Lai arī kandža
Mana dvēsele ir
Kāpēc tieši viņa
Spārni ir ievainoti?
Akilina Grigorjevna Vekshina - slavenā padomju rakstniece un dzejniece. To uzskata par pirmo udmurtu dzejnieci. Daudziem udmurtu rakstniekiem pavēra ceļu uz radošumu. Karjeras sākumā viņa izvēlējās udmurtu vārdu Ashalchi Oka.
Biogrāfija
Akilina Grigorjevna dzimusi 1898. gadā parastajā zemnieku ģimenē Udmurtu Republikā. Viņa ieguva izglītību Karlyan skolotāju skolā, apguva skolotāja profesiju. Vēlāk viņa studēja Kazaņas Universitātē, Medicīnas fakultātē. Un jau 1927. gadā viņa ieguva oftalmologa profesiju.
Medicīnas prakse
Profesija sagādāja Akilinai Grigorjevnai prieku, viņa tajā guva lielus panākumus un saņēma apbalvojumu “Udmurtu autonomās Padomju Sociālistiskās Republikas goda doktors”. Šīs prasmes viņai bija noderīgas sarežģītajos Otrā pasaules kara gados. Akilina Grigorievna tika izsaukta uz priekšu kā frontes ķirurga. Piešķirts par operācijām. Pēc demobilizācijas viņa strādāja par ārstu vietējā rajona slimnīcā. Viņa parādīja sevi kā pieredzējušu speciālistu un deva nozīmīgu ieguldījumu cīņā pret trahomu. Es lielāko savas dzīves daļu pavadīju cilvēku ārstēšanā no šīs kaites specializētā ambulancē. Viņa nomira 1973. gadā.
Rakstnieka karjera
Ashalchi Oka kā rakstnieka biogrāfija sākās 1918. gadā ar publikāciju vienā no udmurtu laikrakstiem “Ville Sin”. Un jau pēc desmit gadiem tika publicēts viņas pirmais dzejoļu krājums “Sures duryn”. Pēc dzejnieces radošās dzīves nedaudz apstājās sakarā ar viņas apsūdzību par saikni ar nacistiem 1933. gadā, kas acīmredzami tika safabricēta. Viņas tuvais draugs un rakstnieks tika apsūdzēts, taču arī šis stāsts viņu sāpināja: notika pratināšanas, braucieni uz nodaļu un liecības. Saskaņā ar citu versiju rakstnieks bija pakļauts politisko represiju apspiešanai pret 1920. – 30. Gada rakstniekiem. Daudziem padomju rakstniekiem tas bija traģisks periods. Akilina Grigorjevna pat tika arestēta un trīs mēnešus uzturējās NKVD, un viņas brālis, rakstnieks Ivo Ivi, no šī likteņa neizbēga. Daudzi viņas radošo aiziešanu saista ar muļķīgu protestu pret Staļina represijām. Pati rakstniece vienmēr atturējās komentēt, skaidri norādot, ka šī tēma viņai bija nepatīkama.
Dīkstāves laikā rakstnieka karjerā Ashalchi Oki koncentrējas uz savu medicīnisko karjeru. Turklāt viņa daudz laika velta krievu dzejnieku dzejoļu tulkošanai udmurtu valodā. Tātad viņas slavenākais darbs bija Aleksandra Sergejeviča Puškina dzejoļu krājuma tulkojums.
Viņai izdodas pilnībā atgriezties rakstnieku vidē tikai Hruščova valdīšanas laikā, tā dēvētā “atkusnības” perioda laikā. Šo lēmumu pieņem daudzi draugi un rakstnieki. Viņai izdodas panākt dzejoļu publicēšanu krievu valodā. Pati Ašhalči Oka bieži atzina, ka līdz tam laikam viņa jau bezcerīgi atpalika no mūsdienu pasaules dzīves un tendencēm. No šī darba perioda ir saglabājušies tikai daži nozīmīgi darbi, piemēram, tādi stāsti kā “Vecmāmiņa” un “Putnubiedēklis”.
