Zinātnieki spēja pierādīt, ka cilvēki, kuriem pastāvīgi ir slikti sapņi un murgi, efektīvāk tiek galā ar stresa situācijām. Viņi pat naktī saskaras ar stresu un spriedzi, ko mazina veiktās darbības. Tāpēc patiesībā cilvēki var tikt galā ar depresiju, trauksmi, trauksmi un citām psiholoģiskām problēmām.
Pētījumu rezultāti
Zinātnieki no Šveices un ASV 18 dalībniekus pakļāva dīvainam eksperimentam. Naktīs viņi izmantoja elektrodus, lai izsekotu smadzeņu aktivitātei. Pētnieki atkārtoti pamodināja subjektus, liekot viņiem atbildēt uz jautājumiem, kas saistīti ar sapņiem un sapņiem. Viņi precīzi noteica, kādas emocijas cilvēki izjūt miega laikā.
Pētnieki atklāja, ka murgu laikā aktivitāte bieži tika pastiprināta smadzeņu zonās, kas kontrolē emocijas. Tas liek domāt, ka, ja cilvēki redz sliktus sapņus, tas pozitīvi ietekmē smadzeņu darbību. Cilvēki piedzīvo nopietnas un spēcīgas emocijas, tāpēc tajās nav dusmu vai agresijas. Reālajā dzīvē viņi saskaras ar dažādām problēmām, taču viņi jau nevar pārāk daudz reaģēt, tāpēc viņi mierīgi tiek galā ar stresa situācijām. Viņi viegli iztur kolēģu vai darba devēja uzbrukumus, kā arī var savaldīt emocijas konfliktu laikā.
Otrais eksperiments
Otrajā eksperimentā tika iesaistīti 89 cilvēki. Šie cilvēki nedēļas laikā aizpildīja īpašu dienasgrāmatu, kurā aprakstīja savus sapņus. Visiem dalībniekiem tika veikta magnētiskās rezonanses attēlveidošana, skatoties fotoattēlus ar dažām baisām ainām.
Meitene lepojās ar savu kāzu gredzenu tīmeklī: cilvēki to nenovērtēja
Tiesas prāvas dēļ filma “Trīs musketieri” gadu gulēja plauktā
Labākais zemūdens fotoattēls 2020. gadā parāda, kā roņi dejo ap aisbergu
Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka cilvēkiem, kuriem murgi biežāk, smadzeņu emocionālās zonas reaģēja ātrāk un efektīvāk nekā cilvēkiem ar mierīgiem un laimīgiem sapņiem. Pētnieki īpaši lielu uzmanību pievērsa bailēm, kuras cilvēki izjūt miega laikā. Šajā laikā tiek aktivizētas noteiktas smadzeņu zonas, kas ietekmē cilvēka psihoemocionālo stāvokli.
Pētījuma vadošais autors Lampross Perogamvross no Ženēvas universitātes apgalvo, ka, analizējot smadzeņu darbību, pamatojoties uz eksperimenta dalībnieku reakcijām, zinātnieki spēja identificēt divas šī orgāna zonas. Viņi ir atbildīgi par baiļu un satraukuma rašanos miega laikā. Tie tiek aktivizēti ne tikai sapnī, bet arī nomodā, ja cilvēks saskaras ar briesmīgām vai šokējošām lietām un notikumiem.
Pētnieku secinājumi
Zinātnieki, kas veica eksperimentu, nonāca pie šokējošiem rezultātiem. Pētnieku secinājums ir tāds, ka murgi var būt noderīgi, jo tie atvieglo stresa situāciju risināšanu reālajā dzīvē. Tomēr traumatiskie un nemierīgie murgi, kas izraisa bezmiegu un stresu, ir tikai neproduktīvi.
Ja govs piens jāizmet par labu dārzeņu pienam: eksperta atbilde
Karte nepalīdzēs: stāsti par cilvēkiem, kuri piedzīvojuši prieku par to, kā apmaldījušies
5 vietas mājā, kur nedrīkst būt ūdens, lai nepiesaistītu problēmas un slimības
Tāpēc cilvēkiem nav jābaidās no nepatīkamiem vai ļauniem sapņiem, jo tas tikai palīdz stiprināt viņu psihi. Parasti murgi ir saistīti ar faktu, ka cilvēki ir pieraduši piedzīvot nopietnas emocijas paši, nemēģinot mazināt spriedzi. Tāpēc smadzenes mēģina sapnī reproducēt noteiktas šokējošas situācijas, lai cilvēks varētu atbrīvoties no trauksmes un depresijas.
Kā es varu izmantot šos rezultātus?
Cilvēkiem vajadzētu vieglāk saistīties ar sliktiem sapņiem, jo tie pozitīvi ietekmē psihoemocionālo stāvokli. Bet pārmērīgs murgu pieaugums signalizē par garīgu stresu un noteiktām problēmām reālajā dzīvē. Ja jūs pats nevarat tikt galā ar šādu stāvokli, ieteicams konsultēties ar psihologu.
Lai gan pētnieku rezultāti patiešām tiek uzskatīti par neparastiem, mākslīgos murgus nekādā veidā neiesaka. Daži cilvēki nemaz neatceras, par ko tieši sapņo, tāpēc nevar pateikt, kā sapņi ietekmē viņu psihi.
