Šodien mēs vēlamies jums pastāstīt par diezgan neviennozīmīgu kultūras iestādi krievu apmeklētājam. Mēs runājam par Latvijas Okupācijas muzeju. Fakts ir tāds, ka viņa ekspozīcija ir veltīta 1940.-1991. Ir viegli uzminēt, ka periodu, kad Latvija bija Padomju Republika, sauca arī par okupāciju. Kas ir pārstāvēts šajā muzejā? Kādi interesanti fakti ir saistīti ar to? Kāpēc latvieši pielīdzina iestāšanos PSRS vācu okupācijas laikā? Par visu to mēs runāsim rakstā.
Kas tas ir
Latvijas Okupācijas muzejs (Latvijas Okupācijas muzejs) ir viens no muzeju kompleksiem Rīgā, kas atrodas pilsētas vēsturiskajā daļā. Iestādes ekspozīcija veltīta Latvijas vēstures periodam no 1940. līdz 1991.gadam.
Latvijas Okupācijas muzejs ir dibināts 1993. gadā, 1. jūlijā. Iestādei šodien ir sava oficiālā vietne internetā. Muzeja direktors ir Gunārs Nagels. Iestādes adrese: Rīga, Raiņa bulvāris, 7.
Ēka
Latvijas okupācijas muzejs atrodas ēkā, kurā kādreiz atradās cits muzejs - latviešu strēlnieki. Tā nebija neatkarīga kultūras iestāde, bet tika iekļauta Memoriāla muzeja-pieminekļa kompleksā, kas bija veltīts sarkanām latviešu bultām.
Ēka uzcelta 1970. gadā. Tās arhitekts ir Gunārs Lūsis-Grīnbergs. Starp citu, par ēkas projektu (kopā ar pieminekļa projektu Latvijas bultām) viņam tika piešķirta Padomju Savienības valsts balva.
Latvijas Okupācijas muzeja ēka Rīgā sadala pilsētu divās daļās, kas ir līdzvērtīgas viena otrai. Pirmais ir viduslaiku Rātslaukums. Otrais ir salīdzinoši nesen izveidotais latviešu strēlnieku apgabals. Pēdējais ir vērsts pret Daugavu - Rietumu Dvinas upi, kas plūst gar Austrumeiropas ziemeļiem.
Ārēji ēka ir neparasta, taču tajā pašā laikā tā izskatās kodolīga un stingra. Viss tās korpuss ir pārklāts ar cietlodētām vara plāksnēm. Gan materiāla faktūra, gan tā apstrādes tehnoloģija ir raksturīga septiņdesmito gadu padomju arhitektūrai.
Sakarā ar to, ka ēkas galvenajā ēkā tiek veikti remontdarbi, Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija Rīgā ir pārcēlusies uz kaimiņu ēku. Tas ir tuvumā. Viesnīcu atrašana netālu no Latvijas Okupācijas muzeja ir vienkārša, jo kultūras iestāde atrodas pilsētas "tūristu" daļā. Tas ir, tās vēsturiskajā centrā.
Fonda vēsture
Nedaudz parunāsim par Latvijas Okupācijas muzeja vēsturi. Šī ir privāta kolekcija, kas pēc tam nokārtoja valsts akreditāciju. Muzejs tika dibināts 1993. gadā.
Kultūras iestādi pārvalda Latvijas Okupācijas muzeja labdarības nevalstiskā organizācija. Jāatzīmē, ka tradicionāli to apmeklē gan diplomāti, gan daudzu pasaules valstu amatpersonas. Starp ievērojamiem viesiem var izcelt Ukrainas prezidentu Petro Porošenko un Vācijas vadītāju - kancleri Angelu Merkeli.
Muzeju fonds
Latvijas Okupācijas muzeja galvenā atrakcija ir tā pamats. Šeit tiek glabāti vairāk nekā 30 tūkstoši fotogrāfiju, dokumentu, mutiskas un rakstiskas izziņas, materiāli objekti, kas atspoguļo valsts vēsturi no 1940. līdz 1991.gadam. Īpaša nozīme ir piemiņlietām no īpašām apmetnēm un aizturēšanas vietām.
