Zeva pirmā sieva Metisa kļuva stāvoklī un gatavojās dzemdēt meitu un dēlu. Zevs uzzināja, ka Metisa dzimušais dēls celsies un metīs viņu no Olimpa. Nevilcinoties Zevs paņēma sievu. Un tad notika nelaime - viņa galva kļuva nepanesami slima. Nespēdams izturēt satraucošās sāpes, viņš pavēlēja sadalīt galvu. Vienā sitienā kalējs Hefaistuss nogrieza Zeva galvaskausu, un dieviete Atēna parādījās no viņas lauztas galvas. Un dēls pazuda, nav dzimis.
Dievu dievietes Atēnas meitai bija lauvas drosme un rūpes par kaķi, viņa vienmēr bija bruņota ar šķēpu un vairogu, uz galvas valkāja ķiveri. Gar viņas mantiņas malu neizbēgami slīdēja čūskas. Tomēr ar visu bruņojumu jaunais karavīrs bija diezgan mierīgs. Viņa nekad nemeta savu šķēpu, bet nekad to nevienam nepacēla. Tikai vienu reizi dieviete nedaudz saskrāpēja Hefaistu, pretojoties viņa uzmākšanās brīdim.
Stulbi un lepni, Atēna bija vienīgā dieviete Olimpijā, tērpusies kaujas bruņās. Viņas ķiveres vizieris vienmēr bija pacelts, visai pasaulei parādījās dievišķa seja. Kad dieviete Atēna solīja celibātu un šķīstību, galveno Grieķijas pilsētu sāka saukt par viņas vārdu. Kopš šī brīža tā bija Atēnu pilsēta.
Dieviete patronizēja cīņas mākslu un cīņas mākslu. Viņa arī rūpējās par daudziem mierīgiem amatniecības darbiem, aušanu un keramiku, kalēju un kažokādu izstrādājumiem. Atēna cilvēkiem deva iespēju veikt tādas nepieciešamās lietas kā zirglietas, ratiņus, arklus, grābekļus, skavas, viņa mācīja vīnkopjus, ādas apstrādes amatniekus un kupejas. Viņas aizgādībā parādījās izveicīgi kuģu būvētāji, kuri prata būvēt izturīgus kuģus tāliem klejojumiem.
Bieži dieviete Atēna Pallasa tika attēlota militārā bruņojumā, kam vienā rokā bija šķēps, bet otrā vārpsta ar dzijas brūci. Tajā pašā laikā uz viņas pleca sēdēja pūce, kas bija gudrības simbols. Atēna centās panākt prāta pārākumu pār instinktiem, deva priekšroku atturīgai stratēģijai visu svarīgo jautājumu risināšanā. Viņa iemācīja cilvēkiem praktiskumu, ambīcijas un neatlaidību mērķu sasniegšanā.
Galvenā nostāja, kuru stingri ievēroja dieviete Atēna Pallasa, ir savvaļas dzīvnieka pastāvīga attīstība, pakļaušanās tās cilvēka vajadzībām. Par šādu pieeju dieviete tika nosodīta Artēmija, kura uzskatīja, ka visam, kas dzīvo dabā, jābūt ārpus cilvēka ietekmes. Bet Atēnas vēlme ievērot likumus, visus likumus bez izņēmumiem, cieņpilna attieksme pret valstiskumu Olympusā tika sveikta, daudzi dievi šajā atbalstīja karavīru dievieti Atēnu.
Reiz Atēna Pallasa strīdējās ar jūras dievu Poseidonu. Cīņā ar viņu viņa uzvarēja. Pēc tam dieviete Atēna sāka valdīt augstākajā Atikā. Tad viņa palīdzēja Perseus iznīcināt briesmīgo Medusa Gorgon. Tad ar Atēnas palīdzību Džeisons uzbūvē kuģi un peld aiz Zelta vilnas. Atēna Pallasa patronizē Odiseju un pēc uzvaras Trojas karā viņš droši atgriežas mājās. Neviens Olympus notikums nav pabeigts bez Atēnas, zināšanu un amatniecības, mākslas un izgudrojumu dievietes, militāru kauju patroneses un parasto cilvēku dzīves līdzdalības. Daži kritiski domājoši cilvēki apgalvo, ka kaut kā nenoteikta dieviete Atēna visu savā aizsardzībā pieņem bez izšķirības. Tam nevar piekrist. Atēna Pallasa ir daudzpusīga un daudzšķautņaina dieviete.
