Visā pasaulē ir ierasts atstāt labu pirmo iespaidu par sevi. Drošākais veids, kā to izdarīt, ir izteikt cieņu sarunu partnerim, izmantojot tradicionālās sveicienus dzimtenē. Tomēr visu pasaules tautu žesti un vārdi ir atšķirīgi, tāpēc, dodoties kaut kur ceļojumā, ir svarīgi zināt, kā cilvēki sveicinās dažādās valstīs, lai nesagrautu seju un neuzvarētu citus.
Ko nozīmē sveiciens?
Pat tad, kad cilvēce attīstījās un paplašinājās pa visu zemi, kad atvērās kontinenti, un cilvēki no dažādiem jūru un okeānu krastiem iepazina viens otru, viņiem vajadzēja kaut kā noteikt, kas viņiem ir vissvarīgākais. Apsveikums iemieso mentalitāti, dzīves skatījumu, sapulcē cilvēki pievērš uzmanību viens otram ar dažādiem žestiem un sejas izteiksmēm, un dažreiz vārdiem ir dziļāka nozīme, nekā tas varētu šķist no pirmā acu uzmetiena.
Laika gaitā zemes iedzīvotāji pulcējās tautās, izveidoja savas valstis, un tradīcijas un paražas tiek saglabātas līdz mūsdienām. Labas gaumes pazīme ir zināšanas par to, kā cilvēki sveic dažādās valstīs, jo sveiciens svešumā pēc viņa paražām ir nekas cits kā visdziļākā cieņa.
Populāras valstis un sveicieni
Tradīcijas ne vienmēr tiek saglabātas. Mūsdienu pasaulē, kur viss tiek pakļauts noteiktiem standartiem, nepavisam nav jāuzdod jautājumi "kā sasveicināties dažādās valstīs" vai "kādas paražas dara tas vai tas, kas ir cilvēkiem". Piemēram, lielākajā daļā Eiropas valstu pietiks ar biznesa rokasspiedienu, lai risinātu sarunas ar citu personu un neiespiestos konfliktā. Aizrautīgi vācieši, franči, itāļi, spāņi, norvēģi un grieķi būs apmierināti, pat ja svešinieks nevar izspiest apsveikumus dzimtajā valodā, bet kaut ko pateikt savā veidā. Tomēr, ja mēs runājam par attālākiem planētas iedzīvotājiem, tad zināšanas par to, kā sasveicināties ar cilvēkiem dažādās valstīs, ir vairāk nekā noderīgas.
Sanāksmē izrunātie vārdi
Citu tautu kultūra un loģika dažreiz ir tik valdzinoša un interesanta, ka ir grūti pretoties netīšām, lai nesāktu sveikt kā citi cilvēki. Kādi ir vienīgie apsveikuma vārdi, ko cilvēki saka viens otram, satiekoties. Dažus interesē tikai bizness, citus - veselība, trešajiem tas vispār nav nekas, turklāt tam, kā dzīvo mājdzīvnieki, tas nemaz nav interesanti. Tikmēr kļūdaina atbildēšana uz šādiem jautājumiem tiek uzskatīta par sava veida milzīgu necieņu, vismaz tā ir bez taktikas. Pat visnopietnāko ceļotāju neinteresē, kā viņi sveicas dažādās pasaules valstīs. Vārdi šajā gadījumā, protams, spēlē vienu no vissvarīgākajām lomām. Tagad mēs to uzzinām. Kādiem viņiem vajadzētu būt?
Ko saka eiropieši, satiekoties
Ja īslaicīgā tikšanās reizē ar citas tautības cilvēkiem jūs varat izkāpt ar vienkāršu rokasspiedienu, tad, kad jūs apmeklējat vizīti, sveiciens tomēr ir ierasts tās valsts valodā, kurā tūristam paveicās.
Francūži sanāksmē saka slaveno Bonjour un pēc tam piebilst: "Kā tas notiek?" Lai netiktu uzskatīts par muļķi, jums uz šo jautājumu ir jāatbild pēc iespējas neitrālāk un pieklājīgāk. Pakārtot citiem cilvēkiem viņu problēmas Eiropā nemaz netiek pieņemts.
Vācieši, starp citu, arī būs ļoti ieinteresēti uzzināt, kā jūsu dzīvē viss virzās uz priekšu, tāpēc papildus tam, ka Hallo ir pārtaisījis savā veidā, jums arī jāatbild, ka viss ir kārtībā.
Itāļi atšķiras no citiem eiropiešiem. Viņus daudz vairāk interesē tas, vai jūsu balsts ir pietiekami labs, tāpēc viņi jautā: “Cik tas maksā?”, Uz ko arī jāatbild pozitīvā tonī. Tikšanās sākums un beigas ir līdzīgas, jo visam tam ir viens vārds - “Chao!”
Anglijā nemaz neuzskata, ka lietas notiek neatkarīgi no cilvēka iejaukšanās, un tāpēc viņus interesē, kā patiesībā jūs tos darāt: "Kā jūs darāt?" Bet pirms tam anglis dedzīgi pasmaida un kliedz: “Sveiki!” vai "Ei!" Kas būtībā ir līdzīgs tam, kā cilvēki sveicina dažādās valstīs. Sveicieni "Siens" - vienkāršākais, saprotamākais, draudzīgākais un universālākais, piemēram, angļu valodā.
