Tiesu administrēšana ir neticami sarežģīta lieta, pretrunīga un uzliek nepieredzētu atbildību tam, kurš to pārvalda. Visu laiku tiesnesis bija viscienītākais, godājamais un uzticamākais cilvēks. Bet, neskatoties uz to, jebkurš tiesnesis galvenokārt ir persona, un tiesnesis ar pieredzi savā ziņā ir arī akls cilvēks, kurš lēmumus pieņem katru dienu, un tāpēc, iespējams, nepamana dažas mazas lietas, kurām cilvēks bez pieredzes pievērsīs uzmanību.
Tieši tā, lai katrā krimināllietā būtu cilvēki, kuriem ir savs svaigs skatījums uz notikušajiem notikumiem, Krievijā tika ieviesta žūrijas prāva. Precīzāk, tas netika ieviests, bet atdots, jo tas pirmo reizi parādījās Krievijā 1864. gadā un pastāvēja līdz 1922. gadam, kad to atcēla padomju valdība.
Žūrijas tiesas process Krievijā ir jauna parādība, un man jāsaka, ka tā nav īpaši populāra cilvēkiem ar juridisku izglītību vai pašiem iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā ar viņu saistītie strīdi nav atkāpušies vairākus gadu desmitus, un visi, kam ir vismaz kaut kas saistīts ar tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu darbību, mēģina saprast, kas viņā ir vairāk - kaitējums vai labums. Ir vērts atzīmēt, ka viņi aizstāv žūriju galvenokārt ar ļoti neskaidriem argumentiem, jo ir diezgan grūti atrast šīs taisnīguma administrēšanas iespējas reālās priekšrocības.
Žūrijas tiesas process: plusi un mīnusi
Lai saprastu, kā šāda veida tiesa ir piemērota pašreizējam situācijai Krievijā un vai tai ir tiesības pastāvēt (nevis uz konstitūcijas pamata, bet uz veselā saprāta pamata), ir nepieciešams detalizēti apsvērt visus tās būtiskos aspektus.
Tātad, žūrijas tiesas process ir tiesvedības veids, kurā lēmumu par nozieguma izdarīšanā apsūdzētās personas vainu vai nevainīgumu pieņem 12 cilvēku grupa, kurai nav speciālas izglītības un tiek apvienoti tikai un vienīgi, lai lietā pieņemtu spriedumu.
Pieredzējuši juristi un tiesneši uzskata šo iespēju krimināllietas uzskatīt par a priori nepareizu, jo žūrija lēmumu pieņem nevis, pamatojoties uz lietas materiāliem (lai gan viņi, protams, ar tiem iepazīstas), bet gan balstoties uz savu pieredzi. Ja tiesnesis pasludina savu spriedumu, pamatojoties tikai uz faktiem, un koncentrējas uz nozieguma pierādījumiem, tad žūrijai tas bieži ir svarīgāks par lietas emocionālo un morālo pusi. Citiem vārdiem sakot, žūrija spriež pēc morāles un tiesnesis pēc likuma.
Bet nevienam nav noslēpums, ka Krievijā morāle un likumi līdz šai dienai vienmēr ir bijuši un atrodas kaut kāda slēpta kara stāvoklī. Tieši saistībā ar to daudzi no noziegumiem, kurus izskatījusi žūrija, tiek uzskatīti par morālo pusi. Veselai virknei noziedznieku, pat atzīstot savu vainu, žūrija tika atbrīvota tāpēc, ka no vidusmēra cilvēka viedokļa, tālu no likuma burta, viņi neko briesmīgu nedarīja.
Otrs negatīvais žūrijas tiesas aspekts ir tā iespējamā korupcija. Cilvēki, kas piedalās sanāksmēs, bieži ir bezdarbnieki, pensionāri vai mājsaimnieces, tas ir, vismazāk sociāli aizsargātais iedzīvotāju slānis. Strādājošie pilsoņi tomēr nevēlas piedalīties žūrijas prāvā - tas novērš uzmanību no galvenā darba, prasa laiku, pūles un uzliek atbildību, kurai viņi nav gatavi. Tāpēc, kad rodas jautājums, vai ir viegli izdarīt spiedienu uz žūriju, cilvēkā, kurš pārzina krievu realitāti, nav šaubu. Šajā sakarā daudzi speciālisti uzskata, ka vienīgie, kas gūst labumu no žūrijas esamības Krievijā, ir paši noziedznieki. Vienmēr var izdarīt spiedienu uz žūrijas žēlumu vai nabadzību.
