1944. gada 7. decembrī Amerikas pilsētā Čikāgā notika nozīmīgs notikums. Ilgu un saspringtu sarunu laikā piecdesmit divu valstu pārstāvji pieņēma Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju. Tajā teikts, ka spēcīgu starptautisko attiecību attīstība civilās aviācijas jomā veicina draudzīgu attiecību turpmāku attīstību, saglabājot mieru un mieru starp dažādu valstu tautām. Pasaule uz zemes ir atkarīga no tā, cik stipras un stabilas ir šīs saites. No tā izriet, ka galvenajai šīs organizācijas dalībnieku prioritātei vajadzētu būt atbilstībai aviācijas drošības principiem un noteikumiem, uz kuru pamata tiek ekspluatēti civilie gaisa kuģi.
Šīs organizācijas nozīme ir nenoliedzama. Bet kas par to ir zināms sabiedrībai? Kā likums, ne tik daudz. Rakstā mēs jums vairāk pastāstīsim par to, kas ir ICAO Starptautiskā civilās aviācijas organizācija, kāda ir tās izveidošanas vēsture, dalībnieku saraksts un darbības principi.
Kas ir ICAO?
Apsveriet saīsinājumu - ICAO. Tas ir izveidots no ICAO versijas angļu valodā, kas apzīmē Starptautisko civilās aviācijas organizāciju, un krievu valodā tiek tulkots kā “Starptautiskā civilās aviācijas organizācija”. Pašlaik tā ir viena no lielākajām ANO aģentūrām, kuras pienākums ir izveidot globālu tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu starptautiskās civilās aviācijas drošību.
ICAO galvenā mītne atrodas Monreālā, Kanādā. Zemāk esošajā kartē varat redzēt precīzu tā atrašanās vietu.
Organizācijas oficiālās valodas ir angļu, krievu, franču, arābu, spāņu un ķīniešu valoda. Ņemiet vērā, ka ICAO ģenerālsekretāra amatu pašlaik ieņem Ķīnas pārstāvis.
Radīšanas vēsture
Starptautiskā civilās aviācijas organizācija (ICAO) tika izveidota pēc Civilās aviācijas konvencijas pieņemšanas. Tā kā nākamo valstu pārstāvju sanāksme notika Čikāgā, otrais (un, iespējams, labāk zināms) nosaukums ir Čikāgas konvencija. Datums ir 1944. gada 7. decembris. Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētās aģentūras, ICAO statuss, kas saņemts 1947. gadā un līdz šim brīdim, saglabā zināmu brīvību attiecībā uz galveno uzdevumu pārvaldības un izpildes metodēm.
Galvenais aviācijas attīstības stimuls un pēc tam organizācijas izveidošana, kas kontrolē savu civilo rūpniecību, bija Otrais pasaules karš. Laikā no 1939. līdz 1945. gadam notika īpaši aktīva transporta ceļu attīstība, jo bija nepieciešams nodrošināt armijas un cilvēku vajadzības. Tajā pašā laikā priekšplānā izvirzījās militaristiski uzdevumi, kas kavēja mierīgu attiecību attīstību uz zemes.
Amerikas Savienotās Valstis bija pirmās, kas ierosināja izveidot efektīvu civilās aviācijas attīstības modeli. Pēc sākotnējām sarunām ar Savienības valstīm tika nolemts sasaukt 52 valstu pārstāvjus, lai tie pieņemtu vienotu konvenciju par starptautisko civilo aviāciju. Sanāksme notika 1944. gada 7. decembrī Čikāgā. Piecas nedēļas delegāti apsprieda daudzus jautājumus, tika veikts liels darbs, kura rezultāts bija konvencija. Ar delegātu vispārēju vienošanos tas stājās spēkā tikai 1947. gada aprīlī, kad to ratificēja ICAO 26. dalībvalsts.
Organizācijas biedri
ICAO sastāvā ir 191 valsts, starp kurām Krievijas Federācija ir minēta kā PSRS pēctece, kura pievienojās ICAO 1977. gadā. Tajā ietilpst gandrīz visas ANO dalībvalstis: 190 valstis (izņemot Dominiku un Lihtenšteinu), kā arī Kuka salas.
Papildus tiešajiem dalībniekiem ir arī īpašas nozares grupas, kuru mērķis ir radīt globālu normatīvo bāzi, kas nepieciešama efektīvai starptautiskās civilās aviācijas darbībai. Ir svarīgi atzīmēt, ka, lai panāktu vienprātību par starptautisko standartu un ieteicamās prakses nodrošināšanu, ir atsevišķa struktūra - Padome. Viņš arī nodarbojas ar pieņemtu standartu formulēšanu kā pielikumus Konvencijai par starptautisko civilo aviāciju. (Par citām Padomes funkcijām mēs runāsim nedaudz vēlāk).
