Sieviešu vārdi, kas aizgūti no grieķu valodas, krievu ausīm bija pazīstami jau sen. Daudzas no tām, piemēram, Katrīnu, Irinu, Kseniju, Lidiju vai Anastasiju, vairs neuztver kā svešas, savukārt citas - Thekla, Evdokia, Agafya vai Barbara - daudzi uzskata par parastiem cilvēkiem
Senie grieķu vārdi
Grieķu nosaukšanas tradīcija aizsākās vairākus tūkstošus gadu. Antīkais dzejnieks Homērs, kurš no skolas bija pazīstams ar episkajiem dzejoļiem "Iliada" un "Odiseja", citē nosaukumus savos darbos, kas datēti ar Krito-Minojas civilizācijas laikmetu (XVI-XI gadsimti pirms mūsu ēras). Jau Trojas kara leģendu klausītāji nevarēja precīzi noteikt vārda Hekub nozīmi un samulsuši dzirdēt īsto Hippodamijas vārdu, kas burtiski tika tulkots kā “pieradinātais zirgs”, kuru mantojusi daudz Ahileja briseīdu.
Mūsdienu grieķu vārda avoti
Olimpiskā panteona dievu un dieviešu vārdi - Afrodīte, Atēna, Nika - joprojām ir izplatīti Grieķijā. Izmanto arī grieķu sieviešu vārdus, kas zināmi no vēstures - Electra vai Elena. Nozīmīgs grieķu vārdu saraksta papildināšanas avots bija kristiešu mitoloģija. Tieši no turienes nāca tādi skaisti grieķu vārdi kā Anastasija, Evdokija, Katrīna, Elizabete un Thekla. Pašreizējos globalizācijas apstākļos grieķu valoda aktīvi aizņemas vārdus no citām kultūrām.
Vārda izvēles tradīcija Grieķijā
Grieķijā pastāv īpaša nosaukšanas tradīcija, kas noteica seno vārdu saglabāšanu. Pirmā meita ir nosaukta pēc savas vecmāmiņas, otrā - pēc mātes vecmāmiņas, bet trešā - pēc mātes krustmātes. Protams, atkāpes no šiem noteikumiem nav nekas neparasts, taču galvenokārt tiek ievērotas, it īpaši izejā.
Grieķu vārdu izrunas un pareizrakstības iezīmes
Rakstā ir pieņemts šāds mūsdienu grieķu sieviešu vārdu uzrakstīšanas veids: tekstā tie tiek doti saskaņā ar mūsdienu izrunu, un viņu krievu korespondence, ja tāda ir, tiek sniegta iekavās. Tajā pašā laikā jāņem vērā valodas situācija valstī: līdz 20. gadsimtam oficiālais Hellas dialekts bija Kafarevusa - valoda ar modernu izcelsmi, kas mākslīgi radīta, balstoties uz seno grieķu normām. Kafarevus iebilda dimotika, burtiski - “tautas valoda”, kas tika izstrādāta saskaņā ar lingvistiskajiem likumiem. Pēdējais galu galā dominēja, bet runājamā valodā joprojām tiek izmantoti daudzi Kafarevus vārdi. Tas izpaužas tādu pāru variantu pastāvēšanā kā Georgios un Yorgos (ir iespējama arī Jorgis mazinoša versija).
Populārākie grieķu sieviešu vārdi
Savādi, bet pirmo vietu aizņem arābu izcelsmes vārds - Marija. Tiesa, ir tikai jādomā, un šī dīvainība pazūd. Grieķija ir pareizticīgo valsts ar ļoti lielu ticīgo skaitu. Rakstzīmju vārdi no Svētajiem Rakstiem ir īpaši populāri šajā valstī, un tie trīc.
Tomēr grieķu gars ir eklektisks. Lai arī kristietība savas pastāvēšanas rītausmā pasludināja nežēlīgu cīņu pret pagānismu, tā nespēja pilnībā izdzēst pagānu hedonismu no grieķiem. Acīmredzot tāpēc otrs populārākais grieķu sievietes vārds pieder vienai no senākajām Hellas slavenākajām libertīnām - Eleani (Elena). Krievu valodā tas tiek tulkots kā “lāpa”, un tas nav pārsteidzoši: senajam skaistulim izdevās atjaunot desmit gadu Trojas karu.
