Cilvēks ir sociāla būtne. Ikviens ir dzimis indivīds. Personība veidojas tikai socializācijas procesā, tas ir, adaptācijā sabiedrības normām un prasībām. Spēja gūt panākumus un veidot karjeru, realizēt savu personīgo potenciālu nozīmē spēju sarunāties ar citiem cilvēkiem, ņemt vērā viņu intereses. Pieņemt lietu kārtību, kas ir iedibināta sabiedrībā un ir ērta katram tās loceklim.
Kāpēc cilvēku sabiedrībai ir vajadzīga kārtība?
Jautājums ir vienkāršs, bet tas ir jāprecizē. Pastāv sabiedriskās kārtības jēdziens. Vai likumi rada kārtību? Nē Tas ir tikai līdzeklis, lai novērstu nekārtības un sodītu par noteikumu pārkāpumiem. Tad kurš rada kārtību sabiedrībā?
Pašorganizēta sabiedrība. Šī ir sabiedrības pārstāvju interešu uzskaites sistēma un šīs grāmatvedības organizācijas forma. Patiešām, padomāsim par šo koncepciju. Kāpēc cilvēku sabiedrībai ir vajadzīga kārtība? Varbūt jūs varat iztikt, nenosakot uzvedības un dzīves standartus?
Dabiskajā vidē kārtību nosaka jau pašas dabas loģika. Ja jūs izjaucat kārtību un dabisko līdzsvaru - daba maksā tās eksistences formu: sākot no sugu izmiršanas līdz dabas katastrofām.
Sabiedriskās kārtības principi
Sabiedrībā valda arī dabiska harmonija. Cilvēka individuālā organizācija balstās uz "saprātīga cilvēka" principu. Domāšana ir cilvēku organizēšanas princips. Sapiens Homo ir saprātīgs cilvēks. Rīkojums viņam nozīmē cilvēka sabiedrības principu ievērošanu:
- veikt sabiedriski noderīgas aktivitātes;
- ievērot morāles (morāles) un likumības (likuma ievērošanas) principus;
- nepārkāpj citu sabiedrības locekļu normas, esi iecietīgs pret atšķirīgu viedokli (toleranci).
Šie ir daži no uzvedības pamatnoteikumiem sabiedrībā, uz kuriem balstās sabiedrības kārtība un drošība.
Nelīdzsvarotības sekas
Tiesiskā kārtība. Ja persona pārkāpj likumības principu, tā ir sodāma likumā. Sodu vai kriminālsodu veidā. Atkarībā no nodarījuma pakāpes un rīcības bīstamības citiem sabiedrības locekļiem. Tas viss ir samērā skaidrs.
- Morālā kārtība. Ja cilvēks pārkāpj morāles prasības, kāpēc tad? Cilvēku sabiedrībai nepieciešama kārtība, un reliģijas institūcija runā par lielu samaksu par mirstīga cilvēka grēkiem. Visi tiks apbalvoti par viņu darbiem.
- Sociālā kārtība. Uz morālo pasūtījumu pārkāpšanu sabiedrība reaģē ar atsvešinātības sistēmu no sabiedrības. Asociāla uzvedība vai sociālā pabalsta principa pārkāpums rada nopietnas sekas, it īpaši likumpārkāpējam. Būtībā šī ir sociālā sadomasohisma forma. Kad cilvēks nonāk pašiznīcināšanās procesā, noliedzot sabiedrībai nozīmīgas normas.
