Mūsdienu sabiedrību sauc par informatīvu. Tas ir saistīts ar faktu, ka tirgos pieprasītas preces ir dažādas ziņas un informācija. Visās jomās informācijai ir īpaša nozīme, tās vākšanai, glabāšanai un apstrādei ir izveidotas īpašas sistēmas. Valsts ir viens no lielākajiem ražotājiem un vienlaikus arī šīs datu bāzes patērētājs. Parunāsim par to, kā tiek veikta informācijas resursu valsts pārvaldība, kā tie tiek nodrošināti, veidoti un izmantoti.
Avota jēdzieni
Lai izprastu informācijas resursu specifiku, ir jānosaka, kas tas ir. Šis termins attiecas uz informāciju, kas ierakstīta uz jebkura datu nesēja un nosūtīta, lai samazinātu nenoteiktību. Informāciju var nodot no vienas personas otrai, no mašīnas uz objektu, izmantojot automatizāciju. Un arī signālu veidā to var pārraidīt dzīvās lietas un augi. Šim nolūkam informācija ir jāapģērbj ziņojuma formā. Tas var būt teksts, runa, diagramma, attēls, kodu sistēma.
Informācijas būtību var definēt, izmantojot zināšanu jēdzienu. Personai, kas saņem ziņojumu, ir jāatšifrē informācija un jāizņem teiktā nozīme, tas ir, kaut kas līdz šim viņam nebija zināms. Ja nav nekā jauna, tad ziņa tiek uzskatīta par neatbilstīgu. Sākotnējās koncepcijās ir arī informācija par informācijas avotiem. Tas ietver dokumentus, kas ierakstīti materiālos datu nesējos. Informāciju var sniegt arī datu veidā: signāli, cipari, burti, attēli. Tie, savukārt, tiek fiksēti dažādos datu nesējos.
Informācijas resursu jēdziens
Jebkuras darbības veikšanai cilvēkam nepieciešami resursi. Tie nozīmē noteiktus objektus, kas palīdz sasniegt mērķus. No tiem izšķir materiālo, dabisko, enerģētisko, darba un finanšu jomu. Un vissvarīgākie mūsdienu uzņēmumu un cilvēku darbībā ir informācijas resursi. Viņu galvenā atšķirība no citiem ir tā, ka tie ir iedzīvotāju intelektuālās aktivitātes rezultāts. To veidotāji ir kvalificēta un radoša valsts iedzīvotāju daļa, tāpēc šādi dati ir valsts bagātība.
Privātās un publiskās informācijas resursus klasificē kā atjaunojamus, un tos var izplatīt un dublēt. Būtībā tie tiek uzrādīti grāmatu, dokumentu, datu bāzu, mākslas darbu veidā. Tas ir, tas ir viss, ko sabiedrība ir uzkrājusi savas pastāvēšanas un attīstības vēsturē. Tās primārās un sekundārās informācijas veidā apvieno visas cilvēces zināšanas un pieredzi. Pirmajā gadījumā tas ir zināšanu daudzums, kas cilvēku darbības rezultātā pastāvīgi palielinās. Otrajā gadījumā tā ir informācija, kas apstrādāta un ierakstīta visos datu nesējos.
Mūsdienās šādas informācijas apjoms strauji pieaug. Katrai personai ir iespēja izveidot savus informācijas resursus tekstu, fotoattēlu, audio un video failu veidā. Likums definē šādus informācijas resursus kā dokumentus un to masīvus. Tās var būt privātpersonu, kā arī organizāciju un cilvēku grupu, tai skaitā valsts, īpašumā.
Informācijas avotu veidi
Informācijas resursu klasifikācijai ir daudz iemeslu. Pēc satura tos var iedalīt: zinātniskos, sociāli politiskajos, personas datos, normatīvajos, vides un citos. Formā var izdalīt dokumentētus un nedokumentētus informācijas resursus. Pirmie, savukārt, ir sadalīti teksta, grafiskos, audio, foto un video dokumentos, elektroniskos. Atbilstoši īpašumtiesību formai ir: valsts informācijas resursi, pašvaldību, sabiedriskām organizācijām piederošie un privātie.