Sveicieni Āzijas valstīs
Āzijas iedzīvotāji ļoti ciena savas tradīcijas, un tāpēc viņu apsveikšana ir svarīgs rituāls, kas jāievēro.
Japāna - uzlecošās saules valsts. Tā kā šī vieta ir piemērota vietnei, japāņi bieži priecājas par jauno dienu. “Konničiva” - šķiet, ka tas ir apsveikuma vārds, bet patiesībā tā burtiskais tulkojums ir “Diena ir pienākusi”. Japāņi visvairāk priecājas, ka šodien uz viņu zemes ir uznākusi saule. Turklāt ikvienu apsveikumu pavada priekšgala. Jo zemāks un lēnāks cilvēks lokās, jo vairāk viņš ciena cilvēku, ar kuru runā.
Ķīnieši, izdzirdot īsu apsveikumu no Nihao, atbildēs tikpat draudzīgi. Un, starp citu, viņus vairāk interesē tas, vai tu šodien ēdi, nevis tas, ko tu dari. Tas vispār nav ielūgums, bet vienkārša pieklājība!
Taizemē apsveikuma rituāls ir nedaudz sarežģītāks, un vārdu vietā žesti tiek izmantoti, lai norādītu uz sarunu biedra cieņas pakāpi. Apsveikuma vārds “Wai”, ko var vilkt ļoti ilgi, ir arī daļa no rituāla, kas pazīstams ar Taizemi.
Rumānijā un Spānijā viņi dod priekšroku slavēt noteiktu dienas laiku: “laba diena”, “laba nakts”, “labrīt”.
Daudzi Austrālijas, Āfrikas laiki tā vietā, lai atkārtotu pārējo pasauli un teiktu sveiki, kā viņi sveic dažādās valstīs (vārdos), dod priekšroku savu rituālo deju izpildīšanai, kuras, visticamāk, nesaprot cilvēks, kas ir tālu no savas kultūras.
Ceļojums uz Indiju patiesi sagādās baudu - cilvēkiem vienmēr tur klājas labi, ar ko viņi dalās.
Sveicieni Krievijā
Milzīga valsts, kas atrodas gandrīz puslodē, dod priekšroku sveicināt savādāk. Krievijā, satiekoties, viņiem nepatīk viltus smaidi. Neformālu “sveicienu” var atļauties ar tuvu draugu, bet paziņas, kas ir vecākas, vēlas veselību: “Sveiks!” Krievijā bija ierasts paklanīties, bet laika gaitā šī paraža pazuda, tāpēc krievu cilvēkam nepieciešami tikai vārdi. Vīrieši, kas vēlas palikt vareni, reizēm var noskūpstīt sievietes dāmu, bet meitenes, savukārt, apsēdīsies mērenā piesardzībā.
Vēsturē ir daudz gadījumu, kad Krievijas valdnieki mēģināja iemācīt cilvēkiem sveicināt eiropeiski, taču joprojām saglabājās viena oriģināla krievu tradīcija: sveicināt viesi ar maizi un sāli pie sliekšņa ir visaugstākā viesmīlības pakāpe. Krievu tauta nekavējoties novieto viesi pie galda, pabaro viņu ar gardu ēdienu un ielej dzērienus.
Sveiciena žesti
Dažās valstīs daudzus rituālus pavada īpaši žesti. Citi, kad paziņa ir pilnīgi klusējuši, dod priekšroku paust savus nodomus, izmantojot žestus vai pieskārienus.
Mīlošie francūži viegli skūpsta viens otru vaigiem, sūta skūpstus. Amerikānim nav nepieciešams apskaut tik tikko pazīstamu cilvēku un paglābt viņu uz muguras.
Tibetieši, baidoties no ļauna karaļa reinkarnācijas ar melno valodu, kurš neatzīst budismu, pat pirms verbālā komunikācija dod priekšroku vispirms pasargāt sevi un … parādīt valodu, noņemot galvassegas. Pārliecinājušies, ka ļaunā ķēniņa gars nav ienācis cilvēkā, viņi turpina savas pazīšanās.
Japānā jebkuru sveicienu pavada ar loku. Ķīnā un Korejā locīšanas tradīcijas joprojām ir dzīvas, taču, tā kā šīs valstis tagad ir visattīstītākās, vienkāršs rokasspiediens viņiem nebūs apvainojums. Atšķirībā no Tadžikistānas iedzīvotājiem, kuri sapulcē satver abas rokas. Atdot vienu roku tiek uzskatīta par rupju kļūdu un necieņu.
Taizemē plaukstas ir salocītas viena otrai sejas priekšā tā, lai īkšķi pieskaras lūpām, bet rādītājpirksti pieskaras degunam. Ja cilvēku ciena, roka tiek pacelta vēl augstāk uz pieres.
Tiekoties ar mongoļiem, viņus galvenokārt interesē mājlopu veselība. Sakiet, ja ar viņu viss ir kārtībā, tad īpašnieki necietīs badu. Šī ir sava veida aprūpes pakāpe.
Ierodoties arābiem, jūs varat redzēt rokas, kas sakrustotas dūri, sakrustotas uz krūtīm. Nebaidieties - tas ir arī sava veida apsveikuma žests. Bet visradošākie bija Jaunzēlandes maoru cilts cilvēki, kuri berzē degunu viens otram. Krievam šāds žests ir ļoti intīms, taču, zinot, kā pateikt sveiki dažādās pasaules valstīs, jūs varat pielāgoties visam.
