Kas ir Brexit? Vārds, kas 2016. gada vasarā nenonāca visu pasaules plašsaziņas līdzekļu pirmajās lappusēs, nozīmē Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības. Brexit ir opozīcijas un indivīdu (piemēram, eiroskeptiķu vai nacionālistu) galvenais mērķis Apvienotajā Karalistē.
Pagājušajā gadā notika referendums par jautājumu par Lielbritānijas dalību ES. Jāsaka, ka šis nebija pirmais šāds notikums. Tas pats referendums notika 1975. gadā, un valdībā jautājums tika izvirzīts agrāk, kad pie varas nāca opozīcijas valdība. Tātad, Brexit: kas tas ir un kāpēc tas ir bīstams attiecībām starp Londonu un Maskavu, pašai AK un visai Eiropas Savienībai kopumā?
Definīcija
Kā saprast vārdu "Brexit"? Neoloģisms, kas 2016. gada referenduma priekšvakarā Lielbritānijā tika plaši izmantots plašsaziņas līdzekļos, veidojas no vārdiem “Lielbritānija” (Lielbritānija) un “izeja” (izeja). Brexit ir saīsinājums no Lielbritānijas izstāšanās no ES procesa un visiem ar to saistītajiem notikumiem. Angļu neologisms veidojas pēc analoģijas ar "Grexit". Šis vārds norāda uz iespējamu Grieķijas izstāšanos no Eiropas Savienības.
Īss pamats
Romas līgums, kas likvidēja visus šķēršļus cilvēku, preču un kapitāla brīvai apritei starp Vāciju, Itāliju, Franciju, Luksemburgu, Beļģiju un Nīderlandi, lika pamatus Eiropas Ekonomikas kopienai. Lielbritānija 1963. un 1967. gadā iesniedza pieteikumu dalībai EEK, taču abi mēģinājumi bija neveiksmīgi. Toreizējais Francijas prezidents Šarls de Golla vetoja Apvienotās Karalistes iestāšanos sabiedrībā. Iemesls tam bija vairāki Lielbritānijas ekonomikas aspekti, kas, iespējams, neatbilda Eiropas praksei.
Lielbritānija iesniedza veiksmīgu trešo pieteikumu 1972. gadā, kad de Gulle atkāpās no amata. Apvienotā Karaliste kļuva par EEK sastāvdaļu, kad to vadīja Edvarda Hīta konservatīvā valdība. Premjerministrs uzskatīja, ka Eiropa drīz kļūs par lielvalsti, un no visām nozīmīgajām pozīcijām starptautiskajā arēnā izstūma Amerikas Savienotās Valstis.
1974. gada vēlēšanās opozīciju vadīja Harolds Vilsons. Jaunā valdība ir apsolījusi pārskatīt jautājumu par Lielbritānijas dalību EEK un sarīkot referendumu. 1975. gada referendumā vairākums pilsoņu (67%) izteica atbalstu dalības saglabāšanai ekonomiskajā sabiedrībā. Visas galvenās politiskās partijas un plašsaziņas līdzekļi atbalstīja šo lēmumu.
1993. gadā ekonomiskā kopiena kļuva par Eiropas Savienību. Saistībā ar organizācijas maiņu (no ekonomiskās savienības uz politisku), dalības jautājums atkal ir kļuvis aktuāls.
Deviņdesmito gadu sākumā Apvienotajā Karalistē parādījās Neatkarības partija, kurā lielāko daļu veidoja eiroskeptiķi. 2004. gadā partija ieņēma trešo vietu parlamenta vēlēšanās, 2011. gadā - otro, 2014. gadā - pirmo. Šī bija pirmā reize, kad Lielbritānijā pie varas nāca vēl viena politiskā partija, izņemot konservatīvo un leiboristu partiju.
2016. gada referendums
Referendums par Lielbritānijas dalību ES notika 2016. gada 23. jūnijā. Balsot varēja visi Apvienotās Karalistes un Sadraudzības valstu pilsoņi, Lielbritānijas pilsoņi, kuri ārzemēs nodzīvojuši ne vairāk kā 15 gadus, kā arī Lordu palātas locekļi. Balsu skaits tika pabeigts līdz 24. jūnija plkst. 7:30. Ar 3, 78% priekšrocību uzvarēja izstāšanās no ES (Brexit) atbalstītāji. Tas izbeidza jautājumu, par kuru Apvienotajā Karalistē tiek diskutēts kopš 1974. gada.
Plašsaziņas līdzekļi un valdības reakcija
Toreizējais premjerministrs Deivids Kamerons paziņoja, ka atkāpsies no amata pirms 2016. gada rudens, tiklīdz kļūs zināms, ka Brexit ir uzvarējis. Viņš saprata - ja valsts iedzīvotāji nolemj izvēlēties citu ceļu, ir nepieciešama jauna vadība. Faktiski viņš atkāpās no amata vēl agrāk - 2016. gada 13. jūlijā. Paziņojumu par Brexit sākumu parakstīja Terēza Meja.