Muzejā piedalās zinātnieki no dažādām pasaules valstīm - Latvijas, ASV, Lielbritānijas, Zviedrijas un Krievijas. Plaši pazīstams ir muzeja projekts "Deportācijas laikā izdzīvojušo video liecību kolekcija". To atbalsta Eiropas Savienība.
Vēl viens muzeja lepnums ir arhīvs. Piemēram, līdz 2017. gada sākumam bija 60 tūkstoši vienību! Daudzus no viņiem iestādei ziedoja cilvēki, kuri pārdzīvoja okupācijas laiku un kuri pēctečus vēlējās atstāt ar atmiņu par šo pretrunīgi vērtēto laikmetu. Paši muzeja darbinieki ir reģistrējuši vairāk nekā 2300 aculiecinieku pārskatus par līdzšinējo okupācijas periodu. Šī ir lielākā kolekcija Eiropā, kas veltīta šai tēmai.
Ekspozīcija, pagaidu izstādes
Visu Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju var iedalīt trīs tematiskajās zonās:
- Pirmais PSRS okupācijas gads. 1940.-1941
- Nacistu okupācija Vācijā. 1941.-1944 Atsevišķa izstāžu zāle ir veltīta holokaustam šajā valstī.
- Padomju pēckara okupācija. 1944.-1991
Mēs tos detalizēti analizēsim zemāk.
Muzejs arī organizē ceļojošās izstādes vairākās valodās dažādiem apmeklētājiem:
- Skolām un muzejiem Latvijā - "Valsts 1939.-1991. Gadā - no okupācijas līdz uzvarai".
- Eiropai, Kanādai un Austrālijai (izstādīts arī Eiropas Parlamenta ēkā) - "Latvija atgriežas Eiropā."
- ASV - "Latvija atgriežas brīvajā pasaulē."
Muzejs izdod arī savu ikgadējo periodisko izdevumu - Latvijas Okupācijas muzeja gadagrāmatu. Iestādes ēkā bieži tiek rīkoti dažādi saviesīgi pasākumi.
Apmeklētājiem
Izstāde ir atvērta katru dienu no 11.00 līdz 18.00. Ja vēlaties iekļūt muzeja kolekcijas nodaļā, esiet uzmanīgs: tas ir atvērts tikai darba dienās no plkst. 10.00 līdz 17.00.
Ieeja muzejā ir bez maksas. Tomēr, kā liecina pārskati par Latvijas Okupācijas muzeju Rīgā, pie ieejas jāatstāj ziedojuma summa iestādes attīstībai. Ja vēlaties gidu, tiek piemērotas šādas cenas:
- Grupā līdz 3 cilvēkiem - katrs 10 eiro.
- Grupai līdz 10 cilvēkiem - 3 eiro katra.
- Grupai, kurā ir vairāk nekā 10 cilvēku - 2, 5 eiro katra.
Vēlreiz atgādinām, ka muzejs atrodas Rīgā, Raiņa bulvārī 7.
Izstāde "Čeka vēsture"
Līdz 2018. gada 30. septembrim, pamatojoties uz muzeju, ir atvērta interesanta izstāde - “Čeka vēsture (Latvijas ārkārtas komiteja). Ieeja ir arī par ziedojumu muzejam. Ekskursiju ar gidu caur kamerām izmaksas ir šādas:
- Pieaugušajiem - 5 eiro.
- Studenti (ar derīgu studenta apliecību), pensionāri - 2 eiro.
Darba laiks atšķiras no muzeja darba laika:
- Pirmdien - no 10.00 līdz 17.30.
- Otrdien - no 10.00 līdz 17.30.
- Trešdiena - no pulksten 12.00 līdz 19.00.
- Ceturtdiena - no 10.00 līdz 17.30.
- Piektdiena - no pulksten 10:00 līdz 17:30.
- Sestdien - no 10.00 līdz 16.00.
- Svētdien - no 10.00 līdz 16.00.
Izstādi var atrast citā muzejā - VDK vēsturē. Tas atrodas adresē: st. Brīvības, 61.
Apmeklējiet funkcijas
Pati muzeja ēka ir diezgan drūma. Tāda pati atmosfēra tās iekšienē ir pelēcīgi brūnās nokrāsās, kas papildina asinssarkanās pūtītes. Ieeja, kā jau minēts, par brīvprātīgu ziedojumu. Skaidra summa šeit nav norādīta - katrs aizbrauc tik daudz, cik uzskata par vajadzīgu. Lielākā iestādes apmeklētāju daļa ir ārvalstu tūristi.
