Informācijas sistēmas ekonomikā tiek uzrādītas kā organizatoriskas un tehniskas sistēmas, kas paredzētas dažu skaitļošanas darbu vai pakalpojumu veikšanai, kas apmierina vadības sistēmas un tās lietotāju (piemēram, vadības personāla, ārējo lietotāju) vajadzības. Viņi darbojas vadības sistēmas ietvaros un ir pilnībā pakļauti saviem mērķiem.
Informācijas sistēmas ekonomikā ir iesaistītas darbībās, kas saistītas ar attiecīgo produktu izmantošanu. Tipisks šāda darba piemērs ir informācijas pārvaldības tehnoloģiju izmantošana.
Informācijas sistēmām ekonomikā ir metodoloģisks pamats, ko pārstāv sistemātiska pieeja, saskaņā ar kuru dažādas sistēmas ir objektu kopums, kas strādā ciešā sadarbībā, lai sasniegtu vienu kopīgu mērķi.
Šādas sistēmas var būt kādas funkcionālās struktūras apvienojums: matemātiskais, informatīvais, organizatoriskais, personāla un tehniskais nodrošinājums, apvienojot to kopumā sistēmā ar mērķi savākt, izsniegt un apstrādāt nepieciešamo informāciju vadības funkciju veikšanā.
Informācijas sistēmas ekonomikā nodrošina šādas datu plūsmas:
- No ārējās vides līdz vadības sistēmai. No vienas puses, šī ir normatīvās informācijas plūsma, ko valsts iestādes ir izveidojušas spēkā esošo tiesību aktu ietvaros, un, no otras puses, dati, kas satur informāciju par tirgus apstākļiem, ko izveidojuši piegādātāji, patērētāji un konkurenti.
- Plūsma, kas no vadības sistēmas tiek virzīta uz ārējo vidi, ziņošanas informācijas veidā, kas tiek sniegta valsts struktūrām, kreditoriem, investoriem un patērētājiem, kā arī mārketinga informācija noteiktam patērētāju lokam.
- Informācijas plūsmai no kontroles sistēmas, kas vērsta uz objektu, biznesa procesu ieviešanas laikā ir normatīva, plānota un administratīva informācija.
Uzņēmuma informācijas sistēma spēj atrisināt šādus uzdevumus:
- nepieciešamās uzņēmuma vadības kvalitātes garantijas nodrošināšana;
- vienību mijiedarbības efektivitātes un efektivitātes uzlabošana;
- augstas kvalitātes produktu sasniegšana;
- palielināt subjekta saimnieciskās darbības ekonomisko efektivitāti;
- statistiskās uzskaites sistēmas izveidošana;
- Uzņēmuma attīstības prognozes īstenošana;
- operatīvās un stratēģiskās plānošanas, kā arī prognozēšanas sistēmas izveidošana.
Uzņēmuma informācijas sistēmas vada vadības taktiskais virziens. Šī analīze, kā arī vidēja termiņa plānošana un darba organizēšana vairāku nedēļu laikā. Piemērs ir piegāžu plānošana un analīze, ražošanas programmu sagatavošana. Šo uzdevumu klasi raksturo galīgo dokumentu veidošanas regulēšana un īpašs algoritms tādu uzdevumu risināšanai kā pasūtījumu saraksts ražošanas programmas veidošanas laikā un materiālu prasību noteikšana, pamatojoties uz nepieciešamo specializāciju.
