Eiropas bezdarbnieka pabalsti

Bezdarbnieka pabalsts ir valsts finansiāls atbalsts darbspējīgiem iedzīvotājiem, īslaicīgi bezdarbniekiem, kuri nodarbojas ar efektīvu darba meklēšanu un ir gatavi to sākt. Vēsturiski pasaulē ir izveidojušies divi bezdarba ienākumu aizsardzības veidi - sociālā bezdarba apdrošināšanas pabalsti un monetārā (vai cita) palīdzība bezdarbniekiem.

Kas ir bezdarbnieka pabalsts?

Bezdarbnieka pabalsti - valsts atbalsts regulāru naudas maksājumu veidā tiem pilsoņiem, kuri likumā noteikto iemeslu dēļ tiek atzīti par bezdarbniekiem. To maksā atkarībā no summas, kas saņemta pirms algas atlaišanas, darba stāža un citiem nosacījumiem. Bezdarba pabalsti Eiropā - sociālais atbalsts, uz laiku aizstājot galvenos regulāros ienākumu avotus. Likumdošanas līmenī izmaksāto pabalstu nosacījumi un normas tiek regulētas sociālo programmu ietvaros, kas raksturīgas katrai valstij atsevišķi. Bezdarba atbalsta programma ietver arī palīdzību darba atrašanā, padziļinātā apmācībā vai jaunas specialitātes iegūšanā darba meklēšanas periodā.

Sociālo pabalstu psiholoģiskais aspekts

Sociologi atzīmēja demotivācijas ieguvumu psiholoģisko pakāpi darba meklējumos. Balstoties uz speciālistu datiem, ir acīmredzams, ka, ja pēc aiziešanas no darba tiek zaudēta tikai neliela daļa ienākumu, bezdarbnieki aizkavē jaunas darba meklēšanu līdz pabalsta izmaksas perioda beigām.

Vēl viens bremzējošs faktors bieži ir augstais bezdarba pabalsts Eiropā, kas mudina bezdarbniekus pieprasīt tikpat augstu atalgojumu jaunā darbā, nepaaugstinot viņu kvalifikāciju, kas apgrūtina darba atrašanu. Ievērojams atturēšanas efekts ir novērots dažās Eiropas Savienības valstīs, kur pabalsti tiek aprēķināti stabilās vērtībās vai procentos no vidējās algas.

Bezdarbnieku pabalstu vēsturiskā veidošanās

Kopš seniem laikiem pabalsti atbalsta veidā iztikai ir nepieciešami cilvēkiem, kuriem nepieciešama sociālā palīdzība un kuri ir nonākuši grūtībās invaliditātes, vecuma dēļ un mazu bērnu uzturēšanai bez apgādnieka, kaut arī formāli tie netika izsniegti. Pieaugošā sociālekonomisko saišu sarežģītība pievienoja arī citus bezdarba un nabadzības cēloņus, radot nepieciešamību pēc valsts atbalsta. Lai arī ilgu laiku invalīdu daļa tika turēta ģimenes kopienās. Feodālisma attīstības laikā palīdzība tika sniegta natūrā vai ievietojot almshouse, nicināšanas namos, bērnunamos, kurus garīdzniecības aprūpē uzturēja ar labdarības palīdzību.

Darbiniekus, kuri uz laiku zaudēja darba spējas, atbalstīja arodbiedrības savstarpēja palīdzība. Sabiedriskās organizācijas sabrukuma un algota darba kā preces izmantošana piespieda valsti attīstīt integrētu darba ņēmēju sociālās aizsardzības sistēmu, paredzot daļu pabalstu darba devējiem, īpaši rūpniecisko traumu gadījumos.

Vācija bija viena no pirmajām valstīm, kas izveidoja darbinieku apdrošināšanas sistēmu, kas darba ņēmējiem nodrošina materiālos pabalstus visos paredzētajos ienākumu zaudēšanas gadījumos: slimības, nelaimes gadījumi, invaliditāte, vecumdienas. Sekojot Vācijas piemēram, citas Eiropas valstis sāka pieņemt līdzīgus darba ņēmēju sociālās aizsardzības likumus.

Kurš saņem tiesības uz izmaksām?

Bezdarba pabalstus Eiropā izmaksā tās valsts iedzīvotājam, kuru sociālās nodarbinātības dienests atzinis par bezdarbnieku. Tiesības saņemt pabalstus un faktiskos maksājumus tiek veiktas pēc bezdarbnieka statusa saņemšanas. Tas nav absolūts pamats bezdarbnieka statusa atzīšanai, ja pieteikuma iesniedzējs neveic nevienu darba darbību. Lai iegūtu nepieciešamo statusu, ir jāuzrāda likumos paredzētie dokumenti, lai izvairītos no kļūdām tajā bezdarbnieku kategorijā, kuri nevēlas strādāt, kaut arī viņiem ir visi darba spēju rādītāji.

