Neskatoties uz plānotās ekonomikas noraidīšanu pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, ilgtermiņa plāni un stratēģijas joprojām ir lielākās daļas lielo uzņēmumu un pašas valsts darbības centrā. Tā kā mūsdienu pasaulē viss ir savstarpēji atkarīgs un gandrīz neviens nedzīvo no iztikas līdzekļiem, vairāk vai mazāk ticamām prognozēm tiek izmantoti speciāli deflatori - tie ir pamata preču un pakalpojumu cenu indeksi. Šos rīkus pārvalda Ekonomikas attīstības ministrija.
Ekonomiskās attīstības ministrijas deflatoru indeksu jēdziens
Ekonomiskās attīstības ministrija izstrādā savus rādītājus galvenokārt valstij. Balstoties uz tiem, tiek veikta ilgtermiņa stratēģiskā plānošana, izstrādāti vidēja termiņa plāni, programmas un prognozes gan visas Krievijas ekonomikas, gan tās atsevišķo nozaru attīstībai.
Savā saturā deflators ir koeficients, kas nodrošina preču un pakalpojumu novērtēšanas salīdzināmā izteiksmē novērtējumu.
Runājot saprotamākā valodā, kad aprēķinos izmanto deflatoru, cenas tiek “notīrītas” no inflācijas komponentes un sāk vairāk vai mazāk objektīvi atspoguļot nosacītā produkta reālo vērtību neatkarīgi no tā, kurā gadā tas tika ražots un cik tad izmaksāja tā ražošanas galvenās izmaksas.
Datu avoti deflatoru aprēķināšanai
Galvenie datu avoti deflatoru aprēķināšanai, protams, ir dažādi statistikas kopsavilkuma pārskati. Visu veidu īpašumtiesību organizācijas un individuālie uzņēmēji katru gadu ziņo iestādēm par savas darbības pamatrādītājiem. Statistika apstrādā šos pārskatus, apkopo un iesniedz Ekonomikas attīstības ministrijai. Uzticamiem aprēķiniem un dinamisko tendenču identificēšanai tiek izmantoti kopsavilkuma dati par vairākiem gadiem.
Galvenie deflatori, ko izmanto plānošanā
Parasti tiek ņemti vērā galvenie Ekonomiskās attīstības ministrijas deflatori, kurus izmanto plānu izstrādē:
- Patēriņa cenu indekss, kas ņem vērā cenu izmaiņas inflācijas ietekmē pārtikai un nepārtikas precēm, kā arī degvielai un smērvielām mājokļu un komunālo pakalpojumu un citu uzņēmumu maksas pakalpojumiem.
- Ražotāju cenu indekss, ņemot vērā ražotāju cenu dinamiku dažādu ekonomikas nozaru kontekstā. Sīkāka informācija ir sniegta rūpniecības nozarēs, kas saistītas ar enerģētiku, ieguves rūpniecību, pārstrādi, mazumtirdzniecību, būvniecību un lauksaimniecību. Parasti novērtēšanu veic divējādi: ar eksporta komponentu un bez tā.
- Iedzīvotāju reālās algas un reālo ienākumu izmaiņu indeksi, uz kuru pamata tiks veidoti algu fonda prognožu aprēķini.
- Rubļa kursa izmaiņu indekss attiecībā pret dolāru.
Deflatoru indeksi budžeta plānošanā
Veidojot budžetus un vidēja termiņa finanšu plānus visos līmeņos, par pamatu ņem teritorijas sociālekonomiskās attīstības prognozi. Paredzamo budžeta ieņēmumu aprēķins balstās uz prognozētajiem datiem saskaņā ar Nodokļu kodeksa un citu normatīvo aktu normām (lēmumi par nomas maksas likmju noteikšanu utt.).
Budžeta izdevumu puse tiek noteikta pēc pieņemto programmu apjoma saskaņā ar mērķiem un uzdevumiem, ko noteiktā laika posmā nosaka budžets un nodokļu politika.
Bet, nosakot budžeta līdzekļu summu, kas nepieciešama konkrētas programmas īstenošanai vairāku gadu garumā, nozaru ministrijas un departamenti vadās pēc oficiāliem indeksiem - gadiem ilgi Ekonomiskās attīstības ministrijas deflatoriem. Līdz ar to piemērošanu tiek aprēķinātas izmaksas par valstij piederošo īpašumu uzturēšanu, komunālo pakalpojumu rēķinus un nepieciešamo publisko iepirkumu.
