Šķiet, ka migrācijas krīze nes savus pirmos augļus Eiropā. Reģionālajās vēlēšanās Vācijā vadošā Kristīgo demokrātu savienība (CDU) nožēlojami zaudē zaudējumus saviem tuvākajiem politiskajiem konkurentiem. Tomēr gandrīz vienmēr tās vietā stājās Vācijas Sociāldemokrātiskā partija (SPD). Bet šajās Bundestāga vēlēšanās viss var būt savādāk - tā iegūst reitingus un vadību uzņem labēji radikālā partija “Alternatīva Vācijai”. Par to vairāk pastāstīsim vēlāk.
Marta zvani
2016. gada marta vēlēšanās trijās Vācijas valstīs daudziem Eiropas politiķiem notika šokējošs notikums: pirmo reizi divi vācu partijas giganti - CDU un SPD - sāka zaudēt spēkus trešajam spēkam.
Merkeles vadītie kristīgie demokrāti zaudēja AdG pat savā vēsturiskajā zemē - Bādenē-Virtembergā.
Tas norāda uz nopietnu neapmierinātību ar valstī vērojamo attīstības vektoru, jo šodien CDU ir valdošā partija. Viss iemesls ir nopietnās neveiksmes ārpolitikā, kas izraisīja kolosālas problēmas Vācijas sabiedrībā.
Šodien priekšplānā izvirzās jauns spēks - partija “Alternatīva Vācijai”. Saksijas-Anhaltes štatā tas saņēma vairāk nekā 20 procentus, vairāk nekā divas reizes pārspējot SPD.
Vecās Eiropas saulriets?
Bet problēma, ko sauc par "Merkeli un" Alternatīvu Vācijai, ir ne tikai vācieši. Eiropā notiek izmaiņas "vecajā" sistēmā:
- Pēckara Itālijas kristīgie demokrāti arī ir pagātne.
- Spānijā notiek politiskās krīzes. Tradicionālā centriski labējā "Tautas partija" un centriski kreisā "Sociālistiskā partija" pēdējā laikā ir zaudējušas tik daudz vietu, ka vairs nespēj izveidot vairākuma koalīciju. Bez alternatīvu partiju, piemēram, Pilsoniskās platformas, atbalsta viņi vairs nevar paši pieņemt lēmumus.
- Apvienotās Karalistes “Lielbritānijas Neatkarības partija” jau liek pārskatīt tradicionālo sistēmu šajā valstī. Nesenais referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības runā par iespējamu masveida atbalstu partijai nākotnē.
- Popularitāti gūst arī alternatīvas “vecajām”, tradicionālajām Pieczvaigžņu ballītēm Itālijā un Nacionālajai frontei Francijā.
- Protesta balsojums ASV prezidenta vēlēšanās arī saka, ka amerikāņi nav apmierināti ar pašreizējo partiju sistēmu.
Tādējādi “Alternatīva Vācijai” nav vienīgā parādība attīstītās Eiropas valstī. Vecās politiskās sistēmas pārveidošana gūst impulsu. Bet mēs centīsimies izprast šo procesu cēloņus.
Ļaunuma impērija tiek iznīcināta - cīnītāji paliek
Šādu procesu iemesli ir tādi, ka Rietumu valstu politiskās sistēmas tika veidotas, ņemot vērā divus apstākļus:
- Ārējais ienaidnieks ir Padomju Savienība.
- Iekšējie - komunistiskie draudi.
Līdz šim nedz "Ļaunās impērijas", nedz "sarkanā mēra" bīstamības vairs nav.
Bet centriski labējā un centriski kreisā partiju sistēma palika.
Turklāt Rietumu politiķi arvien vairāk attālinās no realitātes. Viņu attīstības kurss ir vērsts uz parasto vēlētāju nesaprotamu mērķu īstenošanu.
Neveiksmīgā migrantu apkarošanas politika, Grieķijas un Portugāles aktīvais finansiālais atbalsts, kuru iedzīvotāji nepieņēma, konfrontācijas ārpolitika pasaulē, ekonomiskās sankcijas pret dažām valstīm, militāra iejaukšanās un nespēja atrisināt ārējos konfliktus, kas izraisīja bēgļu pieplūdumu - tas viss nenovēl vēlētājus. Gadu no gada pacietība, acīmredzot, tuvojas beigām.
Šķiet, ka Eiropas konservatīvie ir aizmirsuši par vēl vienu problēmu - galēji labējiem spēkiem. To spilgti apliecina labējā spārna Alternatīva Vācijai, kas vietējos teritoriālajos parlamentos iegūst vērtējumu.
"Mēs esam mūsējie, mēs veidosim jaunu pasauli"?
Bet kāda ir jaunā politiskā spēka ideoloģiskā platforma? Kāda ir partijas Alternatīva Vācijai attieksme pret Krieviju? Kā var mainīties mūsu valstu divpusējās attiecības, ja šī konkrētā partija uzvar federālajās Bundestāga vēlēšanās? Mēģināsim to izdomāt.
