Rezervētās vietas: meži, upes un kalni - droši vien šos vārdus esam dzirdējuši katrs no mums. Rezerves ir zemes vai ūdens teritorijas, kurās daba (augi, dzīvnieki, vide) tiek saglabāta sākotnējā, neskartajā formā. Par to, kā tie atšķiras no nacionālajiem parkiem, un kādi tie ir, lasiet šajā rakstā.
Kas ir dabas rezervāts: definīcija
Skaidrojošās vārdnīcās termins “rezervāts” tiek definēta kā zemes vai ūdens daļa, kurā tiek saglabāti un neskarti reti dzīvnieki, augi, nedzīvas dabas elementi, kultūras un arhitektūras pieminekļi. Šīs vietas dabīgais komplekss uz visiem laikiem tiek noņemts no jebkādas izmantošanas, kas saistīta ar saimniecisko darbību, un to pilnībā aizsargā valsts. Aizliegts pārkāpt dabas resursu integritāti un mikroklimatu, kas reģistrēts teritorijas izveidošanas laikā. Atļauts veikt tikai tādus pētījumus, kas nekaitē zemei.
Zinātniskās organizācijas
Rezerves ir arī zinātniski pētnieciskas institūcijas, kurām ir piešķirtas iepriekšminētās teritorijas. Viņi analizē dabas resursu stāvokli, uzrauga dzīvnieku migrāciju un dzīvesveidu un visādā ziņā veicina viņu populācijas paplašināšanos. Šeit ir aizliegta jebkāda komercdarbība, un šādu iestāžu uzturēšanai tiek izmantoti budžeta līdzekļi, kā arī visa veida dotācijas.
Nedaudz vēstures
Interesanti, ka pirmā "dokumentētā" rezerve parādījās pirms mūsu ēras Šrilankā. Un pravietis Muhameds, aizsargājot jebkuru dzīvības formu, pasludināja zaļās zonas kā rezerves (piemēram, Medīnā - ar platību līdz 20 kvadrātkilometriem). Viduslaikos Eiropas valstīs karaļi un cildenie kungi rūpējās par savām medību vietām. Šiem nolūkiem īpaši paredzētas teritorijas, kur medības bija aizliegtas. Par aizlieguma pārkāpumiem tika bargi sodīti. Visi šie pasākumi bija vērsti uz medījamo dzīvnieku pavairošanu (ar mājienu turpmākai veiksmīgai medībām), lai šos zemes rezerves gabalus varētu saukt tikai nosacīti.