Plašsaziņas līdzekļu komentāri nebija ilgi gaidāmi. BBC atzīmēja, ka Neatkarības partijas līderi jau ir kristījuši 23. jūniju kā "Neatkarības dienu", bet mārciņa strauji samazinājās līdz 1985. gada atzīmei. CNN neaizmirsa pieminēt, ka Lielbritānija ir pirmā valsts, kas nobalso par izstāšanos no Eiropas Savienības, savukārt KrievijaTodien šodien vairāk uzmanības pievērsa panikai apmaiņā. Nemieru izraisīja šis politiskais notikums.
TASS sacīja, ka referendumam ir tikai konsultatīvs raksturs. Tas nozīmē, ka rezultātus joprojām var izskatīt parlaments, kurš teorētiski var pieņemt atšķirīgu lēmumu. Jūs varat rīkot arī vēl vienu referendumu. Bet tomēr D. Kamerons jau ir apsolījis izpildīt Lielbritānijas iedzīvotāju gribu, kuri runāja par izstāšanos no Eiropas Savienības.
Ietekme uz Apvienoto Karalisti
Kas ir Brexit Lielbritānijai? Eiropas Savienība ir Apvienotās Karalistes galvenais tirdzniecības partneris. ES valstis veido 45% no eksporta, 53% no importa un gandrīz pusi no ieguldījumiem. Ja Brexit notiks, tas nozīmēs, ka Lielbritānijai jānoslēdz jauni tirdzniecības līgumi ar Eiropas valstīm, lai Lielbritānijas firmas varētu turpināt pārdot savus produktus Eiropas tirgū bez ierobežojumiem.
Ir vairākas iespējas, kā īstenot referenduma lēmumu par Lielbritānijas dalību ES, un vairāki scenāriji:
- Norvēģu skripts. Lielbritānija pametīs ES un pievienosies Eiropas Ekonomikas zonai. Tas valstij nodrošinās piekļuvi Eiropas tirgum (izņemot finanšu nozari) un būs brīvs no ES noteikumiem iekšpolitikā: lauksaimniecībā, likumos, zivsaimniecībā, iekšlietās un citos virzienos.
- Šveices skripts. Apvienotā Karaliste sekos Šveices piemēram. Valsts nav nedz ekonomiskās, nedz politiskās savienības locekle, bet ir Šengenas dalībvalsts. Šveice arī slēdz atsevišķus nolīgumus par katru ekonomikas nozari.
- Turku skripts. Lielbritānija stāsies muitas savienībā ar Eiropu, kas nodrošinās piekļuvi Eiropas tirgum. Finanšu sektorā nebūs piekļuves.
- Šveices modeļa izkārtojums. Apvienotā Karaliste var noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Eiropas Savienību ar garantijām piekļuvei finanšu nozarei.
- Pilnīga sabrukšana. Lielbritānija var pilnībā pārtraukt attiecības ar ES.
Referenduma lēmumu īstenošana
Referendums par Lielbritānijas dalību Eiropas Savienībā izbeidza Brexit jautājumu. Kas tas ir un ko tas nozīmē Apvienotajai Karalistei, vispārīgi runājot, tas ir saprotams, bet kā šī valsts kopumā plānoja pamest ES?
Neviena valsts pirms Lielbritānijas nebija izteikusi vēlmi pamest ES, taču tas nenozīmē, ka šādas iespējas nav. Lisabonas līguma 50. pants ļauj valstij šķirties no Eiropas Savienības, taču līdz tam brīdim nav izstrādāts formāls mehānisms, kā pareizi iziet.
Scenāriji: izejas iespējas
Brexit var ilgt apmēram divus gadus, bet šo periodu var pagarināt ar pušu lēmumu. Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības posmi:
- ES oficiālais paziņojums, ar kuru tiek sākts Lisabonas līguma 50. pants.
- Sarunu sākums starp Apvienoto Karalisti un ES. Eiropadomei ir jāiesniedz nolīguma projekts. To jāapstiprina vismaz 20 valstīm, kurās dzīvo vismaz 65% ES iedzīvotāju. Ja tas notiek, projektu ratificē Eiropas Parlaments.
- Ja divu gadu laikā pēc ES oficiāla paziņojuma netiek panākta vienošanās, visi Eiropas Savienības līgumi zaudē spēku Lielbritānijā. Ja visas 27 ES dalībvalstis piekrīt, sarunas var pagarināt uz ilgāku laiku.
- AK oficiāli izstājas no ES vai nu pēc tam, kad Eiropas Parlaments ir ratificējis nolīgumu, vai arī divus gadus pēc paziņojuma (automātiski), ja vienošanās netiek panākta.
Eiropas Savienības nostāja
Pēc Apvienotās Karalistes aiziešanas ES zaudēs daļu no saviem noieta tirgiem, bet eiro kurss pieaugs attiecībā pret mārciņu. Turklāt kontinentālie migrējošie darba ņēmēji atgriezīsies Eiropā. Var sagaidīt, ka visās Eiropas valstīs, īpaši Somijā, Zviedrijā un Grieķijā, pret Eiropas Savienību celsies separātisma vilnis. Arī robežkontrole pie Lamanša tuneļa ieejas ievērojami palielinās ceļojuma laiku maršrutā Parīze - Londona.
