Propagandu nevar saukt par propagandu, tā to nekavējoties noraida. Šis vārds norāda uz domu un ideju masām, kuras ir labākas nekā jebkuras sabiedrības valdošajai elitei.
Patiesības ministrija
Vienā no Džordža Orvela zinātniskās fantastikas romāniem parādās Patiesības ministrija. Tieši to vajadzētu saukt par aģentūru, kas iedvesmo cilvēkus ar to, kā viņiem vajadzētu domāt. Tajā pašā laikā nav nozīmes nedz valsts sociālajai struktūrai, nedz tās autoritārisma pakāpei mūsu laikā. Ieteikumu tehnoloģijai ir universāls cilvēka psiholoģiskais pamats, un valstis, kuras cenšas izskatīties visdemokrātiskākās, tajā ir guvušas lielākos panākumus. Ļoti interesants uzbudinājuma veids, kura nosaukums ir "Surkovskaya propaganda". Twitter ir pilns ar sašutušo lietotāju piezīmēm un komentāriem, kas ir sašutuši par Krievijas Federācijas prezidenta palīga un “suverēnās demokrātijas” ideologa Vladislava Surkova vārdiem un rīcību. Kā viņš atšķīrās varas iestāžu priekšā un kāda ir viņa vaina liberāli domājošās sabiedrības priekšā?
Aškerovs un viņa grāmata
Pateicoties viņa tāda paša nosaukuma grāmatai, filozofs Andrejs Aškerovs kļuva slavens ar vērienīgāko un zinātnisko ekspozīciju. “Surkovskaya propaganda” kļuva par viņa pētījumu priekšmetu sociāli kultūras aspektā. Tajā pašā laikā tas izceļas kādā īpašā virzienā, kam ir asi definēta krievu specifika. Literārā darba vispārējā nozīme ir tāda, ka, veidojot sabiedrisko domu, tiek izmantotas dažas īpašas tehnoloģijas, kā rezultātā liela daļa iedzīvotāju izrādās zombiju masa, apzināti balsojot par totalitāru valdību un nacionālo vadītāju. Grāmata vērš analoģiju ar padomju agitprop, kas aktīvi izmantoja dokumentālos avotus, lai sasniegtu vēlamo efektu, to darot uz mākslas robežas, faktiski veicot hroniku atlasi tā, lai patiesība pilnībā pazustu. Patiešām, atnesot pareizos attēlus pareizajā secībā, jūs varat ieaudzināt nepieciešamās domas plašajās masās, bet vai “Surkova propaganda” šajā ziņā ir tik unikāla?
Padomju agitprop pieredze
Jo mazāk cilvēki vidēji lasa, jo vieglāk ir ietekmēt viņu apziņu. Diemžēl šajā jomā Krievija pakāpeniski tuvojas "attīstītajām Rietumu demokrātijām", bet tur pieņemtās tehnoloģijas, kas izstrādātas, lai manipulētu ar sabiedrisko domu, joprojām sabojājas. Savienības dienās agitprop darbojās vienkārši un uzticami. Ziņas tika pasniegtas pareizā veidā, ārvalstu strādnieku un zemnieku smagas dzīves hronika apstiprināja vispārējo tēzi par sociālisma priekšrocībām. Toreiz PSRS pilsoņi kopumā un īpaši krievi bija pieraduši kritiski vērtēt viņu iesniegto informāciju. Tāpēc nevajadzēja rēķināties ar to, ka “Surkova propaganda”, kopumā izmantojot vecās padomju tehnoloģijas, būtu efektīvs līdzeklis masu domāšanas ietekmēšanai. Vajadzēja kaut ko citu, jaunu un, vēlams, ar reālu pamatu. Un tas tika atrasts un ārpus mūsu dzimtenes robežām.
Starptautiskā vide
Vairāk nekā divas desmitgades pēc komunistiskās sistēmas sabrukuma krievu apziņā ir notikušas būtiskas izmaiņas. Eiforija, ko izraisīja ilūzijas par Rietumu demokrātisko vērtību visvarenību viņu amerikāņu izpratnē, ir pagājusi. Kopš 1991. gada ir notikuši vairāki notikumi, kas ir devuši skaidru izpratni par to, ka valstis, kuras sevi uzskata par brīvības balstu starptautiskajā arēnā, īsteno agresīvu politiku, kuras mērķis ir ievērot tikai savas ekonomiskās intereses un nerūpēties par viņu “atbrīvoto” tautu likteni. Turklāt plašsaziņas līdzekļi šajās valstīs ir tik ierobežoti, lai izteiktu alternatīvus uzskatus, ka neviena “Surkova propaganda” nevar ar tiem salīdzināt. Pretstatā acīmredzamiem faktiem, valstis tiek pasludinātas par izstumtām, tiek piemērotas sankcijas pret dumpīgiem cilvēkiem, tiek izdarīti secinājumi par partiju vainu vai pareizību bez situācijas analīzes, no kā mēs varam izdarīt loģiskus secinājumus par neobjektīvu sabiedriskās domas veidošanu. Šajā sakarā šķiet loģiski censties norobežoties no visas šīs plūsmas, izveidojot savu demokrātisko sistēmu, kuru V. Surkovs apzīmēja ar vārdu “suverēns”. Par šo viedokli viņš kļuva par liberālās kritikas mērķi.