ICAO konstitūcija
Starptautiskās civilās aviācijas konvencija (Čikāgas konvencija) satur 96 pantus un tajā iekļauti visi grozījumi, kas veikti laika posmā no 1948. līdz 2006. gadam. Tas nosaka ICAO locekļu pienākumus un privilēģijas, norāda to gaisa telpas valstu suverenitāti. Tiek uzsvērts, ka visi starptautiskie reisi ir jāsaskaņo ar valsti, kuras teritorijā tie tiks veikti. Nobeiguma rakstā ir definēti civilās aviācijas pamatjēdzieni. Tā, piemēram, "Starptautiskā gaisa telpa" tiek definēta kā telpa virs atklātās jūras un citas teritorijas ar īpašu režīmu (Antarktīda, starptautiskie jūras šaurumi un kanāli, arhipelāga ūdeņi). Visus nosacījumus var patstāvīgi atrast ICAO oficiālajā tīmekļa vietnē. Tie ir aprakstīti pieejamā valodā, tāpēc tie būs saprotami pat tiem, kuri nepazīst aviācijas terminoloģiju.
Turklāt konvencijai ir 19 pielikumi, kas nosaka iepriekš minētos starptautiskos standartus un ieteicamo praksi.
ICAO mērķi un uzdevumi
Čikāgas konvencijas 44. rakstā teikts, ka organizācijas galvenie mērķi un uzdevumi izriet no tās vēlmes dot ieguldījumu starptautiskās sadarbības attīstībā, stiprinot gaisa satiksmi starp dalībvalstīm. Tas notiek šādās darbības jomās:
- Nodrošināsim aviācijas drošību un starptautiskās aeronavigācijas drošību.
- Veicināt un attīstīt labākus gaisa kuģu ekspluatācijas veidus.
- Sabiedrības vajadzību apmierināšana pēc regulāras, drošas un ekonomiskas gaisa satiksmes.
- Ieguldījums starptautiskās civilās aviācijas vispārējā attīstībā visās jomās.
Visi noteiktie mērķi un uzdevumi ir kodolīgi izklāstīti Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas ICAO stratēģiskajā rīcības plānā:
- Aviācijas efektivitātes uzlabošana.
- Drošība un aviācijas drošība kopumā.
- Civilās aviācijas kaitīgās ietekmes uz dabu samazināšana.
- Aviācijas attīstības nepārtrauktība.
- ICAO tiesiskā regulējuma stiprināšana.
ICAO institucionālās struktūras (struktūra)
Saskaņā ar Čikāgas konvenciju ICAO Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai ir skaidra struktūra. 43. pantā norādīts, ka tas sastāv no Asamblejas, Padomes un citām struktūrām, kas vajadzīgas tās darbībai.
Montāža
Asambleju veido 191 valsts, kas ir daļa no ICAO. Šī ir suverēna iestāde, kuras sesijas notiek vismaz reizi trīs gados pēc Padomes pieprasījuma. Konkrēta jautājuma apspriešanas laikā katram loceklim ir tiesības uz vienu balsi. Lēmumus pieņem tieši ar balsu vairākumu.
Asamblejas sesijās notiek organizācijas pašreizējās darbības pārskats, gada budžeta pieņemšana, vispārīgu pamatnostādņu veidošana noteiktam laika posmam.
Padoms
Padomē ietilpst 36 valstis, kuras tiek ievēlētas vienu reizi uz trim gadiem. Noteicošās prasības ir šādas:
- Valstij vajadzētu būt nozīmīgai (ideālā gadījumā vadošai) lomai aviācijas un gaisa transporta ieviešanas jomā;
- Valstij būtu jādod ievērojams ieguldījums starptautiskās aviācijas attīstībā un jāpiedalās gaisa transporta uzturēšanā.
- Valstij ir jānodrošina pārstāvība Padomē visiem pasaules ģeogrāfiskajiem reģioniem.
Padomes galvenais mērķis ir pieņemt starptautiskos standartus un ieteicamo praksi. Standarts ir īpaša tehniska prasība, kuras ieviešana ir nepieciešama, lai nodrošinātu starptautiskās civilās satiksmes drošību un regularitāti. Ieteicamā prakse ir arī tehniska prasība, taču atšķirībā no standarta tās ieviešana nav obligāta. Gan standarti, gan prakse ir iekļauti Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas pielikumos.
Padomi vada prezidents, kuru viņš ievēl uz trim gadiem. Viņa pienākumos ietilpst Padomes sanāksmju sasaukšana un to funkciju veikšana, kuras Padome viņam uztic šo sanāksmju laikā.
Gaisa navigācijas komisija
Aeronavigācijas komisijā ir 19 locekļi, kas ir neatkarīgi eksperti, kurus iecēlusi Padome, lai pārskatītu un izdarītu nepieciešamos grozījumus pielikumos.
Sekretariāts
Sekretariāts palīdz ICAO organizēt darbu. Īpaši nozīmīga loma tiek piešķirta Gaisa transporta komitejai, Gaisa navigācijas atbalsta apvienotā komitejai un Tehniskās sadarbības komitejai.
Reģionālās iestādes
ICAO ietilpst arī septiņas reģionālās komitejas, kuras apstiprinājušas dalībvalstis un kuras ir atļautas ICAO starptautisko standartu un ieteicamās prakses īstenošanā:
- Āzijas Klusā okeāna filiāle (Bangkoka).
- Austrumu un Dienvidāfrikas komiteja (Nairobi).
- Eiropas un Ziemeļatlantijas komiteja (Parīze).
- Tuvo Austrumu birojs (Kaira).
- Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību jūras reģiona valstu komiteja (Meksika).
- Dienvidamerikas komiteja (Lima).
- Rietum- un Centrālāfrikas komiteja (Dakara).
