Jūras zona ir valsts, pilsēta, rajons, kurā ārvalstu uzņēmumi var veikt finanšu darījumus ar nerezidentiem (citiem ārvalstu uzņēmumiem) bez valdības iejaukšanās.
Valstīm, kas rada labvēlīgus apstākļus ārvalstu biznesam, ārzonu zona ir pasākums, ko izraisa nepieciešamība veikt ieguldījumus savā budžetā. Šī nozare sāka veidoties līdz ar neatkarīgu valstu parādīšanos un tajās trūka kapitāla. Lai piesaistītu naudu, ārzonas kompānijas sāka piedāvāt ārvalstu uzņēmumiem reģistrēt savu biznesu un saņemt nodokļu un citas priekšrocības.
Jūras zona ir pievilcīga platforma daudziem uzņēmumiem. Pirmkārt, ar to, ka tās teritorijā tiek piedāvāta diezgan lojāla nodokļu pakete, nav kontroles pār ārvalstu valūtas maiņas darījumiem, ir iespējams turēt kontus vairākās valstīs un veikt operācijas jebkurā valūtā, veikt uzskaiti ārvalstu valūtā. Sakarā ar sniegtajām priekšrocībām ārzonas valstis uzplūda cilvēku vilnī, kas vēlējās izstāties no sava uzņēmuma. Eksperti saka, ka ir grūti aprēķināt precīzu uzņēmumu skaitu, kuri tika anulēti uzņēmējdarbības anonimitātes dēļ, taču noteikti ir vairāk nekā 1 miljons.Jūras zonu saraksts ir diezgan liels. Bet lielākoties uzņēmumi tiek atsaukti uz Panamu, Britu Virdžīnu salām un Īriju.
Ienākumi ir samaksātā nodokļu summa, reģistrācija, pārreģistrācija, telpu īre sekretāru biroju pastāvīgo misiju teritorijā. Īpaša iezīme ir tā, ka ārzonas uzņēmumiem var piedāvāt nodarbināt cilvēkus, radīt brīvas vietas vietējiem iedzīvotājiem. Jūras zonas valstis, kā likums, ir valstis ar zemu vietējās ražošanas attīstību, un lielāko daļu budžeta ieņēmumu saņem no nerezidentiem (ārzemniekiem).
Krievijā piekrastes zonas praktiski nav. Pēc tam, kad 2004. gadā tika atcelts investīciju stimuls ienākuma nodoklim, tika atceltas vietējās ārzonas (Jakutija, Kalmikija utt.). Vienīgā atlikušā piekrastes zona ir Kaļiņingradas apgabals, kas pieņem iedzīvotājus tikai no īpašajām zonām.
Mūsdienās Krievija ir viena no pirmajām vietām, kur izņemt naudu no valsts, taču tā nerada ārzonu zonas. Ja mēs runājam par Lielbritāniju, kur notiek galvenā naudas aizplūšana, valsts vadība saprot, ka šodien ir jācīnās ar ārzonām, taču diemžēl tā nespēj veikt krasus pasākumus, jo ārzonu kompānijas ir kļuvušas par Lielbritānijas ekonomikas daļu.
Mūsdienās ārzonas kompānijas tiek izmantotas ne tikai nodokļu optimizēšanai, bet arī patieso īpašnieku slēpšanai. Krievija apsver likumprojektu, kas identificēs ārvalstu uzņēmumu patiesos īpašniekus, lai būtu iespēja tos saukt pie kriminālatbildības vai administratīvās atbildības. Nesen daudzās valstīs notiek cīņa ar jūras zonām, taču reti tiek izmantoti pasākumi tiešā labuma guvēja atrašanai. Finanšu iestādes ļoti augstu vērtē savu reputāciju, tāpēc neatklās informāciju par saviem klientiem.
Eksperti uzskata, ka cīņa ar īpašniekiem neko labu nenovedīs, būs iespējams nodrošināt, ka ārvalstu uzņēmumi sāk izņemt investīcijas no valsts, tas ekonomiku ļoti labi neietekmēs. Tāpēc ieteicams nākt klajā ar kaut ko alternatīvu ārzonām.
