Pozitīva ekonomikas teorija pēta faktus un tiecas izslēgt kvalitatīvas aplēses. Tas paļaujas tikai uz reālo ekonomikas stāvokli, un tam vajadzētu dot ieguldījumu efektīvas politikas veidošanā, kuras mērķis ir stabilizēt dažādus procesus valstī.
Citiem vārdiem sakot, šī teorija ir balstīta uz faktu izklāstu. Tātad pozitīvas ekonomikas teorijas studijas:
- sekas, kuras var izraisīt īpašs uzņēmējdarbības vienības lēmums;
- līdzekļi, ar kuru palīdzību jūs varat sasniegt savu mērķi;
- to sasniegšanas izmaksas.
Papildus iepriekš minētajam pozitīva pieeja var:
- izskaidrot un prognozēt ekonomiskās parādības;
- izpētīt vispārējos ekonomiskos modeļus;
- noteikt noteiktas (cēloņsakarības) vai funkcionālās attiecības starp noteiktām parādībām.
Pozitīvā un normatīvā ekonomikas teorija ir pretstatā viena otrai. Tātad normatīvs, atšķirībā no pirmās teorijas izteiktajiem aspektiem, ir balstīts uz valsts ekonomiskā stāvokļa kvalitatīvo novērtējumu izpēti. Normatīvā metode var izteikt subjektīvu viedokli par objekta nepieciešamo stāvokli.
Pozitīvā ekonomikas teorija pēta efektīva cilvēka vajadzību apmierināšanas veida izvēli, izmantojot racionālus resursus. Citiem vārdiem sakot, ekonomikas teorijas priekšmets ir pretruna starp resursu ierobežojumiem un cilvēka bezgalīgajām vajadzībām. Tādējādi pozitīva un normatīva ekonomikas teorija pilda racionālas resursu kombinācijas funkciju, lai iegūtu vislielāko sociālo vajadzību apmierināšanu. Nākamajai funkcijai ir praktiska uzmanība. Tas balstās uz zināšanām, ka pozitīvā ekonomikas teorija pēta sabiedrisko kārtību un sniedz noteiktus ieteikumus.
Pateicoties pētījuma objekta definīcijai, ekonomika un ekonomikas teorija ir mijiedarbībā. Tātad, atkarībā no šī kritērija, tiek ņemti vērā šādi jēdzieni:
- makroekonomika (ekonomikas teorija, kas pēta valsts ekonomiku);
- mikroekonomika (ekonomikas teorija, kas pēta noteiktu biznesa vienību uzvedību).
Atkarībā no ekonomiskās izpētes līmeņa (makro vai mikro) ir noteikti mērķi.
- Stabilitāte nacionālajā ražošanā, tās dinamika un pilsoņu labklājības līmenis, valsts būtība, kā arī eksporta operāciju apjoms un vispārējā politiskā situācija ir atkarīga no tā apjoma.
- Cenu stabilitāte, kas var radīt apstākļus ekonomiskai paredzamībai, kā arī palīdzēt izvēlēties ieguldījumu un kreditēšanas procesu stimulēšanas virzienu. Jāatzīmē arī šī faktora pozitīvā ietekme uz uzticības stiprināšanu valstī funkcionējošajai naudas vienībai, kas rada vispārēju stabilitāti sociālajā sabiedrībā.
- Līdzsvars ārējās tirdzniecības bilancē.