Valsts datu bāzi pēc valsts līmeņa var iedalīt federālajā informācijā, Krievijas Federācijas veidojošajās vienībās, pašvaldību, atsevišķos departamentos. Saskaņā ar ierobežojumu kritērijiem ir resursi vispārīgai un oficiālai lietošanai, informācija, kurai piekļuve tiek nodrošināta pēc pušu vienošanās, un tā ir aizliegta.
Informācijas resursu pārvaldība
Katra valsts organizē informācijas resursu pārvaldības sistēmu, lai sasniegtu šādus mērķus:
- dokumentu kopuma izveidošana, kas veicina valsts pārvaldību un konstitucionālo tiesību un pienākumu īstenošanu;
- valsts informācijas resursu glabāšana un aizsardzība;
- organizāciju un pilsoņu piekļuves nodrošināšana datu bāzei.
Lai sasniegtu šos mērķus, ir jāatrisina vairāki kritiski organizatoriski uzdevumi. Informācijas resursu valsts pārvaldības sistēma ir izstrādāta, lai nodrošinātu:
- Svarīgas informācijas vākšanas, apstrādes un glabāšanas organizēšana.
- Dažādu departamentu darbības koordinēšana, lai izveidotu vienotu valsts informācijas telpu.
- Grāmatvedība un piekļuves nodrošināšana šiem resursiem.
- Informācijas aizsardzības organizēšana, tās glabāšanas un izmantošanas kontrole.
Valsts informācijas resursu sastāvs
Kopumā visus valsts informācijas resursus var iedalīt divās lielās grupās: tie, kas nepieciešami atsevišķu valsts struktūru darbībai, un tie, kas nepieciešami ārējiem lietotājiem. Otrā grupa tika izveidota, lai savāktu informāciju un nodrošinātu piekļuvi tai no pilsoņiem un dažādām organizācijām. Tajos ietilpst valsts bibliotēku un arhīvu tīkli, kā arī statistikas un zinātniski tehniskās sistēmas. Valsts institūciju informācijas avoti ir visaptveroša informācijas sniegšana par pensiju fondu, tiesu, sociālo dienestu, ministriju un departamentu darbību.
Informācijas resursu veidošana un izmantošana
Dažādu valsts struktūru darbā tiek izveidots ļoti daudz dokumentu, kas efektīvi jāuzglabā un jāorganizē to lietošanai. Valsts informācijas resursu veidošanā ietilpst šādas aktivitātes:
- radot apstākļus visu veidu informācijas īpašuma tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidošanai un pilnveidošanai;
- dažādu līmeņu sabiedrisko un privāto darbību bāzu organizēšana un vienotas informācijas telpas nodrošināšana;
- īpašu sistēmu izstrāde, kas atvieglo šo resursu apmaiņu, izplatīšanu un izmantošanu.
- apstākļu radīšana kvalitatīviem pakalpojumiem iedzīvotājiem un organizācijām;
- vienotas informācijas izplatīšanas un apkopošanas sistēmas izveidošana.
Valsts politika informācijas resursu jomā
Darbības pamatinformācijas jomā regulē likums “Par informāciju, informatizāciju un informācijas aizsardzību”. Valsts uzņemas saistības izpildīt šo rezolūciju un arī iesaistās tās uzlabošanā saistībā ar notiekošajām izmaiņām. Valsts politika šajā jomā ir vērsta uz efektīvas informācijas resursu vākšanas, apstrādes, glabāšanas un izmantošanas sistēmas izveidi. Valsts uzņemas atbildību un saistības veidot vienotu bāzi. Tas ir pilsoņu personas datu saglabāšanas garants un arī veicina darbību uzlabošanu šajā jomā. Valsts informācijas resursu nodrošināšana ar mūsdienīgu aizsardzības sistēmu, ieskaitot likumdošanas, ir vissvarīgākais valsts vadības uzdevums.
Valdības informācijas resursi
Katrai ministrijai, reģionālajām valdībām, dažādiem departamentiem ir savs informācijas avotu komplekts. Turklāt valsts sistēma jāveido tā, lai būtu vienots tīkls starp dažādu struktūru un līmeņu organizācijām. Turklāt ir arī valsts organizācijas iekšējie informācijas resursi. Piemēram, jebkurai reģionālajai valdībai vajadzētu būt vietnei, kurā iedzīvotāji un konkrēti uzņēmumi var saņemt informāciju par iestādes darbu. Viņiem ir arī iekšējie tīkli, kuros darbinieki apmainās ar ziņojumiem. Reģionālās valdības ir pakļautas arī vietējo valsts informācijas sistēmām un resursiem: bibliotēkām, arhīviem un statistikas aģentūrām.
