Ēdiens ir sakāmvārdu iecienīts priekšmets. Kāpēc tas kļūst tik bieži, lai paustu populāro pieredzi? Ja ielūkojaties uzmanīgi, kļūst skaidrs, ka sakāmvārdi par ēdienu izsaka steidzamas problēmas, bez kurām neviens nevarētu vienkārši izdzīvot. Tādi vārdi kā “maize, putra, kvass” ir saprotami un pazīstami visiem, un tāpēc caur tiem pārraidītie attēli ir ļoti izteiksmīgi. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc sakāmvārdi un teicieni par ēdienu ir dzimuši lielā skaitā.
Maize ir visa galva
Maize vienmēr tika uzskatīta par galveno produktu uz galda. Bez viņa ģimene nesēdētu pie galda. Viņi ēda visu ar maizi: putru, kāpostu zupu. Tāpēc krievu sakāmvārdi par ēdienu neiztikt bez maizes pieminēšanas. Bet kāpēc viņam galva? Fakts ir tāds, ka vecajos laikos vārdi "galva" un "galvenais" nozīmēja vienu un to pašu. Par to, ka maize bija galvenā lieta uz krievu galda, nav šaubu. Patiešām, šim vērtīgajam produktam ir unikālas īpašības, kuras var ietaupīt pat visgrūtākajos laikos. Nav brīnums, ka viņi saka: "Labāka maize ar ūdeni nekā pīrāgs ar nepatikšanām."
Pat žāvējot, maize saglabā daudz veselīgu vitamīnu un minerālvielu. Izteiciens "suši krekeri" nozīmē "sagatavojieties grūtiem laikiem". Tā bija sausa maize, kas zemniekus bieži glāba no bada.
Bez sāls un bez maizes
Tomēr sāls nebija mazāk vērtīgs kā maize. Starp citu, šis produkts Krievijā tika uzskatīts par svētu. Tāpēc sakāmvārdi par ēdienu bieži tiek precīzi saistīti ar sāli: "Padomājiet, nedomājiet, bet jūs nevarat domāt par labāku maizi un sāli."
Senatnē sāls bija diezgan dārgs produkts. Zemnieki pret viņu izturējās ārkārtīgi uzmanīgi. Līdz ar to zīme: apkaisa sāli - līdz strīdam. Bet izteiciens "ēst sāls glāzi" nedaudz zaudēja sākotnējo nozīmi. Nē, tas nozīmē to pašu kā iepriekš. Pūde ir 16 kg; apēst mārciņu sāls nozīmē ļoti ilgi dzīvot kopā ar kādu. Tikai šodien mēs ēdam 16 kg tikai divu vai trīs gadu laikā. Bet vecajās dienās sāls tika ietaupīts, un tāpēc "apēst sāls mārciņu" nozīmēja "daudz ko pārdzīvot ar kādu cilvēku".
Uzvāra putru
Sakāmvārdi par ēdienu neiztiek bez putras. Vecajās dienās putru sauca par svētku cienastu. Uz svinībām parasti tika uzaicināts daudz cilvēku. Tāpēc sagatavošanās bija ļoti apgrūtinoša saimniecei. No tā izriet izteiciens “brūvēt putru”, kas simbolizē satraucošu un sarežģītu biznesu. Bet par tiem, kuri atteicās piedalīties kopīgajā lietā, viņi teica: "Jūs kopā ar viņu nevārīsit putru." No šejienes arī gāja “izšķīdināt putru”, tas ir, atrisināt sarežģītas problēmas. Bet, ja kāds ļoti cenšas, pieliekot vairāk pūļu, nekā nepieciešams, tad viņi par to saka: "Jūs nesabojājat putru ar sviestu."
