Apvienoto Nāciju Organizācijā ir liels skaits valstu. Tomēr šīs organizācijas biznesa sarunas un sarakste notiek tikai dažās specifiskās valodās. Šādas ANO oficiālās valodas, kuru saraksts ir salīdzinoši mazs, nav izvēlētas nejauši. Tie bija rūpīgas un līdzsvarotas pieejas rezultāts.
Sešas valodas
Tikai dažas pasaules valodas tiek atzītas par ANO oficiālajām valodām. Daudzi faktori, ieskaitot izplatību, ietekmēja viņu izvēli. ANO ir sešas oficiālās valodas. Tajos, protams, ietilpst krievu valoda. Izvēle par labu angļu un ķīniešu valodai ir acīmredzama - milzīgs skaits cilvēku uz visas planētas runā šajās valodās. Papildus iepriekšminētajam valsts valodas statuss ieguva arābu, spāņu un franču valodu. Visas šīs valodas ir oficiālas vairāk nekā simts pasaules valstīs, tajās runā vairāk nekā 2 800 miljoni cilvēku.
Vēstures brīži
ANO oficiālo valodu vēsture sākās pēc Otrā pasaules kara beigām. ANO Statūti, kas tika noslēgti ASV 1945. gada 26. jūnijā, sākotnēji tika parakstīti piecās valodās. Viņu vidū nebija arābu valodas. Par to liecina šī dokumenta 111. pants, kurā arī noteikts, ka visi eksemplāri, neatkarīgi no sastādīšanas valodas, ir autentiski.
1946. gadā Ģenerālā asambleja apstiprināja noteikumus, saskaņā ar kuriem tika prasīts vienlīdzīgi izturēties pret visām valodām un visās ANO pakļautībā esošajās struktūrās jāizmanto piecas valodas. Turklāt uzskaitītās ANO oficiālās valodas tika uzskatītas par oficiālajām, bet angļu un franču valodas tika uzskatītas par darba valodām. Gadu vēlāk organizācija izslēdza prasību, ka ANO oficiālajām valodām, kuru sarakstā toreiz bija tikai piecas pozīcijas, jābūt vienādām statusam citās organizācijās.
1968. gadā strādnieka statuss ieguva krievu valodu - vienu no ANO oficiālajām valodām.
1973. gadā ķīniešu valoda tika atzīta arī par darba valodu. Arābu valoda tika pievienota arī kā oficiālā valoda, un tā kļuva arī par Ģenerālās asamblejas darba valodu. Tādā veidā visas oficiālās valodas vienlaikus kļuva par darba valodām.
1983. gadā Drošības padome atzina visas sešas ANO oficiālās valodas. Šajā organizācijā viņi arī kļuva oficiāli un vienlaikus arī strādnieki.
Jāatzīmē, ka visiem ANO ģenerālsekretāriem bija praktiskas angļu un franču valodas zināšanas.
Valodu lietošana
Apvienoto Nāciju Organizācijas oficiālās valodas tiek izmantotas visa veida šīs lielākās organizācijas sanāksmēs un sapulcēs. Jo īpaši tos izmanto Ģenerālās asamblejas un Drošības padomes vadītāju sanāksmes laikā. Iepriekš minētās valodas tiek izmantotas arī Ekonomikas un sociālo lietu padomē.
Šī statusa nozīme ir tāda, ka jebkuram ANO loceklim ir tiesības runāt jebkurā no šīm oficiālajām valodām. Tomēr tas nekādā veidā neierobežo viņa tiesības lietot citu valodu. Ja valsts pārstāvis nerunā oficiālajā valodā, sinhronie tulki tulko oficiālajā valodā. Turklāt sinhrono tulkotāju uzdevums ir tulkot no vienas valsts valodas uz piecām.
ANO dokumentācija
Biroja darbu organizācijā veic arī visās sešās valodās. Turklāt, ja dokuments tiek tulkots, piemēram, tikai četrās valodās, bet pārējās divas netiek tulkotas, tad šādu dokumentu nepublicēs, ja tas netiks tulkots visās oficiālajās valodās. Tekstu autoritāte ir vienāda neatkarīgi no tā, kādā valodā tie tiek noformēti.
Valodu paritāte
Savulaik ANO vadība tika kritizēta, ņemot vērā tās tendenci lietot angļu valodu un attiecīgi nepietiekamo uzmanību citām oficiālajām valodām. ANO dalībvalstis, kuru iedzīvotāji tiek runāti spāņu valodā, 2001. gadā izvirzīja šo jautājumu pie ģenerālsekretāra Kofi Annana. Tajā laikā K. Annans šo nelīdzsvarotību starp sešām valodām skaidroja ar to, ka organizācijas budžets neļauj pienācīgi ņemt vērā visas tulkošanas smalkumus un nianses katrā valodā. Tomēr viņš ņēma vērā šo aicinājumu un teica, ka situācija ir jālabo, pievēršot uzmanību katras valsts valodas pietiekamai lietošanai.
Šis pretrunīgi vērtētais brīdis tika atrisināts 2008. – 2009. Gadā, kad Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, saskaņā ar kuru sekretariātam tika uzticēts saglabāt paritāti starp visām oficiālajām valodām. Īpaša uzmanība bija jāpievērš tās informācijas tulkošanai, kas tiek izplatīta publiski.
Apvienoto Nāciju Organizācija 2007. gada 8. jūnijā izdeva rezolūciju par tajā strādājošo cilvēkresursu pārvaldību. Turklāt dokuments apzināti uzsvēra visu 6 oficiālo valodu vienlīdzības lielo nozīmi bez izņēmuma.
