Pasaules kino jomā viens no redzamākajiem krievu scenāristiem un režisoriem mūsdienās ir Pāvels Lungins. Viņa filmogrāfija ir pilna ar ļoti dzīvām, trīcošām un interesantām gleznām, par kurām viņš saņēma daudz balvu un balvu. Viņa filmas ne tikai pilda savu izklaidējošo funkciju, bet arī piedāvā dažādas domas un liek aizdomāties.
Pāvels Lungins: filmogrāfija, biogrāfija
Lungins dzimis Maskavā vasaras augstumā - 1949. gada 12. jūlijā. Kad viņš uzauga, viņš nolēma sekot sava tēva Semena Ļvoviča Lungina pēdām. Viņa māte - Liliana Zinovjevna Lungina (Markoviča) - bija filoloģe un daiļliteratūras tulkotāja, kas kļuva slavena, pateicoties Krievijā uzreiz populārā stāsta par Mališu un Karlsonu tulkojumam.
Pāvels Semenovičs 1971. gadā beidzis Maskavas Valsts universitātes valodu nodaļu. Šis gads viņa dzīvē bija piesātināts ar vēl vienu brīnišķīgu notikumu - viņam bija dēls Saša - topošais producents un kinorežisors.
Pāvels Lungins nekad nav atpūties uz lauriem, un drīz viņš devās mācīties uz G. Danelia un M. Lvovsky darbnīcas režijas nodaļas augstākajiem kursiem.
Sākums
Pirmajā debijas darbā viņš vispirms parādījās kā scenārists Pāvels Lungins. Viņa filmogrāfija datēta ar 1976. gadu, kad viņš tika uzņemts darbā “Tas viss ir par brāli” - par brāļiem, no kuriem viens ir priekšzīmīgs, bet otrs ir krēsls un klavieres.
Pēc viņa paša scenārija, tika nošauti arī tādi darbi kā “Taigas imperatora beigas” (1978), par mazpazīstamajām A. Gaidara un “Neuzvaramais” (1983) lappusēm par Sarkano armiju Khromovu, kurš izveidoja jauna veida cīņu bez ieročiem.
Tā Pāvels Lungins pamazām sāka nobaudīt un vairoja savu pieredzi. Pēc tam viņa filmogrāfija teica, ka, tāpat kā bezdelīgas, viena pēc otras, filmas “Visādi apkārt” (1981), “Biedrs” (1986), “Kristieši” (1987), “Austrumu romāns ”(1992) u.c.
Francija
1990. gadā Lungins Pāvels Semenovičs pameta Krieviju un pārcēlās uz Franciju uz Parīzi. Tomēr šis solis viņam neko nemainīja darba ziņā, viņš piesaistīja Francijas producentus un turpināja fotografēt Mātes Krievijā un par Krieviju.
Lungins ir ļoti inteliģents, talantīgs un ļoti drosmīgs cilvēks, kurš nebaidās izaicināt savas filmas uz šo pasauli, kas mocījusies merkantilos sapņos. Un tas, neraugoties uz to, ka savu pirmo filmu kā režisors nošāva četrdesmit gadu vecumā, šajā laikā viņš jau bija nobriedis cilvēks ar skaidru nostāju. Tā parādījās režisors Pāvels Lungins, viņa filmogrāfijā ir darbi katrai gaumei.
Darbs
Kā režisors viņš debitēja filmā, filmējoties pēc paša scenārija “Taksometra blūzs” (1990) ar Pēteri Mamonovu, kurš balvu saņēma Kanku festivālā.
Pēc tam viņš strādāja pie vairākām dokumentālajām filmām - “Gulags ir laimes noslēpums” (1991), “Pazemes pionieris” (1993), “Nice: Mazā Krievija” (1993), “Vladimirs Majakovska” (1998)., kā arī izveidojusi spēlfilmu "Luna Park" (1992) u.c.
2000. gadā viņš uzņēma filmu "Kāzas", kas Kannās saņēma balvu. Galvenajās lomās spēlēja M. Mironova un M. Bašarova. 2001. gadā filma “Oligarhs” kļuva par īres vadītāju, un filma “Nabaga radinieki” ieguva Kinotavr 2005 balvu.
Viens no viņa izcilākajiem darbiem bija Ostrovs kopā ar Pēteri Mamonovu, filmēts 2006. gadā un savācot milzīgu skaitu balvu. 2009. gadā viņš kopā ar Pēteri Mamonovu atkal izveidoja filmu “Cars”. Un tad bija filma “Diriģents” (2012), seriāls “Dzimtene”, un “Lady Peak” ar Kseniju Rappoportu kļuva par vienu no viņa pēdējiem darbiem 2016. gadā.