Jauns politiskais spēks parādījās 2013. gadā. Daudzi to kļūdaini dēvē par partiju “Alternatīva”. Vācija jau runāja par ES neapmierinātību. Tas ir saprotams: viņa gandrīz viena pati uz pleciem vilka krīzes ES valstis: Grieķiju, Portugāli, dažas Austrumeiropas valstis. Bet tā vietā, lai pateiktos par ekonomisko glābiņu, vāciešiem nākas dzirdēt neapmierinātību no šīm valstīm. Kā piemēru var minēt Grieķiju, kuras finansiālā palīdzība izraisīja grieķu politiķu parādīšanos, kuri apgalvoja, ka Vācija apņemas samaksāt atlīdzību Atēnām par Otro pasaules karu.
Topošais partijas Alternatīva Vācijai līderis Frauke Petri uzklausīja šos uzskatus un izveidoja eiroskeptiķu aliansi ar līdzīgi domājošiem.
Pēc politiskā spēka izveidošanas ADG kandidāti nekavējoties sāka cīnīties vēlēšanās uz astoņu Vācijas zemju sauszemes depo. Rezultāti bija diezgan veiksmīgi - no 5, 5 līdz 25 procentiem.
Šodien, pēc sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem, viņa ieņem trešo vietu pēc tradicionālās CDU un SPD. Bet “Alternatīva Vācijai” izvirzītie saukļi norāda, ka tas ir tikai sākums.
Pirmais sauklis ir: “Islāms nav Vācijas daļa”
Iecietība un reliģiskā iecietība Eiropā noveda pie tā, ka daudzi islāmisti sāka rīkoties kā valsts kungi. Arābu republiku imigrantu masveida izvarošanas gadījumi, cīņas, uzbrukumi sievietēm ar vaļīgiem matiem - tas nav viss to darbību saraksts, kuras veic migranti. AdG skaidri pateica, ka tā ir antiislāma partija. Viņa uzskata, ka šariata normas nav savienojamas ar Eiropas vērtībām.
Otrais sauklis ir "eiro atteikums"
Arī pret Eiropas valūtu ir partija Alternatīva Vācijai. Partijas līderis Frauke Petri izteicās, ka gadījumā, ja Vācija nepārstāj eksperimentēt ar eiro, viņi plāno meklēt referendumu par izstāšanos no ES. Nesenais Brexit par Lielbritānijas izstāšanos no Savienības ir parādījis, ka šādi aicinājumi nepavisam nav populistiski.
Bet AdG nav pret Vācijas dalību ES. Tieši pretēji, tā paziņo par aktīvu dalību tajā, bet tikai ekonomiskās sadarbības ietvaros. Pēc Amerikas Savienoto Valstu piemēra nevajadzētu būt ES federalizācijai vienā štatā. Par politisko savienību atkal vajadzētu kļūt par Eiropas Ekonomikas kopienu (EEK), kā tas bija pirms 1992. gada.
Trešais sauklis - "Partijas varas ierobežošana"
AdG ierosina rīkot referendumus par galvenajiem Vācijas jautājumiem. Nevajadzētu būt aizkulisēs pieņemtiem likumiem, kurus lielākā daļa pilsoņu neatbalsta. Jāmaina Bundestāga un Landtaga sistēma, jāsamazina deputāti, jāierobežo kanclera noteikums līdz diviem termiņiem un jāievieš vēlēta prezidenta varas institūcija.
Ceturtais sauklis - "Vācijai ir jākļūst par ANO Drošības padomes locekli"
Pirmie trīs AdG saukļi bija saistīti ar Vācijas iekšējām lietām. Lai arī ES pārveidošana EEK nav atkarīga no Vācijas un ir populisms. Tas redzams arī ceturtajā sauklī - vēlmē kļūt par pastāvīgu ANO Drošības padomes locekli.
Turklāt ārpolitikas saukļos ir šādi aicinājumi:
- Pret Eiropas armijas izveidi. Aicinājumu Vācijai izstāties no NATO ADG kongress neapstiprināja.
- Vispārējā militārā pienākuma atgūšana.
- Ciešu attiecību nodibināšana ar Krieviju kā vienu no galvenajiem drošības garantiem pasaulē.
Piektais sauklis - “Atteikšanās no klimata aizsardzības”
Pirmo reizi AdG publiski paziņoja par plašu Eiropas ekologu un politiķu sazvērestību. Klimats mainās visā cilvēces vēsturē. Globālo sasilšanu aizstāj globālā atdzišana. Tie dabā ir nenovēršami procesi. Cilvēces oglekļa dioksīda izmešu daudzums ir kritums salīdzinājumā ar to, cik daudz pasaules okeāni periodisko klimata izmaiņu laikā var “izmest” no tās pašas gāzes.
AdG prasa ievērot vides aizsardzību, bet atsakās atzīt 2000. gada Atjaunojamo energoresursu likumu. Pēc partiju vadītāju domām, šis normatīvais akts ir plānotās ekonomikas piemērs, kas saistīts ar resursu sadali.
Sestais sauklis - "Atgriešanās pie kodolenerģijas"
AdG arī uzskata, ka tā bija kļūda, atsakoties no kodolenerģijas. Partija plāno atjaunot šo resursu uzvaras gadījumā vēlēšanās, kā arī atcelt likumu par atjaunojamo enerģiju un subsīdijām vēja un saules enerģijai.
