No divarpus tūkstošiem dažādu jēdzienu eksperti no GfdS (Vācu valodas biedrības) izvēlējās vārdu, ko visbiežāk lieto 2015. gadā. Un šis vārds ir “bēgļi”. Vācijā šī tēma dominēja. Starp citu, ekspertiem šajā gadījumā bija interesanti, ne tikai viena tēma. Viņi rūpīgi sakārtoja vārdu pats komponentos un nonāca pie vilšanās.
Kāda ir kravas der Flüchtling
No vācu zinātnieku viedokļa vārdam "bēgļi" sākotnēji nevar būt pozitīva nozīme. Pirmā daļa, vārda Flücht sakne, tiek tulkota dažādos veidos, atkarībā no lietojuma, bet pats piedēklis ir interesants semantiskajā krāsā. Dažreiz tas liek vārdam izklausīties novārtā, piemēram: okupants - der Eindringling, rakstnieks, žurnālists - der Schreiberling, un dažreiz šis komponents nozīmē kaut ko pasīvu: pārbaudāmo Der Prüfling vai palātu, palātu - Schützling.
Vārdi ar šādu piedēkli un tieši šīs grupas dominē vācu valodā. Tas ir, pati parādība - bēgļi Vācijā - sākotnēji nevar būt pozitīva. Tomēr dažās zemēs, piemēram, Saksijā, Flüchtige skan biežāk, kas nozīmē bēguļojošu. Nav atkāpjošu piedēkļu, bet šī vārda krāsojums runātājam neizsaka īpašu prieku. Neskatoties uz to, šis jēdziens iezīmēja visu 2015. gadu, un šo vārdu visbiežāk lietoja visi vācu (un ne tikai!) Mediji.
Vācijas Iekšlietu ministrija
Ja jūs rūpīgi apsverat Iekšlietu ministrijas sniegto statistiku, 2014. gadā Vācijā bija 758 tūkstoši cilvēku, kas reģistrējās kā bēgļi. Lielākais no viņiem ieradās oktobrī - 181 tūkstotis cilvēku. 2015. gada pirmajos mēnešos ES ieradās 340 tūkstoši migrantu, un lauvas daļa apmetās uz dzīvi Vācijā. Šeit mēs runājam tikai par oficiālo statistiku. Visu laiku kopš kariem Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos milzīgs skaits cilvēku kā bēgļi Vācijā apmetās nelegāli. Eksperti lēš, ka to skaits ievērojami pārsniedz 200 tūkstošus. Un viņi nevar paredzēt turpmāko iebrukumu.
Bēgļi Vācijā spēj radikāli mainīt valsti, visi, kam rūp šis process, jau piekrīt šim viedoklim, un visa Eiropa jau ir noraizējusies. Tas ir kolosāls izaicinājums, un tagad, kur vācieši tiekas - vilcienā, uz ielas, metro vai lidostā, kafejnīcā vai atvaļinājumā -, kurā galvenokārt tiek apspriesti šie notikumi gadu, Vācijas pilsoņiem vairs nav citu politisku tēmu. Cik bēgļu šobrīd ir Vācijā? Pats Vācijas kanclers uz šo jautājumu nevarēs atbildēt.
Andžela Merkele
Andžela Merkele nekad nenogurst atkārtot: “Mēs varam!”, Bet vai viņa var izpildīt visus solījumus, kuriem ticēja bēgļi no Sīrijas un citām valstīm? Šis jautājums joprojām nav atbildēts. Ietekmīgo politiķu vērtējumā tas ir otrajā vietā tikai pēc Vladimira Putina un ievērojami apsteidz Baraku Obamu, taču neviens nespēj apturēt karu un aizvērt visus Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas konfliktus. Vai tad bēgļi no Sīrijas pārtrauks pārpludināt Eiropu, ja tur palielināsies karadarbība? Atbilde ir nē.
