Atbildība par jaunām dvēselēm ir viena no visnopietnākajām cilvēka dzīvē. Kādam vajadzētu būt pedagoga kredo, lai viņš varētu uzticēties jaunattīstības personībai? Bērnu tiesības - skolas vietā
formālisms un dzelzs disciplīna - sāka ņemt vērā XIX-XX gadsimtu mijā. Toreiz prioritāte tika piešķirta vispusīgai attīstībai un radošai individualitātei.
Universālas vērtības
Audzinātāja pedagoģiskais kredo veidojas ne tikai no viņa personīgās pārliecības un rakstura īpašībām. Protams, tā pamatā ir universālas vērtības: mīlestība, atbalsts, savstarpēja cieņa, dvēseles tīrība. Vairāk K.D. Ušinskis apgalvoja, ka izglītot ir daudz grūtāk nekā nodot zināšanas, apmācīt. Galu galā, lai ietekmētu cita - jauna cilvēka - dvēseli, uzskatus, sirdsapziņu, ir morālas tiesības un var tikai tas, kurš pastāvīgi strādā pie sevis, viņam ir augsts pārdomu līmenis, kurš pats no sirds ir tīrs. Var mainīties paražas un tradīcijas, politiskā situācija un ekonomiskā sistēma. Neskatoties uz to, pamats, uz kura tiek veidota pedagoga pedagoģiskā pārliecība, ir mūžīgas cilvēciskās vērtības. Ieskaitot jau sen zināmo saziņas likumu: izturies pret otru - bērnu - tāpat kā tu vēlētos, lai pret tevi izturētos.
Dažādas skolas un koncepcijas
Psihologi
un skolotāji savās metodēs un pieejā izvirza priekšplānā principus, kas viņiem bija vistuvākie. Mūsdienās pedagogs var izvēlēties no bagātīga filozofiskā un teorētiskā mantojuma. Preferences, protams, noteiks viņa pasaules uzskats, personības noliktava. Piemēram, Montesori skolas pedagoga kredo balstās uz šādiem postulātiem: mācību procesā ņem vērā bērna jaunattīstības īpašības, viņa spējas, vajadzības un vaļaspriekus. Nepieciešams atbalsts mazuļa attīstībai, nevis tā veidošana pēc sava tēla un līdzības. Citi svarīgi principi ir mācību individualizācija; cieņa pret mazo cilvēku; paļaušanās uz paša skolēna darbību. Šādi vēstījumi ir saistīti ar pedagoga kredo pēc Januša Korčaka metodikas. Viņa koncepcijas pamatā ir ideja par bērnu biedrību, kuru organizē un pārvalda paši bērni. Līdzīgu izglītības paņēmienu ierosināja Antons Makarenko. Šī izvēle un individualitātes veidošanās nav spontāna, bet gan organizēta, vērsta uz kopējo labumu. Tajā pašā laikā šo skolotāju jēdzieniem ir kopīgs pamats: cieņa pret skolēniem, savstarpēja uzticēšanās starp studentu un skolotāju. Mīlestībai pret bērniem jābūt apzinātai un ne tik prasīgai, cik saprātīga. Galvenais ir dialogs, komunikācija starp skolotāju un palātu. Iespēja dzirdēt un klausīties tiek dota ne visiem.
