politika

Bezvīzu režīms Ukrainai ar ES: nosacījumi. Kas Ukrainai piešķirs bezvīzu režīmu ar ES?

Satura rādītājs:

Bezvīzu režīms Ukrainai ar ES: nosacījumi. Kas Ukrainai piešķirs bezvīzu režīmu ar ES?
Bezvīzu režīms Ukrainai ar ES: nosacījumi. Kas Ukrainai piešķirs bezvīzu režīmu ar ES?
Anonim

2016. gada 18. februāris bija nozīmīga diena, kas tuvināja bezvīzu režīmu Ukrainai ar ES. To, kas notika parlamentā, var salīdzināt tikai ar dienu, kad Eiropas Komisija pozitīvi novērtēja valsts gatavību jauninājumiem.

Pieņemts, bet ne tas

Paralēles ir acīmredzamas. Tagad un 2015. gada 18. decembrī uzvarēja Ukraina. Lai arī nedaudz negaidīti - dienu pirms nelabvēlīga iznākuma varbūtība bija ļoti augsta. Un atkal, līdz vīzu režīma atcelšanai ir palikuši tikai “daži soļi”. Un atkal politiķu vēlme slēpt savus ienākumus var izjaukt bezvīzu režīmu Ukrainai un palēnināt tā saņemšanu 600 miljonu eiro apmērā.

Situāciju joprojām var glābt. Eiropas Savienība ir gatava piekāpties noteiktos jautājumos, un Kijeva spēj pierādīt savu nostāju. Bet tomēr ir jāpieņem grozījumi likumā par deklarācijām. Deputātiem ir jālabo vissliktākās kļūdas, kā viņi to darīja iepriekš.

Image

Ieraduma spēks

Ir grūti saprast, kāpēc Rada nepārtraukti mēģina maldināt ES, apkaunojot sevi un pēc tam atkāpjoties. Ieradums? Bet šodien jau ir iespējams gūt provizoriskus rezultātus: kad būs iespējams bezvīzu režīms Ukrainai ar ES un kas jādara, lai tas notiktu.

Ceturtdien, 18. februārī, Augstākā Rada nolēma grozīt vairākus dokumentus. Pirmkārt, mēs runājam par likumu par nelikumīgi izņemto aktīvu atgriešanas un pārvaldīšanas valsts aģentūru, par īpašām mantas konfiskācijām un arestiem, kā arī par prokuratūru.

Šie trīs dokumenti ir iekļauti pretkorupcijas likumprojektu sarakstā, kuru pieņemšanu steidzami prasa Eiropas Savienība: trīs dienu laikā par oficiālajiem grozījumiem viņš izteica trīs kategoriskus paziņojumus.

Ģenerālprokuratūra - Eiropas integrācijas ienaidnieks?

Tomēr balsošana par pretkorupcijas likumiem līdz pēdējam brīdim bija šaubīga. Trešdien, 17. februārī, Augstākās Radas profila komiteja apstiprināja likumu redakciju, kas lobē ģenerālprokurora intereses. Komiteja un tās vadītājs Kozhemyakin aizstāvēja pretkorupcijas prokuratūras personālu tikai ar vecās nodaļas darbiniekiem, kuri sistēmā bija strādājuši vismaz 5 gadus. Tādējādi piekļuvi tai varēja slēgt pretkorupcijas juristi, neatkarīgi juristi, aktīvisti. Prokuratūras stiprināšanas ideja bija saskaņā ar likumprojektā izvirzītajiem prezidenta priekšlikumiem, kas ģenerālprokuroram dod tiesības uzlikt veto tāda speciālista iecelšanai, kurš izturēja konkursu un to pārbaudīja SBU.

Image

Sabotāžas virtuozi

ES paziņojums, ka ģenerālprokurora lomas nostiprināšana nav pieņemama, palika bez ievērības. Tas pats notika ar likumu par īpašo konfiskāciju un arestu. Lai arī likumprojekts atbilda visām Eiropas Savienības prasībām, daži deputāti, arī cilvēki, kas ievēlēti no prezidenta bloka, viņam pilnībā nepiekrita. Tika sākta visa kampaņa, lai izjauktu tās pieņemšanu, un to vadīja partijas “Tēvzemei” deputāti, Jūlija Timošenko domubiedri: Andrejs Kozhemyakin un Sergejs Vlasenko. Kā arī Petro Porošenko bloka loceklis Mykola Palamarchuk un "Pašpalīdzības" dalībniece Jeļena Sotnik.