Andžela Merkele cenšas virzīt savus lēmumus visās Eiropas Savienības valstīs, taču viņai tas ir diezgan slikti. ES valstis, kas atrodas centrā un austrumos, kategoriski atsakās dalīties ar problēmām, kuras ir uzņēmušās Vācijas, Itālijas, Grieķijas un Zviedrijas tautas, vai vismaz piedalīties tajās, palīdzot bēgļiem. Tāpēc Angelai Merkelei ir jādara pārāk daudz, lai tiktu galā ar ļoti apgrūtinošo musulmaņu plūsmu, labotu sabiedrības viedokli par savu politiku un nepamestu valsts ekonomiku.
Veids
Vācija pieņem bēgļus, kuri apiet Balkānu valstis, šķērsojot Turcijas un Grieķijas robežu, bieži bez tiesībām šķērsot robežas. Tas ir, Ženēvas konvencija aicina aizsargāt un nodrošināt visu nepieciešamo tikai tiem, kas var pieteikties uz bēgļa statusu.
Ja valstī nav kara un vardarbības, cilvēkam vajadzētu atgriezties dzimtenē. Balkānu valstu iedzīvotājiem ir jāšķiro cilvēki pēc šī principa, un mums jāatzīst, ka viņi ar to vispār nevar tikt galā. Un viņi paši labprāt apmetas uz dzīvi Zviedrijā, Austrijā un Vācijā. Tāpēc Šengenas līgums ir apturēts, Vācijā ir ieviesta robežkontrole. Stāvoklis uz robežām bija ļoti, ļoti sarežģīts.
Palīdzība bēgļiem
Vācija krīzi pārvarēja ar spēcīgu ekonomiku. Ierakstu ieņēmumi 2015. gadā samazinājās - 671, 7 miljardi eiro, tāpēc ir viegli izskaidrot Vācijas finanšu ministra Volfganga Šīleba bijušo optimismu. Situācija ar bēgļiem prasīja milzīgus izdevumus, taču 2016. gadā ministrija spēja līdzsvarot valsti. budžets. Vācijā ir vismazāk oficiālo bezdarbnieku - 2, 6 miljoni cilvēku, pusmiljons atvērtu darba tirgū.
Tāpēc eksperti ir pārliecināti, ka Vācija ikvienam var piešķirt bēgļa statusu, jo tikai sākumā tā būs problēma, tad valstij būs pat ekonomisks ieguvums - ar bēgļu integrāciju Vācijas sabiedrībā un veiksmīgu nodarbinātību. Tas ir milzīgs slogs administrācijai visā tās struktūrā un iedzīvotājiem, kuriem būs jāparāda iecietības brīnumi un vairāk nekā aktīvi jāpiedalās ienākošā kontingenta liktenī.
Pārcelšanās
Bēgļu patvēruma pieteikumu apstrādes ātrums nav galvenā problēma. Ļoti īsā laikā visā valstī jums jāatrod vai jāizveido pārvietošanas centri, kas sagatavoti ziemas dzīves apstākļiem no nulles. Pirmkārt, tiem, kas saņēmuši bēgļa statusu. Vācija tiek galā ar šo grūti, dažreiz pat netiek galā. Piemēram, Hamburgā tiek konfiscētas brīvas ražošanas telpas, kas ir pretrunā ar daudziem likumiem, kā rezultātā radās diezgan nepatīkama sabiedriska diskusija.
Kāpēc vietējiem vāciešiem ir ierobežotas tiesības, risinot imigrācijas krīzi - šis jautājums diskusijas laikā nebija vissvarīgākais. Pilsētu kopienas un pilsētas uz laiku pārvieto bēgļus sporta zālēs - Vācijas Sporta savienība šim mērķim ir pārveidojusi vairāk nekā tūkstoti no viņiem. Piemēram, Brēmenē ir aizņemta trešdaļa no kopējā sporta iespēju skaita. Komandas un sporta klubi ir zaudējuši iespēju trenēties, jau ir daudz gadījumu, kad labi spēlētāji pamet sporta asociācijas.
Sociālais mājoklis
Tuvo Austrumu un Āfrikas bēgļiem, kuri ilgstoši apmetušies dzīvi Vācijā, ir jāsaņem dzīvokļi, bet lētu nekustamo īpašumu tirgus, kas piemērots daudzām austrumu ģimenēm, it īpaši lielajās pilsētās, piedzīvo daudz grūtību. Valsts sniegtais sociālais mājoklis ievērojami samazinājās vēl agrāk - desmit gadu laikā no 2002. līdz 2013. gadam - par gandrīz pusotru miljonu dzīvokļu, un pieprasījums pēc tā bija pat liels bez bēgļu pieplūduma.