Ģenerālsekretārs 2010. gada 4. oktobrī sagatavoja ziņojumu par daudzvalodību, un pēc apmēram sešiem mēnešiem Ģenerālā asambleja lūdza viņu sniegt garantijas, ka visas ANO oficiālās un darba valodas būs vienādas, ka tās tiks radītas normālai darbībai nepieciešamajos apstākļos. Tajā pašā laikā starptautiskā sabiedrība pieņēma rezolūciju, kas atzīmēja, ka ANO oficiālās tīmekļa vietnes attīstība (no daudzvalodības viedokļa) norit lēnāk, nekā iepriekš tika paredzēts.
ANO specializētās aģentūras
Ir zināms, ka ANO ir arī neatkarīgas organizācijas vai institūcijas, kas savas darbības veic autonomi. Pie šādām nodaļām pieder, piemēram, UNESCO, Universālā pasta savienība un citas. Jāatzīmē, ka citas valodas šajās neatkarīgajās ANO struktūrās var uzskatīt par oficiālajām valodām. Tātad Universālajā pasta savienībā tiek izmantota tikai franču valoda, tā ir vienīgā oficiālā valoda. Tieši pretēji, UNESCO oficiāli tiek atzītas deviņas valodas, to skaitā portugāļu un itāļu, kā arī hindi. Starptautiskajam lauksaimniecības attīstības fondam ir tikai četras valodas, kuras oficiāli lieto tā dalībnieki. Tā ir arābu, spāņu, franču un angļu valoda.
Valodu koordinators
Jau 1999. gadā Ģenerālā asambleja vērsās pie ģenerālsekretāra, pieņemot rezolūciju, kurā pieprasīts izveidot sekretariāta vecākās amatpersonas amatu un iecelt to. Šai amatpersonai tika uzdots koordinēt visus ar daudzvalodību saistītos jautājumus.
2000. gada 6. decembrī pirmais Čīles federiko Riesco tika iecelts šajā amatā. Nākamais daudzvalodības koordinators bija Miless Stobijs Gajāns, kuru iecēla 2001. gada 6. septembrī.
Šaši Teruru 2003. gadā par koordinatoru iecēla Kofi Annans. Paralēli viņš bija iesaistīts arī kā ģenerālsekretāra vietnieks, kas nodarbojās ar sakariem un sabiedrisko informāciju.
Kiyo Akasaka no Japānas šobrīd ir daudzvalodu koordinators. Tāpat kā Šaši Terurs, viņš apvieno savu darbu ar sabiedrības informēšanas nodaļas vadītāja amatu.
Valodu dienas
Kopš 2010. gada ANO svin tā saucamās valodu dienas, no kurām katra ir paredzēta vienai no 6 ANO oficiālajām valodām. Šo iniciatīvu atbalstīja Sabiedrības informācijas departaments, lai izceltu organizācijas valodu daudzveidību, kā arī iegūtu zināšanas un informāciju par starpkultūru komunikācijas nozīmīgumu. Katra noteiktas valodas diena ir saistīta ar kādu nozīmīgu vēstures notikumu, kas notika šīs valodas valstī.
- Arābu valoda - 18. decembris - datums, kad arābu valoda tiek definēta kā Apvienoto Nāciju oficiālā valoda.
- Krievu valodā - 6. jūnijs - A.S. dzimšanas datums Puškina.
- Angļu valodā - 23. aprīlis - Šekspīra dzimšanas datums.
- Spāņu valoda - 12. oktobris - Spānijā tiek uzskatīta par “Kolumba dienu”.
- Ķīnieši - 20. aprīlis - par godu Tsang Jie.
- Franču valoda - 20. marts - Starptautiskās organizācijas dibināšanas diena.
Paralēli Eiropas Savienībai
Eiropas Savienība ir vēl viena liela daudzvalodu organizācija, kas sastāv no vairākām valstīm. Katrā no šīm valstīm, protams, ir sava valoda. Tāpēc šajā savienībā ir galvenais noteikums, ka visas iesaistīto valstu valodas ir vienlīdzīgas. Visa dokumentācija un lietvedība jāveic šajās valodās, jāveic attiecīgi tulkojumi. Tajā pašā laikā, paplašinoties Savienībai un iekļaujot tajā citas valstis (Skandināvijas ziemeļu un Austrumeiropas valstis), šīs jaunās dalībvalstis nepieprasīja Eiropas Savienībai piešķirt oficiālu savas valodas statusu, pamatojot to ar kādas no galvenajām valodām zināšanām. Šādi savienībā tiek uzskatīti par angļu, vācu, itāļu, franču un spāņu valodu. Patiešām, šo jauno organizācijas dalībnieku nostāju apstiprina fakts, ka gandrīz visiem diplomātiem ir labas zināšanas vismaz vienā no uzskaitītajām valodām. Lielākā daļa jauno dalībnieku dod priekšroku runāt angliski. Turklāt jāatzīmē, ka Eiropas Savienībā visdedzīgākie daudzvalodības atbalstītāji ir franči.
Oficiālo valodu lietošana citās starptautiskās organizācijās
Citas starptautiskas organizācijas, piemēram, kas specializējas tirdzniecībā, sportā, kā arī citas, mēdz izmantot angļu valodu, bet līdztekus tam tiek atzīmēta bieža franču valodas lietošana, daudzās kopienās tā ir oficiāla.
Starptautiskas organizācijas reģionālā mērogā galvenokārt lieto valodu, kas raksturīga to etniskajam vai reliģiskajam sastāvam. Tādējādi arābu valodu lieto musulmaņu organizācijās, un lielākajā daļā ne-musulmaņu Āfrikā par oficiālajām valodām izmanto vai nu franču, vai angļu valodu (liela ietekme bija koloniālajai pagātnei).
