Fenomenoloģija kā filozofiska tendence radās, pateicoties vācu filozofa Edmuna Huserla darbam, kurš, aizstāvējis disertāciju matemātikā un strādājot šajā jomā, pakāpeniski mainīja intereses par labu filozofijas zinātnei. Viņa uzskatus veidoja tādi filozofi kā Bernards Bolcāno un Francs Brentano. Pirmie uzskatīja, ka patiesība pastāv neatkarīgi no tā, vai tā tiek izteikta vai nē, un tieši šī ideja pamudināja Husserlu censties atbrīvoties no psiholoģijas izziņas.
Husserla fenomenoloģija un tās pamatā esošās idejas ir izklāstītas darbos Loģiskie pētījumi, Tīras fenomenoloģijas un fenomenoloģiskās filozofijas idejas, Filozofija kā stingra zinātne un citos darbos, kur filozofs aprakstīja loģikas un filozofijas jēdzienus, zinātniskās problēmas un problēmas izziņa. Lielākā daļa filozofa darbu ir atrodami tulkojumā krievu valodā.
E. Husserls uzskatīja, ka ir jāizstrādā jauna metode, ko viņš darīja savā laikā. Jaunās metodes būtība bija atgriezties pie lietām un saprast, kas tās ir. Pēc filozofa domām, lietas izdomāt var palīdzēt tikai to parādību (parādību) apraksts, kas parādās cilvēka prātā. Tātad, lai tos saprastu un saprastu, cilvēkam ir jāīsteno “laikmets”, jāizklāsta savi uzskati un uzskati par dabisko attieksmi, kas cilvēkiem uzliek ticību lietu pasaules pastāvēšanai.
E. Husserlas fenomenoloģija palīdz izprast lietu būtību, bet ne faktus, viņu neinteresē konkrēta morāles vai uzvedības norma, viņu interesē, kāpēc šī norma ir tāda. Piemēram, lai izpētītu noteiktas reliģijas rituālus, ir svarīgi saprast, kas vispār ir reliģija, saprast tās būtību. Fenomenoloģijas priekšmets, pēc filozofa domām, ir tīru nozīmju un patiesību pasaule. Husserls raksta, ka fenomenoloģija ir pirmā filozofija, zināšanu un apziņas tīro pamatu un principu zinātne, universāla mācība.
Filozofa izteikumi apliecina faktu, ka Husserla fenomenoloģija (īsi aprakstīta jebkurā filozofijas mācību grāmatā) tiek aicināta pārvērst filozofiju par stingru zinātni, tas ir, par zināšanu teoriju, kas var sniegt skaidru priekšstatu par apkārtējo pasauli. Ar jauno filozofiju var iegūt dziļākas zināšanas, savukārt vecā filozofija nevarēja dot tik dziļu līmeni. Husserls uzskatīja, ka tieši vecās filozofijas trūkumi izraisīja Eiropas zinātnes un civilizācijas krīzi. Zinātnes krīzi izraisīja fakts, ka esošie zinātniskuma kritēriji vairs nedarbojās, un pasaules uzskats un pasaules kārtība prasīja izmaiņas.
Husserla fenomenoloģija arī norāda, ka pasaule ir apņēmusies cīnīties pret filozofiju un zinātni, kuras cenšas to sakārtot. Vēlme normalizēt dzīvi radās senajā Grieķijā un atvēra cilvēcei ceļu uz bezgalību. Tādējādi filozofs ierosina iesaistīties intelektuālā darbībā, meklēt normas, atvieglot praksi un izziņu. Pateicoties filozofijai, viņš ticēja, ka idejas veido sabiedriskumu. Kā redzat, Husserla fenomenoloģija nav vienkārša teorija, bet tās idejas tika izstrādātas M. Šellera, M. Heidegera, G. G. darbos. Špets, M. Merlot-Ponti un citi.
