Katrā pasaules valstī ir noteikti unikāli pieklājības un saskarsmes etiķetes noteikumi. Apelācija vīrietim Vācijā atšķirsies no normām, kas pieņemtas Francijā, Krievijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Lielbritānijā vai Japānā. Pirms viesošanās valstī (un vispārējai attīstībai) ieteicams iepriekš izpētīt šādas pieklājības nianses.
Tālruņa etiķete
Vācijā nav ierasts teikt “sveiki”, it īpaši, ja zvans ir lietišķs. Saskaņā ar pieklājības noteikumiem zvanītājam jāiepazīstas ar pēc iespējas precīzāku informāciju un tikai pēc tam jānorāda sava zvana mērķis. Persona, kas saņem zvanu, parastā sveiciena vietā izsaka savu vārdu skaļi un skaidri. Pēc tam, kad viņš iepazīstina ar sevi, viņu vajadzētu saukt vai nu pēc nosaukuma + uzvārda, vai pēc kunga (Herr, Herr) + nosaukuma (ja tāds ir) + uzvārda.
Standarta eiropietis “sveiks” stieples pretējā galā izraisīs vācieša satraukumu, samulsumu un sajūtu, ka kaut kas notiek nepareizi. Tas radīs ārkārtīgi neērtu situāciju.
Vispārīgi apstrādes noteikumi
Vācieši nav pieņemti savstarpēji vērsties pēc vārda, ja viņi nav pietiekami pazīstami. Dažreiz pat biznesa lietās cilvēki nenosauc savus vārdus, aprobežojoties tikai ar uzvārdu.
Pieklājība un pieklājība ir komunikācijas etiķetes pamatā Vācijā. Piemēram, nav aizliegts pievienot Vācijai vārdu “mīna” vai “mīna”, kas nozīmē mīna / mīna, attiecīgi sievietēm un vīriešiem, lai pievienotu “frau” vai “ger”. Formālākā saziņā viņi bieži pievieno “Liebe”, “Liber”, kas nozīmē mīļais / mīļais, un, ja apelācija ir svinīga, tā tiek adresēta ar vārdu vai uzvārdu.
Daudzskaitlī Damen und Herren (Damen und Herren), dāmas un kungi, vēršas pie auditorijas - ļoti bieži pirms apelācijas viņi pievieno “mans” un / vai “libe”.
Vācijas iedzīvotāji ir apsēsti ar verbālo ētiku, viņiem nav pieņemami nosaukt svešinieku pēc vārda vai “tu”, pat ja neliela vecuma atšķirība vai sarunu biedrs ir nedaudz jaunāks. Vācieši pastāvīgi papildina savu runu ar pieklājīgiem pagriezieniem, padarot to maksimāli detalizētu un izklaidējošu. Pieklājīga vīrieša vai sievietes uzruna Vācijā ir pirmais solis uz labvēlīgu saziņu.
Apelācija meitenei
Parasti pieaugušās vai precētās sievietes sauc par “frau”, pēc šī aicinājuma varat pievienot viņas vai viņas vīra profesiju, pēc tam viņas uzvārdu.
Frauleins vēršas pie jaunām meitenēm.
Atsevišķi ļoti nevēlas teikt “frau” vai “frayline”, tas ir lietderīgi tikai tad, ja sazināties ar apkopes personālu (un tas būs nedaudz rupjš). Ja sarunu biedra vārds vai profesija nav zināma, varat izmantot vārdu "ārsts", jo vācu valodā tam ir daudz nozīmes un tas ir samērā neitrāls.
Apelācija vīrietim Vācijā
Vācijā vīriešus dēvē tikai par “kungu” vai “siļķi”. Šī ir standarta pārsūdzības forma vīrietim.
Vāciešiem profesija vai grāds cieši pieauga. Nosaukums ir uzrakstīts uz dzīvokļa durvīm (vāciešiem nav dzīvokļa numuru), tiesībās un personas apliecībā. Doktora grāda vai profesora nosaukuma “maģistrs” ieguvēji vairs nebūs pilnīgi pareizi. Šajā gadījumā apelācija vīrietim Vācijā ir nosaukums + uzvārds. Piemēram, profesors Millers. Ja viņš māca, tad studenti var viņu saukt par “maģistra (ger) profesoru”.
