Mūsdienās situācija ir tāda, ka šeit un tur mums ir jālasa ziņas par Eirozonas krīzi. Tas nav pārsteidzoši, jo šis jautājums skar daudzu Eiropas valstu iedzīvotājus un uztrauc visus, kas nav vienaldzīgi pret savu nākotni.
Ir vērts atzīmēt, ka parādu krīze vispirms skāra tikai perifērijas valstis, kas ietilpst Eiropas Savienībā, taču kopš 2010. gada sākuma mēs varam pārliecinoši atzīmēt to valstu skaita pieaugumu, kuras ir pieredzējušas šīs sarežģītās situācijas iejaukšanos valsts dzīvē. Tagad mēs ar pārliecību varam teikt, ka gandrīz visa eiro zona ir krīzes ietekmē, kuras avoti eksperti apsver situāciju Grieķijas valdības obligāciju tirgū.
Daudzi Eirozonas krīzi saista ar valsts parāda refinansēšanas neiespējamību bez starpnieku vai drīzāk palīdzības starpniekiem. Jau 2009. gada beigās daudzi prognozēja līdzīgu situāciju, novērojot parāda pieauguma pieaugumu visā pasaulē, tāpēc jāatzīmē, ka vienlaikus daudzu ES valstu kredītreitings tika samazināts.
Nevar viennozīmīgi apgalvot, ka Eirozonas krīzei dažādās valstīs ir vienādi cēloņi. Dažas valstis to ir panākušas ārkārtas palīdzības dēļ, ko valdība sniedz banku nozares uzņēmumiem.
Es gribu atzīmēt, ka Grieķija juta ievērojamu valsts parāda pieaugumu sakarā ar nesamērīgi augsto ierēdņu algu līmeni un iespaidīgajām pensiju izmaksām.
Runājot par Eirozonas krīzi, kuras iemesli joprojām ir neskaidri, eksperti dalās. Daži uzskata, ka viens no nozīmīgajiem ietekmējošajiem faktoriem bija ievērojams ieguldījumu fonda palielinājums tieši 2000. – 2007. Gadā, kas izveidojās privātā sektora ietaupījumu dēļ. Šo pieaugumu var saistīt ar faktu, ka daudzu pasaules investoru tirgi ir sasnieguši jaunu līmeni ar pārāk augstiem ekonomiskās izaugsmes tempiem.
Eirozonas parādu krīze lielā mērā ir kļuvusi iespējama vairāku faktoru ietekmē, kuriem ir bijusi vienreizēja ietekme. Piemēram, straujā aizdevumu pieejamība laika posmā no 2002. līdz 2008. gadam, kas uzreiz ļāva emitēt ievērojamu skaidru naudu ar ievērojamu riska daļu. Tā rezultātā daudzi kreditori nonāca "nožēlojamā" stāvoklī, saskaroties ar maksātnespējīgajiem. Neapšaubāmi, ka tam ir arī salīdzinoši zemais ekonomiskās izaugsmes temps, kas turpinājās no 2008. gada līdz šim brīdim.
Krīzes attīstību ir ietekmējusi arī īstenotā prakse sniegt valsts finansiālu palīdzību privātpersonām un banku sektoriem.
Ir ziņkārīgi, ka vairuma ES valstu valdības obligācijas tika uzskatītas par konstantu, kas neietver saistību neizpildes risku. Tātad varētu droši uzskatīt Grieķiju par valsti, kurā ir iespaidīgs daudzums drošu ieguldījumu veidu, kas nes ievērojamus ienākumus. Tomēr Eirozonas krīze ir ievērojami mainījusi ideju par daudzu valstu investīciju iespējām, tāpēc to banku interešu konflikts, kas bija iesaistītas iespējamā aizdevuma atmaksas novērtēšanā, kļuva dabisks.
Šāds uzticības zaudējums valdības obligācijām neapšaubāmi ir izraisījis būtisku kredītsaistību nepildīšanas vērtību pieaugumu, kas norāda uz valsts kredītreitingu. Jau 2012. gada februārī vairākas lielākās Grieķijas bankas vienojās sniegt nodrošinājumu, kas tiek lēsts 880 miljonu eiro apmērā, lai saņemtu garantētu finansiālās palīdzības paketi.
Neparedzams joprojām redz šīs situācijas beigas, dažu valstu iedzīvotāji pulcē protestus pret valdības īstenoto politiku. Piemēram, tūkstošiem spāņu devās ielās, lai piedalītos tā dēvētajā martā Madridē, kas notika ar saukli “Viņi vēlas iznīcināt mūsu valsti. Mums tas ir jāpārtrauc. ”
Daudzu valstu iedzīvotājiem ir vajadzīgas tūlītējas reformas un lēmumi, kas var līdzsvarot ekonomikas stāvokli un atjaunot mierīgu un stabilu dzīvi pilsoņiem.
