Cilvēkus bieži interesē jautājums: kad ir Pāvila vārda diena? Bet gandrīz visi vairāk vai mazāk ticīgie zina, ka Pētera un Pāvila diena ir vasara. Pareizticīgo baznīca to svin 29. jūnijā saskaņā ar jauno kalendāru. Pāvila vārds vienmēr būtu jāgodā personai, kas kristīts ar šo vārdu. Šajā dienā viņam jāierodas draudzē, jālūdz lūgšana savam svētajam, un ieteicams uzņemties kopību.
324. gadā imperators Konstantīns lika uzcelt pirmos tempļus Romā un Konstantinopolē par godu pirmajiem augstākajiem apustuļiem. Kāpēc Pāvila un Pētera dzimšanas diena tiek svinēta tajā pašā dienā? Šī diena tiek uzskatīta par šo divu svēto apustuļu moceklības dienu. Viņi tika izpildīti 29. jūnijā, un 258. gadā Romā tajā dienā notika viņu svēto relikviju nodošana.
Apustulis Pāvils
Saskaņā ar baznīcas kalendāru Pāvila vārda diena nesakrīt ar Pētera vārda dienu. Mēģināsim mazliet ienirt seno kristietības vēsturē un uzzināt vairāk par šo lielo augsto priesteru darbiem.
Pāvels dzimis farizeju ģimenē Mazajā Āzijas pilsētā Tarsā. Iepriekš kristiešu draudzes ienaidnieks, kraukšķīgais vilks - pagānu Sauls - pēkšņi kļuva par jēru un kļuva par apustuli Pāvilu. No nežēlīgā vajātāja viņš pārvērtās par kristiešu sludinātāju. No augstiem priesteriem saņēmis tiesības izpildīt nāvi un nogalināt kristiešus, pa ceļam uz Damasku viņš dzirdēja Tā Kunga balsi, kas sacīja: "Saul, ko tu mani vajā?" Sauls drebēja no bailēm un vaicāja, kas ar viņu runā? Balss atbildēja: "Es esmu Jēzus." No tā brīža Sauls mainījās. Viņu kristīja vecākais Ananias un ar Jēzus Kristus vārdu uz lūpām devās sludināt pa visu zemi. Kungs viņu brīdināja, ka viņš piedzīvos daudz moku un ciešanas, viņš pats viņu instruēja par ekspluatāciju un neatstāja grūtu pārbaudījumu brīžos grāvjos, važās un kuģa vrakos. Apustulis Pāvils tika arestēts un izpildīts Romā ar galvu.
Apustulis Pēteris
Pirms tikšanās ar Jēzu Kristu apustuli Pēteri sauca par Sīmani, kurš bija Jonasa dēls, zvejnieks, kurš dzīvoja Betsaidā Galilejā.
Reiz, kad brāļi Pēteris un Andrejs makšķerēja Galilejas jūrā, Jēzus piegāja pie viņiem un uzaicināja viņus sekot.
No apustuļa Pētera dzīvesstāsta ir zināms, ka viņš bija precējies un viņam bija māja Kopernaumā. Viņš bija viens no pirmajiem Pestītāja mācekļiem. Jēzus viņu sauca par Pēteri, kas tulkojumā bija Akmens. Uz šī akmens Kungs Dievs apsolīja uzcelt Savu Baznīcu, kura elles vārti nevaldīs.
Naktīs pēc Pēdējā vakarēdiena, pirms gailis vārnas, Pēteris trīs reizes atsakās no sava skolotāja. Bet pēc savas augšāmcelšanās viņš, izpeldējies rūgtajās grēku nožēlas asarās, lūdza no Viņa piedošanu. Un Tas Kungs viņu svētīs vēlreiz apustuliskā cieņā.
Pētera nopelni Kristus baznīcas priekšā ir ļoti lieli. Svētās Vasarsvētku dienā Pēteris tautai teiks savu dedzīgo runu, pēc kuras 3000 cilvēku tiks kristīti. Un pēc kāda laika viņš dziedinās klibus, un tad būs vēl viens gaišs sprediķis, pēc kura vēl 5000 cilvēku tiks kristīti.
Lielisks sludinātājs
Hērods Agripa (Hēroda Lielā mazdēls) 42 gadus pēc Kristus dzimšanas vajāja visus kristiešus. Reiz Pēteris tika ieslodzīts, bet Dieva eņģelis palīdzēja viņam atbrīvoties no važām un atstāt zemi. Pēteris sludināja evaņģēliju Antiohijā, Mazajā Āzijā, Grieķijā, Romā, Spānijā, Lielbritānijā, Kartāgā utt. Viņš uzrakstīja divas samierinātas vēstules, kurās māca cilvēkiem patieso ticību un brīdina par nolemtiem viltus skolotājiem.
67 gadu vecumā Pēteris Romā cieta sāpīgu nāvi. Pēc viņa paša lūguma viņš tika sists krustā otrādi. Viņš uzskatīja par necienīgu nomirt pie krusta kā savu Kungu.