“Proeiropeisko” parlamentāro frakciju pārstāvju izdarītie grozījumi faktiski anulēja likumu, neskatoties uz ES tiešo paziņojumu, ka jebkādas izmaiņas dokumentā varētu izjaukt Ukrainas bezvīzu režīmu. Tā rezultātā komiteja no ES viedokļa apstiprināja grozījumus, kas nav pieņemami.

Veselais saprāts uzvara

Bet pēdējā naktī kaut kas notika. Visticamāk, Ukrainas prezidentam adresēto ietekmes instrumentu izmantoja Brisele vai Vašingtona. Valsts vadītājs savukārt nosūta signālu saviem biedriem un nākamajiem izpildītājiem.

Un rezultāts ilgi nebija jāgaida. Augstākās Radas sanāksmē prezidenta frakcijas vadītājs Jurijs Lutsenko pēkšņi atteicās no pārskatīšanas, kas izraisīja sašutumu par Eiropas Savienību, un lūdza pieņemt normas, kuras viņš pats noraidīja. Tas pats tika atkārtots citos Eiropas integrācijas likumos. Ukrainas deputāti atbalstīja ES variantu, bet grozījumi Vlasenko, Kozhemyakin, Sotnik un Palamarchuk netika apstiprināti.

Image

Problēmas

Tomēr palika divas svarīgas problēmas, kuras vēstnieks Jans Tombinskis atgādināja izplatītā vēstulē. Lai ieviestu bezvīzu režīmu, ir jāgroza likumi par elektroniskajām deklarācijām, un līdz marta beigām jāsāk darbu Nacionālajai pretkorupcijas aģentūrai.

Pēdējā prasība ir viegli izpildāma, bet tikai tad, ja valdība pārstāj virzīt savus kandidātus. Elektroniska deklarēšana ir sarežģītāka, jo par pārskatīšanu jāvienojas ar Eiropas Savienību. Grozījumu pieņemšana notika ar balsi vienlaikus divos lasījumos. Likums vēl nav publicēts - komiteju to galīgi izstrādā. Grozījumi krasi mainīja pretkorupcijas sistēmu.

Beidzas ūdenī

Piemēram, prasību deklarēt ienākumus sāka piemērot ne visiem radiniekiem, bet tikai radiniekiem, kuri dzīvo kopā ar vietnieku, ierēdni vai pašvaldības ierēdni. Tagad nav jādeklarē izmaksas par nekustamo īpašumu, kurā deputāts dzīvo, bet nav reģistrēts. Minimālā deklarējamā summa tika palielināta līdz 200 tūkstošiem grivnu no 70. Kriminālvajāšana par nepareizu deklarēšanu tika atlikta uz 2017. gadu. Denisenko un citi deputāti, kuri atbalstīja projektu, meloja par viņa priekšlikuma saskaņošanu ar Eiropas Savienību.

Ekspertu un eiropiešu sašutums bija prognozējams, taču … Liekas, ka Kijeva spēj pārliecināt ES par dažu jauninājumu nepieciešamību, piekrītot pārskatīt jau pieņemtos grozījumus.

Image

ES vēstnieka paziņojums

Eiropas Savienības vēstnieks Ukrainā paziņoja, ka elektroniskās deklarēšanas likumprojektam ir jāatbilst starptautiskajiem standartiem, jāieceļ korupcijas novēršanas aģentūras vadība un pašai Nacionālajai aģentūrai jāsāk darbs 1. ceturksnī. 2016. gads

ES līderiem ir liela vēlme Ukrainai nodrošināt bezvīzu režīmu, tāpēc kompromisa robeža tiek nepārtraukti mainīta. Netiek apsvērta iespēja ignorēt ES prasības. Eiropas Savienības finansējums 600 miljonu eiro apmērā, kā arī SVF palīdzība miljardu ASV dolāru apjomā 2016. gadā ir atkarīgs no elektroniskās deklarēšanas ieviešanas. Jāpanāk kompromiss.

Kad gaidīt vīzu atcelšanu?

Ārlietu ministrija nenosauc atcelšanas datumu, taču viņi atzīst, ka joprojām notiek cīņa par šī jautājuma paketes pārskatīšanu ar Gruziju. 2013. gadā jau bija plānots atcelt vīzu režīmu Kijevai un Kišiņevai, bet pēc tam valstis tika sadalītas, jo Ukraina aizkavēja nepieciešamo likumu pieņemšanu. Tā rezultātā kopš 2014. gada moldāviem nav vajadzīgas Eiropas vīzas. Bet pēc negaidīta izrāviena Ukrainas iespējas palielinājās.