Trešais skaistais grieķu sievietes vārds sarakstā ir Ikaterini. Viņa precīza izcelsme nav zināma, un seno grieķu mītu kolekcijās šādu varoni nevarēja atrast. Tiek pieņemts, ka šis nosaukums, tāpat kā viduslaiku ķecerības nosaukums, cēlies no vārda "kasaros" - tīrs.
Ceturtajā vietā pieticīgi ir viens no lepnākajiem grieķu sieviešu vārdiem - Basiliki (Vasilisa). Tāpat kā tās vīriešu kārtas kolēģis - Basilis (Basil) -, tas sākotnēji nozīmēja karaļa titulu. Kad karalienes un ķeizarmežu laikmets neatgriezeniski pagājis, viņu tituls kļuva par diezgan izplatītu skaistu sieviešu vārdu.
Piekto vietu ieņem vīriešu vārds Džordžs. Atšķirībā no iepriekšējās, tas radās no tāda veida okupācijas, par kuru grieķi domāja: "georgos" krievu valodā tiek tulkots kā "zemnieks". Maz ticams, ka šis vārds būtu baudījis šādu popularitāti Grieķijā, ja tas nebūtu noticis kristietības vēsturē, Svētais Džordžs uzvarošais.
Reti vārdi
Ciematos, kas atrodas grūti sasniedzamos reģionos, pateicoties nosaukšanas tradīcijām, tiek saglabāti reti grieķu sieviešu vārdi. Dažreiz tos ievada dokumentos, ņemot vērā to seno izcelsmi, kas padara tos vēl neparastākus (Homēra valoda mūsdienu grieķu valodā ir vēl nesaprotamāka nekā mums “Pagātnes gadu pasaka”). Bet pat nenodrošinot artikulācijas pazīmes, daži vārdi joprojām tiks uztverti savādi.
Šīs dīvainības nerodas, jo vārdu krievu valodā tulko kāds ne pārāk harmonisks vārds. Piemēram, Alifini, Garufalia, Ilicinia, Falasia, Theoplasty ne tikai skan, bet arī skaisti tulko: Patiesa, neļķes, sirsnīga, jūra, Dieva radīta. Tradicionālo vārdu saraksts pastāvīgi mainās, un grieķu sieviete ar šo vārdu Grieķijā tiek uztverta tāpat kā mums ar meiteni vārdā Predslava vai Dobronega.
Retā sarakstā jūs varat atrast šādus skaistus sieviešu grieķu vārdus:
- Akrivi ir stingri.
- Anti vai Antus - zieds.
- Kiveli - senatnē bija populārs intensīvas saskarsmes vietās ar feniķiešu navigatoriem (tā ir dievietes Kibeles vārda hellenizētā versija).
- Corina ir modernizētais senais nosaukums Corinna, kas nozīmē "meitene".
- Kstanti ir zeltaina.
- Meropi - apdāvināts ar runāšanas mākslu.
- Politimi - to ciena visi (vai daudzi).
- Harikliya - krāšņs prieks.
Aizņemtie vārdi
Pēc Romas impērijas valdīšanas grieķi sāka pieņemt romiešu nosaukšanas tradīciju. Tieši tā vārdi Sevastiani (vīrieša vārda Sebastian sieviešu versija “nāk no Sebastia”), Silvija (no latīņu valodas tulkojumā nozīmē “mežs”), Karolina (“Karl's's woman” vai “pieder Kārlim”), Nataliya (iespējams, cēlušies no izziņas Natalius, un no romiešu vārda Ziemassvētku brīvdienām - Natālijs Domini).
Viduslaikos grieķi pieņēma ievērojamu skaitu vācu izcelsmes vārdu. Īpaši ziņkārīgs šeit ir vārda Rose vēsture. Sākotnēji tā bija nosaukuma Hrodheit ("krāšņs īpašums, turīgs") sieviešu versija. Bet vēlāk tā izcelsme tika aizmirsta un pārdomāta ar orientāciju uz zieda latīnisko nosaukumu - rosa.