Pastāv vispārpieņemta bezdarbnieka statusa kā sociālekonomiskas parādības definīcija - kad cilvēks, kurš vēlas strādāt, nevar atrast darbu ar standarta algas likmi.

Pabalstu izmaksas bāzes periods

Katrā valsts sistēmā ir savi bezdarba atbalsta programmas regulatīvie aspekti. Bezdarbniekam ir jāatbilst nepieciešamajiem nosacījumiem bezdarbnieka pabalstu saņemšanai Eiropā, kā arī tā perioda nosacījumiem, kurā viņš saņem pabalstus. Laiku, kas tiek atvēlēts apmaksātajam periodam, kad pretendents meklē darbu vai iziet pārkvalifikāciju, sauc par bāzi. Šis periods katrā valstī atšķiras no 4 mēnešiem līdz gadam. Parasti bāzes perioda laikā pretendenti atrod jaunu darbu vai pārceļas tajā pašā vietā. Ja bezdarbnieks turpina apstiprināt savu bezdarbnieka statusu, viņa maksājumi tiek samazināti, un pats periods tiek pagarināts līdz 2 gadiem, atkarībā no vecuma un sociālā stāvokļa. Lai gan dažās Eiropas valstīs ir ilgāki bezdarbnieku pabalstu periodi.

Apmaksas nosacījumi

Eiropā ne visi, kas ir bezdarbnieki, var paļauties uz regulāriem sociālajiem pabalstiem. Nepieciešams sniegt informāciju par darba stāžu, nopelnīto summu noteiktā darba periodā. Attiecīgajiem dienestiem ir arī svarīgi zināt, vai bezdarbnieki ik mēnesi veica iemaksas sociālajā fondā.

Bezdarba pabalstus Eiropā maksā vidēji apmēram 2 gadus, vienlaikus piedāvājot jaunas vakances, kuras izvēlas bezdarbnieku nodarbinātības dienests. Ja vakances tiek noraidītas 3 reizes - maksājumi tiek pārtraukti. Bet ir izņēmumi no bezdarbnieka pabalstu periodiem, ko maksā Eiropā. Piemēram, Lielbritānijā maksimālais izmaksas laiks ir 6 mēneši, un pēc 13. nedēļas pretendentam ir jāpieņem jebkura piedāvātā vakance.

Arī Itālijā bezdarbnieka pabalstu termiņš ir tikai 8 mēneši. Turklāt svarīgs bezdarba pabalstu lieluma aprēķināšanas aspekts ir joma, kurā cilvēks strādāja pirms darba zaudēšanas.

Gluži pretēji, Beļģijā maksājuma termiņš nav ierobežots, bet laika gaitā samazinās tikai paši skaidras naudas maksājumi.

Francija Apmaksas nosacījumi

Bezdarba pabalsts Eiropā Francijā ir atkarīgs no pieteikuma iesniedzēja algas un regulārām dalības maksām, kas tiek maksātas kopā ar darba devēju (2, 4% - darbinieks un 4% - darba devējs) četros mēnešos no 18, kas bija pirms darba ņēmēja darba attiecību pārtraukšanas. līgumu.

Bezdarbnieka pabalstu apmērs ir aptuveni 60% no algas, kas saņemta pirms atlaišanas. Valstī vadošajiem amatiem maksā daudz augstāk nekā viņu padotajiem, tāpēc bezdarbnieku pabalstiem nepieciešamie “griesti” tika noteikti 6161 eiro mēnesī. Bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņš ir no 4 mēnešiem līdz 2 gadiem. Personām, kuras atlaistas no 50 gadu vecuma, termiņu pagarina līdz trim gadiem. Neskatoties uz sarežģīto, pārdomāto apdrošināšanas maksājumu sistēmu, valstī ir ļoti daudz bezdarbnieku.

Vācija Šeit ir jūsu noteikumi

Vācijā ir divu veidu bezdarbnieka pabalsti. Pirmais pabalsta veids ir tiesīgs tikai tiem pilsoņiem, kuri nekavējoties paziņo valsts institūcijām par iespējamu darba zaudēšanu, piemēram, strādājot uz noteiktu laiku. Otro bezdarbnieka pabalsta veidu maksā valsts, ar nosacījumu, ka pretendents vismaz gadu pirms aiziešanas strādāja un strādāja ne mazāk kā 15 stundas nedēļā. Pirmajos 1, 5 gados pabalstu izmaksas ir 60% no vidējās algas.