Jaunrade
Ir zināmi daudzi udmurtu dzejnieki un rakstnieki, taču Ashalchi Oka darba ieguldījumu padomju literatūrā un literatūrā kopumā nevar pārvērtēt. Viņas stāsti un dzejoļi apraksta vienkāršas udmurtu meitenes dzīvi, domas, sapņus, bēdas un jūtas. Viņas dzejoļos nav pārmērīga patosa un augstprātīgu vārdu, tie ir vienkārši un saprotami jebkurai personai.
Katra līnija ir caurvīta ar ārkārtīgu maigumu un mīlestību pret cilvēkiem, dabu, vienkāršiem dzīves priekiem. Ashalchi Oka dzejoļi liek smaidīt un raudāt, atstāj pustoņus un pārāk zemu, bet tajā pašā laikā tos ir viegli lasīt un tas iekrīt sirdī. Par šo neticamo sievišķību un emocionalitāti laikabiedru vidū viņi pat ieguva vārdu "jaunā dzeja". Laikabiedri viņas dzeju bieži salīdzina ar slaveno Matsuo bāzi romantikai un filozofiski kontemplatīvai attieksmei pret mīlestību un dzimteni.
Ashalchi galvenais varonis ir romantiska meitene, kas priekšplānā izvirza dvēseli, pēc tam viņas sirdi un garastāvokli. Ashalchi Oka dzejoļi krievu vai udmurtu valodās piesaista iekšējo harmoniju, cilvēcību, mīlestību. Šī ir galvenā atšķirība starp Ashalchi un daudziem citiem padomju rakstniekiem. Viņu neaizrāva revolūcijas ideja un neiedziļinājās politiskos saukļos, bet visā radošajā karjerā palika uzticīga sev, par ko viņai tik ļoti patika ne tikai Udmurtija.
Tulkojumi
Interese par dzejnieci mājās ir vairāk nekā pieticīga, taču ārzemēs viņas dziesmu teksti ir interesanti un tūlītēji. Tātad, viņas dzejoļi tiek tulkoti ne tikai krievu valodā, bet arī ungāru, franču, ukraiņu, angļu un daudzās citās valodās. Krievijā dzejnieces dzejoļi un viņas stāsti ir tulkoti ne reizi vien, starp slavenākajiem ir G. Pagirevas, A. Smolņikova tulkojumi.
Mīlestības dzejoļi
Galvenā vieta Ašhalči darbā ir mīlestības tēma. Viņa aizkustinoši uzsver maigās jūtas, kuras piedzīvo jauna meitene. Viss viņas dzejoļos atgādina pirmās mīlestības valdzinājumu un bijību. Visspilgtākais šo jūtu atspoguļojums ir dzejolis "Kautrība".
Tikai sakiet, ka -
Man ir viens kārotais.
Viņš man ir ļoti mīļš, Sirds ar viņu nenogurstoši.
Un kā jūs vēlaties vismaz vienu reizi
Pasakiet tādu vārdu
Tajā stundā jāsaprot
Kas viņam ar visu manu dvēseli es
Es tiecos un gribu
Būt kopā ar viņu mūžīgi, Bet es joprojām klusēju
Liekot viņa skatienu.
Dzejoļi par dzimteni
Nozīmīga vieta darbā atvēlēta dzejoļiem par mīlestību pret dzimteni. Ne tikai uz dzimteni, bet arī uz dzimto zemi, mājām, zemi, uz kuras viņi dzimuši un auguši, cilvēkus, svaigi nopļautu zāli. Tas ir īpaši uzsvērts dzimtajā pilsētā, manā dzimtajā zemē.
Neviena skaistāka par zemi
Nekā dzimtā zeme.
Cik mīļa es esmu šeit visiem:
Pļaušana, meži un lauki!
Man viņi pietrūkst.
Un jebkurā citā pusē
Zeme, kurā viņa dzimusi
Visur ko atceros.
