Sakāmvārdi un teicieni - bezspēcīgs tautas gudrības noliktava, kas cauri mums ir nonākusi cauri gadsimtiem. Viņi atspoguļoja visdažādākās cilvēka dzīves sfēras, un tāpēc katrai tautai ir sava. Lai gan ir izņēmumi. Dažreiz izrādās, ka dažādās valstīs par vienu tēmu vai parādību runā vienādi.
Krievu sakāmvārdi par valodu ir mērķtiecīgu piezīmju avots gan par saziņas veidu, gan par iespēju ne tērzēt, kad nepieciešams.
Sakāmvārdi par krievu valodu
Valoda ir ne tikai dzīves sastāvdaļa un saziņas līdzeklis, tā ir arī jebkura cilvēka lepnums. Bez valodas pati cilvēku dzīve nav iespējama. Protams, pirmais no sakāmvārdu par valodu, teicieniem un spārnotajiem izteicieniem saraksta nāk prātā labi zināmo "lielo un vareno krievu valodu". Tomēr bez šī paziņojuma ir arī citi. Piemēram, tikai daži cilvēki ir dzirdējuši izteicienus “krievu valoda ir vājo spēku stiprā puse” vai “jūs nevarat izveidot zābaku bez krievu valodas”, kurā bija populāra mīlestība pret dzimto valodu un apziņa par tās milzīgo lomu cilvēka dzīvē, tās palīdzību darbā un spēju mierināt. grūts brīdis. Īpaši svešā zemē daudziem ir patīkami, nelaimē noklausījušies dzimto runu.
Sakāmvārdi par valodu, runu un runīgumu
Valoda ir unikāls saziņas līdzeklis, ko piešķir tikai cilvēkam. Tomēr informētas runas dāvana personai ir saistīta ar vairākām grūtībām. Viens no slavenākajiem krievu sakāmvārdiem par valodu - “mana valoda ir mans ienaidnieks” - ļoti skaidri parāda šo situāciju. Pārmērīga runas spēja nekad nav tikusi uzskatīta par pozitīvu kvalitāti. Cits sakāmvārds par valodu saka to pašu, “daudz zinot, bet nepērkot pietiekami”, mudinot cilvēku spēt aizvērt muti, domāt, vai ir nepieciešams izteikt kādu ideju, pat ja viņš kaut ko zina. Līdzīga satura sakāmvārdus var atcerēties diezgan daudz:
- Par sliktiem vārdiem, galva lidos.
- Jūs nevarat sekot līdzi mēlei basām kājām.
- Slīpē galvu.
- Mēle runā, bet galva nezina.
- Par sarkanu vārdu ne māte, ne tēvs nežēlo.
Ir arī daudz sakāmvārdu, ne tikai tas, ka jums nav jārunā veltīgi, bet arī tas, ka dažreiz, tieši pretēji, jums nav jābaidās un kaut ko sakiet vai jautājiet. Piemēram, plaši pazīstamais sakāmvārds “atved valodu uz Kijevu”, kas tiek izmantots, kad viņi vēlas pateikt, ka pat cilvēks, kurš nezina precīzu ceļu, joprojām var nokļūt uz jebkuru nepieciešamo vietu, vienkārši pajautājot garāmgājējiem.
Atsevišķu kategoriju veido sakāmvārdi un teicieni par valodu, kas runā par personas vārdu meliem un neatbilstībām darbos. Viens no slavenākajiem starp tiem ir "klusi strodas, bet grūti gulēt", to lieto, kad cilvēks saka vienu lietu, bet viņam prātā ir kaut kas pretējs. Patiešām, šāda situācija bieži notiek, kad no pirmā acu uzmetiena viss salocās, bet jūs sākat saprast un saprast, ka viss nav tik vienkārši. Citi šādu sakāmvārdu un teicienu piemēri par valodu:
- Un sarkans un krāsains, bet nediena.
- Runa, bet nav tīra uz rokas.
- Viņš runā pa labi un skatās pa kreisi.
Sakāmvārdi un to audzinošais efekts
Jūs nevarat par zemu novērtēt sakāmvārdu lomu izglītībā. Izmantojot tos dažreiz pilnīgi neapzināti, vecāki nodod bērniem noteiktus noteikumus un pieredzi, ko izturējušas iepriekšējās paaudzes. Un šī pieredze tiek iemācīta diezgan viegli, un sakāmvārdi un teicieni tiek glabāti atmiņā un uznirst pareizajā laikā. Tādā pašā veidā tie tiek nodoti nākamajai paaudzei, un tas, ka viņi joprojām nav pazuduši no runas, apstiprina viņu dzīvotspēju un nozīmīgo lomu senču uzkrāto zināšanu nodošanā un saglabāšanā.