Bibliotēku tīkli
Lai iedzīvotājiem sniegtu daudzveidīgas nepieciešamās zināšanas, valstī darbojas bibliotēku sistēmas. Viņu iezīme ir tāda, ka viņi glabā tikai apstrādātu, publicētu un replicētu informāciju. Saskaņā ar likumu “Par bibliotēkām” Krievijā darbojas šāda veida bibliotēku tīkli:
- publiska;
- zinātniskā un tehniskā;
- vidusskola;
- medicīniska;
- lauksaimniecības.
Papildus iepriekšminētajam ir arī skola, arodbiedrība, armija un citi. Bibliotēkas aptver visu valsti un iedzīvotājiem sniedz informāciju bez maksas. Šajā valsts sistēmā ietilpst vairāk nekā 150 tūkstoši iestāžu.
Arhīvi
Valsts resursu sistēmā ietilpst arī valsts arhīvu tīkls. Šajās Krievijas iestādēs ir 460 miljoni informācijas vienību. Dokumentus pieņem glabāšanai šādās iestādēs:
- valsts un pašvaldību arhīvi;
- bibliotēkas un muzeji;
- Zinātņu akadēmijas informācijas glabāšanas sistēmas.
Valsts arhīvu tīkls pieņem dokumentus pastāvīgai grāmatvedībai, un dažādi uzņēmumi, departamentu un filiāļu arhīvi veic pagaidu iegādi. Sistematizētas iestādes galvenais uzdevums ir kvalitatīva informācijas glabāšana un fona dokumentācijas nodrošināšana pilsoņiem un uzņēmumiem.
Statistikas sistēma
Papildus informācijas glabāšanai un izplatīšanai valsts nodarbojas arī ar tās vākšanu. Šajā nolūkā ir izveidota statistikas struktūru sistēma, kas nodrošina resursu veidošanu dažādiem valsts dzīves aspektiem. Šāda veida grāmatvedības objekti ir sociāli ekonomiskās attīstības un demogrāfijas rādītāji, dažādu nozaru stāvoklis, sabiedriskais viedoklis, darbaspēka resursu pieejamība un daudz kas cits. Valdības struktūru statistiskās informācijas resursi ļauj mums novērtēt viņu darba efektivitāti, datus par iedzīvotāju dzīvi un ekonomikas darbību. Viņi sniedz priekšstatu par to, kā dzīvo valsts.
Zinātniskās un tehniskās informācijas sistēma
Krievijā ir izveidots pētniecības, zinātniskās un tehnoloģiskās darbības rezultātā iegūtās informācijas vākšanas, glabāšanas un izmantošanas tīkls. Tas ir nepieciešams zinātniekiem, kuri ģenerē jaunas idejas, izgudrojumus, un viņiem jāzina par jauniem atklājumiem. Arī valsts informācijas resursu radīšana zinātnes un tehnikas jomā ir nepieciešama uzņēmumiem, kuri plāno ieviest jauninājumus ražošanā un komercdarbībā. Šī sistēma ietver bibliotēku un pētniecības centru tīklu. Viņi vāc informāciju un izplata publicētos datus. Šajā tīklā tiek uzkrāta arī informācija par patentiem, ko var izmantot uzņēmumi un privātpersonas.
Valsts interneta resursi
Kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai Krievijā tiek izveidoti valdības informācijas resursi un organizēta to pārstāvība internetā. Tas ļauj pilsoņiem saņemt informāciju par valdības aģentūru darbu, informāciju par konkrētiem cilvēkiem un organizācijām, statistiskos datus un sastādīt dažādus dokumentus. Galvenais interneta resurss ir Valsts dienesta vietne, kas ļauj iedzīvotājiem saņemt informācijas pakalpojumus, neizejot no mājām. Ir arī bibliotēku, arhīvu iestāžu un iestāžu vietnes, kas vienkāršo iedzīvotāju piekļuvi datu bāzei.