Eiropas Komisija katru dienu var iesniegt Eiropas Savienības Padomei priekšlikumu, kas ļaus ES aprīlī pieņemt bezvīzu režīmu Ukrainai un Gruzijai. Lai tas notiktu, Padomes sēdē 10. un 11. martā jāpieņem atbilstošs lēmums. Tomēr uz to cerību nav. Eiropa jau ir pieradusi, ka Ukraina nepilda savas saistības, un gaidīs, kamēr Augstākā Rada pieņems saskaņotos grozījumus likumā par elektronisko deklarēšanu. Un pretkorupcijas aģentūrai nebūs laika sākt darbu līdz 10. martam.

Patiesais izredzes būs lēmums Eiropas Savienības Padomes sanāksmē, kas notiks 2016. gada 9. – 10. Jūnijā. Tas ļauj mums rēķināties ar bezvīzu režīma sākumu jūlija beigās. Pastāv arī mazāk ticams iznākums - lēmuma pieņemšana Eiropas Savienības Padomes “neapstiprinātā” sanāksmē. Bezvīzu režīms tiks ieviests mēnesi agrāk, vasaras sākumā. Bet šajā nolūkā Ukrainai jāveic patiesi pasākumi, lai apkarotu korupciju.

Image

Ukraina + bezvīzu režīms: valstu saraksts

Pieņemsim, ka ilgi gaidītais mērķis beidzot tiek sasniegts. Šajā gadījumā rodas vēl viens jautājums: kas Ukrainai piešķirs bezvīzu režīmu ar ES? Atbilde ir acīmredzama: Ukrainas pilsoņi ar biometriskām pasēm varēs ceļot bez vīzām uz daudzām Eiropas valstīm. Bezvīzu valstīs Ukrainā ietilpst

  • 22 Šengenas valstis: Francija, Vācija, Austrija, Itālija, Portugāle, Spānija, Beļģija, Nīderlande, Luksemburga, Latvija, Igaunija, Lietuva, Zviedrija, Somija, Dānija, Slovākija, Polija, Slovēnija, Čehija, Grieķija, Ungārija, Malta;

  • ES valstis, kas nepiedalās Šengenas līgumā: Kipra, Bulgārija, Horvātija un Rumānija;

  • valstis, kas asociētas ar Šengenu: Islande, Šveice, Norvēģija un Lihtenšteina.

Vienīgais izņēmums būtu Lielbritānija: lai ceļotu uz šo valsti, būs nepieciešama vīza.

Bezvīzu režīms Ukrainas pilsoņiem kļūs reāls tikai ar biometrisko pasi, un veco dokumentu turētājiem viss paliks nemainīgs. Uzturēšanās laiks Eiropas Savienībā sešus mēnešus nepārsniegs 90 dienas.

Moldovā uz robežas sākumā viņi lūdza iesniegt apliecinošus dokumentus, bet tagad viņiem nepieciešama tikai pase. Cilvēkiem, kuri neko nav pārkāpuši, robežkontrolē nav problēmu. Dažreiz viņi jautā ceļojuma mērķi.

Image

Biometriskā pase

Tas ir nepieciešams dokuments. Tā dizains maksās līdz 1000 UAH. Muitā var būt nepieciešami dokumenti, kas vēstniecībai tagad jāizsniedz vīzā: ielūgums, viesnīcas rezervēšana, medicīniskā apdrošināšana, biļete atpakaļ plus 45 eiro dienā par visu ceļojuma laiku. Skaidru naudu var aizstāt ar bankas izrakstu, ceļojuma čekiem vai ielūguma garantiju. Un, ja nepieciešamos dokumentus var nogādāt vēstniecībā, tad, atrodoties ārzemēs, to izdarīt būs daudz grūtāk.

Image

Ukrainai bezvīzu režīma nosacījumi neļauj biometriskās pases turētājam dzīvot, mācīties vai strādāt Eiropas Savienībā. Lai to izdarītu, jums jāpiesakās attiecīgi uzturēšanās atļaujai, studenta vai darba vīzai, tāpat kā iepriekš, un ar tādu pašu dokumentu komplektu.