzinājumam, cilvēki bieži pievēršas dabas objektiem. Piemēram, viņi muļķi uzskata par kaut ko nekustīgu - koku, klubu. Salīdziniet līdzīgus izteicienus: "celms ar ausīm", "stauros klubs". Vai arī šeit ir salīdzinājums ar dzīvnieku: "stulbs, piemēram, pelēks želeja". Tāds ir izteiciens “kā auns pie jauniem vārtiem”, nozīme ir līdzīga. Tālāk mēs sniegsim divus visdrīzākos skaidrojumus par šīs frazeoloģijas izcelsmi.
Pirmā versija. No dzīves
Šīs idiomas izcelsmes visbiežāk sastopamā versija ir arī vienkāršākā. Tāpēc vispirms to iepazīstināsim. Tam ir tīri "ikdienas" saknes, turklāt, kā saka, "zooloģiski pamatots". Visi (un, ja kāds nezina, tad droši vien par to lasa) zina, ka auns ir muļķīgs un spītīgs dzīvnieks. Jēra daba ir pakļauta ieradumam - no rīta viņš tika izdzīts pa to pašu ceļu uz ganībām, un apkārtne vienmēr bija vienāda. Tātad, ir stāsts, kas vienlaikus izskaidro nozīmi un izgaismo šīs izpausmes rašanos.
Reiz no rīta viens īpašnieks pavadīja ganāmpulku aitu, un, kamēr viņi nebija prom, viņš krāsoja vārtus citā krāsā. Vai varbūt pilnībā atjaunināts. Vakarā (un dažreiz, starp citu, auni tika izdzīti, lai ganītu visu sezonu), ganāmpulks atgriezās no ganībām, un galvenais auns - ganāmpulka vadītājs - iesaldēja pie "jaunajiem" vārtiem, muļķīgi pārbaudot neparastas krāsas detaļu. Tas nav saprotams: dzimtais pagalms, bet vārti nav vienādi. Stāv, skatās, un nav solis uz priekšu. Un ar to viss ganāmpulks iezīmē laiku.
Ļoti iespējams, ka, paņēmis “jaunus” vārtus kādam nezināmam ienaidniekam, dzīvnieks sāka metodiski uzbrukt tam un āmurēt ar ragiem. Šeit īpašniekam nebija citas izvēles kā ņemt un nodot stulbo dzīvnieku pagalmā, un pēc tam vadīt pārējo ganāmpulku. Tomēr viņi saka, ka bija gadījums, kad vārti tika pārvietoti dažus metrus pa labi. Auns nonāca savā bijušajā vietā un muļķīgi stāvēja skatoties uz vietu, kur agrāk bija ieeja. Zoologi norāda, ka jēra "spēks" ir redzes atmiņa, kas palīdz (un dažreiz traucē) viņu orientācijai telpā.
Otrā versija. Vēsturiska
Vai otrajai versijai ir kāds semantisks savienojums ar pirmo, paliek noslēpums. Tā kā šī slavenā teiciena izcelsmes skaidrojuma saknes meklējamas laikā. Aunus, domājams, mūsu ēras sākumā sāka saukt par auniem - stenobitnye un vārtu laušanas instrumentiem, kuru galā cietoksnim aunu galvas veidā tika uzlikti čuguna vai bronzas gali. Kartaginieši it kā nāca klajā ar viņiem, bet šo rīku attēlus Asīrijas arheologi zināja.
Ebreju vēsturnieks Josephus 1. gadsimtā AD rakstīja par šo instrumentu šādi:
Tas ir briesmīgs stars, kas līdzīgs kuģa mastam un aprīkots ar spēcīgu dzelzs galu, piemēram, jēra galvu, no kuras tas ieguva savu vārdu; vidū tas ir suspendēts uz biezām virvēm no citas šķērseniskās sijas, kas abos galos balstās uz stipriem balstiem. Daudzu karotāju atvilkts un apvienotu spēku izstumts uz priekšu tas satricina sienu ar tās dzelzs galu.
Ir vērts klausīties viņa vārdus, jo vēsturnieks pats pats rakstīja par auniem, un vairāk nekā vienu reizi viņš bija tiešs liecinieks ebreju pilsētu aplenkumiem, ko veica romieši.
Cits militārais teorētiķis, šoreiz romiešu, ar vārdu Vegezii 4. gadsimtā, ieteica, ka “aunu” sauca par “aunu” ne tikai līdzskaņu dēļ, bet arī tās pašas taktikas dēļ, kas attiecas uz naidīga objekta vienveidīgu un spēcīgu uzbrukumu, bet gan.
Ir vērts pieminēt, ka V. I. Dahls vienā no vispārējās rindas rakstiem (kā sinonīmus) lieto vārdus "sienas stiprināms lielgabals", "auns", "auns".
Ir arī tāda idiomas iznākuma versija kā “auns pie jaunajiem vārtiem”, kas attiecas uz aitu (Ģetzemanes) vārtiem Jeruzalemē - savulaik caur tiem tika upurēti dzīvnieki. Tomēr tas nešķiet loģiski, jo tas nepaskaidro izteiksmes vispārējo nozīmi.
Izmantošanas piemēri literatūrā
No prieka un pārsteiguma viņš pirmo sekundi pat nespēja izteikt ne vārda un tikai kā auns pie jauniem vārtiem uzlūkoja viņu.
(I. Bunina, "Ida")
- Viņš, tāpat kā muļķis, teiktu: “Grēks, tēvs!” Nu, viņš nedaudz šņaukājas un pūta acis kā auns pie jauniem vārtiem.
(M. Šolokhovs, "Neapstrādāta augsne")
Lūdzu, ņemiet vērā, ka frāze “kā aita uz jauniem vārtiem” teikumā spēlē apstākļu lomu un saskaņā ar krievu valodas noteikumiem tā ir jāatdala ar komatu. Tiesa, mūsdienu literārajos avotos autori arvien vairāk neizdala šo salīdzinājumu. Ar “iesaldētiem” izteicieniem, idiomām, tas notiek:
Bet es skatījos uz uzdevumu kā auns pie jauniem vārtiem un atstāju to vienu. Es pat nesapratu, no kuras puses tu vari viņai tuvoties.
(E. Rjazanovs, "Neapgūtie rezultāti")
Tomēr tas joprojām nav noteikums, un nav vērts to ievērot.