Tāpat kā "sievietes" gadījumā, pārsūdzību vīrietim Vācijā nevar atstāt bez uzvārda vai amata / profesijas, tāpēc sazinās tikai ar apkalpojošo personālu. Ja sarunu biedrs ir svešs, vārds "ārsts" ir piemērots, tāpat kā versijā "sieviete".
Pieklājīgas iespējas uzrunāt vīrieti un sievieti
Tiek uzskatīts par pieklājīgu pievienot vārdus "mine (e)" pirms vārdiem "ger", "frau" vai "fraulein".
Svinīgai pārveidošanai to lieto "mine (e) libe (p)" + vārds (mein lieber).
Īpaši pieklājīgs dizains ir Sehr geehrter Herr (zer geerthe ger) + vārds, kas tulkojumā nozīmē “dārgais kungs”.
Bieži vien, lai uzsvērtu cieņu, sie tiek likts priekšā “frau” vai “ger”, kas ir līdzvērtīgs krievu “tu”. Sie, Herr N - Jūs, N kungs … - pieklājīgākā vīrieša uzruna Vācijā.
Lai pieklājīgi uzrunātu cilvēku, kurš ir jaunāks pēc vecuma, tiek izmantots īpašības vārds "junge / junger" (junge / yunger), kas nozīmē "jauns". Piemēram, "junger mann" ir jauns vīrietis vai "junge frau" ir meitene.
Profesionālās apelācijas
Sazinoties profesionālā biznesa jomā, bieži sastopami “dārgie kolēģi” vai vienkārši “kolēģi / kolēģi” - (liebe) kolleginnen und kollegen.
Ja cilvēks kalpo baznīcā un garīdznieki, viņi vēršas pie viņa vai nu ar "brāli" + vārdu (bruder), vai arī "māsa" + vārdu (schwester). Ja persona, ar kuru jūs runājat, ir priesteris, jums jāgriežas pie viņa pēc vēlēšanās (vater), kas nozīmē “tēvs” (nozīmē “svēts tēvs”).
Novecojušas ārstēšanas formas
Uzrunājot jauktu auditoriju, varat izmantot (meine) herrschaften (galvenais gershaften), kas nozīmē “dāmas un kungi”.
Gnädige Frau / Herr. Gnedikhe tulko kā žēlīgs.
Tomēr, lietojot novecojušās veidlapas, jums jābūt uzmanīgiem, jo tos dažreiz izmanto ironiski, lai šos izteicienus dažos aprindos varētu pārprast.
Neoficiālas apelācijas
Ģimenē viņus uzrunā ar vārdu vai tāpat kā Krievijā: vecāki, mamma, tētis, brālis, māsa, tante, tēvocis un tā tālāk. Ir sirsnīgas pievilcības un emocionāli nekrāsotas, piemēram, rupja pļāpāšana (rupja pļāpāšana), rupja pļāpāšana (rupja pļāpāšana), brūce (lielāka pļāpāšana), rupja pūtīte (schoder).
Lai sirsnīgi sauktu par brāli vai māsu, tiek pievienots minimālais piedēklis -chen (hen), izrādās “brālis” vai “brālis”, “māsa” vai “māsa”.
Iecienītas iespējas:
- Mutti ir māmiņa.
- Vatti - tētis.
- Oma / Omi - vecenīte.
- Opā / Opī - vectēvs.
Vecākos radiniekus, izņemot vecākus, parasti sauc pēc vārda, piemēram, “mīļā tante Anna” - liebe tante Anna.
Lai uzrunātu personu neformālā gaisotnē, lietojiet vārdu mann (man) vai mensh (mensh), kas tulkojumā nozīmē “puisis” vai “cilvēks”, vai venshenskind (menshenskind), tiek tulkoti tāpat, bet tas tiek pateikts ar aizrautīgāku vai ironiskāku pieskaņu.
Lai parādītu aizsargājošu attieksmi neformālā vidē, lietojiet vārdus kind (kind) vai kleine (r) (kleine (p)), tas tulko kā “bērns”, “bērniņš” vai “mazulis”.
Draugu vidū apelācijas tiek izteiktas kā freund (in) (freund (in)) - tas nozīmē “draugs, draudzene”. Šāda attieksme ir visneitrālākā un pazīstamākā citu starpā. Bieži tiek izmantots arī Kamerad (in), vārds nāk no armijas, nozīmē to pašu, bet ar nelielu ironisku nokrāsu. Vārds kumpel (in) ir populārs jauniešu vidū. Ikdienas leksikā tas ir ienācis no kalnraču strādnieku vārdnīcas.