Starp iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem slāņiem neizbēgami radīsies konkurence, un par to pieaugs neapmierinātība. Tāda pati situācija ir ar nodarbinātību: ja tiek nodrošināta bēgļu nodarbinātība, minimālā alga 8, 5 eiro par darba stundu var samazināties, un Vācijas Uzņēmēju savienības federālā asociācija ir pilnībā pret šo situāciju. Gatavošanās palīdzēt bēgļiem no Vācijas iedzīvotājiem ir apdraudēta.
Skolas
Lai sāktu strādāt, migrantiem jāiemācās vācu valoda. Tam ir kursi. Īpaša uzmanība no ANO konvencijas iestāžu puses tiek pievērsta bērna tiesībām. Bēgļu bērniem ir ne tikai tiesības apmeklēt skolas, bet, kā noteikts dažu federālo zemju likumos, viņiem tas ir pienākums, pat ja viņu uzturēšanās statuss valstī nav pilnībā noteikts. Integrācijas darbs rada sāpes gandrīz katrā vācu skolā.
Nelielās pilsētās 300–500 skolēnu ir 70–100 bērnu, kas tikai sāk mācīties vācu valodu. Un tie nav tikai sīrieši, daudzi bērni no Balkānu pussalas valstīm, Ungārijas, Čehijas, Bulgārijas, Polijas, kuru vecākiem izdevās atrast darbu Vācijā. Īpašās nodarbības ir pārpildītas, tāpēc daudziem no šiem bērniem ir jāapmeklē parastās nodarbības, kurās viņi, protams, neko nesaprot, tādējādi novēršot pārējās klases uzmanību no programmu ieviešanas. Īpašas grūtības, protams, gaida skolotāji, kuru centība jau ir uz iespēju robežas.
Bountijas
Tas, vai migranti, kuri ir saņēmuši bēgļa statusu, meklēs darbu, ir jautājums. Ņemot vērā saņemtās materiālās palīdzības apmēru, mēs varam secināt, ka tas ir maz ticams. Tātad, Vācija - pabalsts bēgļiem 400–450 eiro mēnesī uz vienu cilvēku. Dānijā - 1400 eiro, Zviedrijā - apmēram 800 eiro mēnesī par katru personu. Ja uzskatāt, ka migranti ātri apmetas uz dzīvi Eiropas Savienībā, izrakstot vecākus, sievas, bērnus un kamieļus no savas dzimtenes, nav jēgas strādāt, ir pietiekami daudz naudas.
Eiropa saskaras ar izvēles jautājumu: vai ir vērts spēlēt multikulturālismu un toleranci, ja visnegatīvākās sekas ir neizbēgamas? Patiešām, bēgļu aizsegā visradikālāko un vispārēji aizliegto organizāciju locekļi iekļūst Vācijā un citās ES valstīs, tāpēc terorisms iegūst arvien uzticamāku jumtu virs viņu galvas.
Sekas
Galveno Vācijas iedzīvotāju vidū nav runa par protestiem, tas nav nekas, salīdzinot ar problēmām, kuras drīz tiks atrisinātas: etniskais noziegums (Ķelnē jau ir notikuši “ķērieni”), paralēlas pasaules pārsvars valsts dzīvē, jo musulmaņu valstu iedzīvotāji ir pārāk atšķirīgi no vāciešiem mentalitātē un atšķirībā no viņiem nemaz nav toleranti pret savām paražām un dzīves veidu.
Viņi dzīvos slēgti, kā vienmēr un visur. Turklāt vietējos iedzīvotājus diez vai patiesi pārņem svešas vērtības. Tas viss tiek aprēķināts daudz vieglāk, nekā, piemēram, rēķināt, ja nometnē ieradušies bēgļi. Vācija pagaidām nekontrolē nelegālo migrantu pieplūdumu.