Informācija par eksponātiem ir uzrakstīta divās valodās - latviešu un angļu. Dažās vietās ir zīmes krievu valodā, taču tās ir diezgan izvēlīgas.
Vispārējs iespaids
Krievu tūristi, kuri nakti pavadīja Latvijas Okupācijas muzejā, atzīmē, ka visai izstādei ir viens un tas pats mērķis: nomelnot Latvijas uzturēšanās laiku Padomju Savienībā. Šis laiks šeit tiek pielīdzināts vācu okupācijai. Attiecīgi veidojas arī citu ārvalstu tūristu attieksme pret PSRS lasošajiem stendiem: šausmas, riebums, nolaidība.
Jāsaka, ka Latvijas okupācijas muzeja apmeklējums ir obligāta Latvijas skolēnu izglītības programmas sastāvdaļa. Līdz ar to viņiem kopš bērnības ir negatīva attieksme pret savas valsts padomju vēsturi.
Nevar teikt, ka muzejs raksta savu fantastisko Latvijas kā Savienības republikas vēsturi. Šeit aprakstītie fakti notiek vēsturē. Bet tie ir pasniegti pārāk vienpusīgi, pārspīlēti. Apmeklētāja uzmanība tiek koncentrēta uz negatīviem aspektiem. Praktiski nav neviena vārda par pozitīvo, kas šajā periodā patiešām parādījās Latvijā. Protams, padomju vēsture nebija pilnīgi pozitīva, taču ir ļoti dīvaini, kāpēc muzeja darbinieki klusē par labajām pārmaiņām šajā laikā.
Ekspozīcijas īpašības
Pirmais, ko apmeklētājs redz viņa priekšā, ir netālu karājas Hitlera un Staļina portreti. Un tas nav nelaimes gadījums. Latvieši tiešām domā, ka šie valsts vadītāji ir nodarījuši tādu pašu ļaunumu savai valstij.
Par Latvijas okupācijas sākumu šeit tiek uzskatīts datums, kad parakstīts Molotova-Ribentropa pakts slepenais protokols par Vācijas un Padomju Savienības interešu norobežošanu Austrumeiropā. Tas notika 1939. gada 23. augustā, gandrīz divus gadus pirms Otrā pasaules kara sākuma. Saskaņā ar dokumentu Latvija, Somija, Igaunija, Besarābija un Austrumpolija nonāca PSRS interešu zonā, bet pārējā Polija un Lietuva - Vācijas interešu sfērā.
Tad apmeklētājs vizuāli redz, kāds ir okupācijas periods Latvijā:
- Kazarmu modeļi. Tieši šādās ēkās dzīvoja īpaša Savienībā represēto kategorija. No vēstures nav iespējams izdzēst, ka daļa latviešu izgāja šo elli.
- To gadu klusie liecinieki ir propagandas plakāti un fotogrāfijas: “Hitlers atbrīvotājs”, “Gods oktobra revolūcijai” utt.
- Padomju pastkartes.
- Informācija ziņkārīgiem ārvalstu viesiem, atklājot to, kas slēpjas aiz krievu "kausa".
Tiek atklāta arī informācija par padomju okupācijas sākumu - 1940. gada 15. jūniju. Tas sākās ar NKVD delegācijas uzbrukumu Latvijas robežpunktos. Tiek nogalināti Latvijas robežsargi, nezināmā pārvaldē tiek aizvesti civiliedzīvotāji. Līdzīgi konflikti provocējas arī uz PSRS robežām ar Lietuvu un Igauniju.
Tā paša gada 16. jūnijā Molotovs šo valstu vēstniekiem iesniedza ultimātu: veidot pro-padomju valdības, atļaut Sarkanās armijas izvietojumu viņu teritorijā. Nākamajā dienā šo valstu teritorijā jau bija ienācis padomju karaspēks.
Viss beidzas ar to, ka 1940. gada 5. augustā Latvija tika piespiedu kārtā iekļauta padomju republikās. Neatkarīgas valsts īpašums tiek nacionalizēts. Padomju laikraksts Pravda rakstīja par šo notikumu, kā arī par latviešu tautas brīvprātīgu iebraukšanu PSRS, un “sveica” latviešus.