Ja ģimenei ir bērni, tad pabalsts būs 67% no ienākumiem. Pēc pusotra gada maksājumiem bezdarbnieka statusa saglabāšanas gadījumā pabalstu apmēru samazina līdz 400 eiro mēnesī. Maksājumu ilgums nepārsniedz 24 mēnešus.

Maksimālais ikmēneša sociālo pabalstu apmērs bezdarbniekiem ir 2215 eiro Rietumvācijā un apmēram 2000 eiro Austrumvācijā.

ASV pabalstu nosacījumi

Amerikas Savienotajās Valstīs bezdarbnieka pabalsti ir ievērojami zemāki nekā vidējie bezdarbnieku pabalsti Eiropā, un tie neļauj nodrošināt amerikāņu dzīves apstākļus. Pabalstu apmērs ir tikai 50% no algas līdz atlaišanas brīdim. Pabalsti tiek maksāti katru nedēļu. To summa svārstās no 60 līdz 250 dolāriem.

Bezdarbnieka statuss nodrošina dažus sociālos pabalstus: nodokļu atskaitījumus par katru nepilngadīgo apgādājamo ģimenē, preferenciālās maltītes studentam un dažus produktus.

Dažās valstīs pabalsts nav paredzēts visiem, kam ir nepieciešamais bezdarba statuss. Daudz kas ir atkarīgs no lūgumraksta iesniedzēja ienākumu lieluma, kam jāatbilst viņa kvalifikācijai. Konektikutā pabalstus piešķir tikai bezdarbniekiem, kuri pirms aizbraukšanas ir saņēmuši vismaz 600 USD lielu algu. Menā minimālā alga nedrīkst būt zemāka par 3300 USD. Šādi skarbi apstākļi ir raksturīgi tikai dažos štatos, bet vispārējs noteikums ir standarta nostrādātās stundas līdz atlaišanas brīdim - vismaz 68 stundas.

Bēgļu bezdarbnieka pabalsts Eiropā

Dažos pēdējos gados Eiropā, īpaši Vācijā, ir ieplūduši bēgļu plūdi no valstīm ar nelabvēlīgu ekonomisko situāciju. Bēgļi saņem subsīdijas un atbalstu no valsts, ieskaitot naudas kompensācijas par bezdarbu, bet ar nosacījumu, ka viņi integrējas sabiedrībā, kurā atrodas.

Lai nodrošinātu bezdarbnieka pabalstus, bēgļiem jāiemācās tās valsts valoda, kurā viņi saņem bēgļa statusu, jāatrod mājoklis un arī jāstrādā. Pabalstu maksā ar likmi 40–60% no vidējās algas valstī. Ja bēglis nevēlas izpildīt bezdarbnieka pabalsta saņemšanas prasības, atliek tikai dzīvot no sociālās palīdzības. Bēgļi saņem tiesības strādāt pēc noteikta laika pēc bēgļa statusa iegūšanas. Jo īpaši Vācijā - gada laikā, Beļģijā, Itālijā - pusgadā, Somijā - 3 mēnešos.

Bezdarba pabalsti dažādās ES valstīs

Pabalsta lielumu noteicošais faktors ir alga pirms aiziešanas: jo augstāka alga, jo lielāks pabalsts. Parasti bezdarba līmeni novēro jaunatnes rādītājā, kas parasti ir augstāks, un ilgtermiņa, kas ietver darbspējīgus iedzīvotājus ar darba pieredzi.

Tabulā parādīti vidējie skaitļi par to, cik bezdarbniekiem tiek maksāts Eiropā. Norādīts arī vidējais bezdarbnieku procents starp strādājošajiem valstī. Bezdarba pabalsti gadu gaitā nedaudz mainās atkarībā no ekonomiskās un politiskās situācijas valstī.

Valsts	Pabalsts mēnesī (€)	Atskaitījumu termiņš	Bezdarba līmenis (%)
UK	381	1 gads	2.40
Itālijā	931	240 dienas	13.40
Spānija	1397. gads	4 mēneši-2 gadi	21, 20
Dānija	2295 (90% no pēdējās algas)	Līdz 2 gadiem	4.90
Beļģija	1541 (60% no pēdējās algas)	3.45
Austrijā	4020 (55% no vidējās algas valstī)	Līdz 9 gadiem	9.00
Nīderlande	144, 75 dienā	3 līdz 38 mēneši	6.50
Šveice	6986. lpp	200 līdz 520 dienas	3.60