ekonomika

Mērķa finansējums un tā nozīme budžeta organizācijās

Mērķa finansējums un tā nozīme budžeta organizācijās
Mērķa finansējums un tā nozīme budžeta organizācijās
Anonim

Budžeta uzņēmuma izdevumu uzskaite, kā arī tā ienākumi no pamatdarbības un citām darbībām šodien ir vissarežģītākie un diskutablākie šādu organizāciju grāmatvedības jautājumi. Mērķtiecīgu finansējumu šajā sakarā izmanto reti, jo mūsdienās nav vienotas metodikas darbam ar šādu kontu. Tomēr, neraugoties uz visām grūtībām, tieši šāds konts ir galvenais, lai gūtu peļņu un koordinētu pamatlīdzekļu izmaksas. Tikai gadījumā, ja vienas programmas ietvaros tiek piešķirti līdzekļi vienam projektam, var teikt, ka strādāt ar šādu kontu ir diezgan vienkārši. Visos citos gadījumos mērķtiecīgam finansējumam un tā analīzei nepieciešama rūpīga sagatavošanās un augsts vadītāja un galvenā grāmatveža kvalifikācijas līmenis.

Izmantojot šāda finansējuma līdzekļus, operāciju pareizas atspoguļošanas sistēmā rodas ne mazāk jautājumu. Fakts ir tāds, ka šāda līdzekļu plūsma uz uzņēmuma kontu paredz finanšu izmantošanu tikai un vienīgi tiem mērķiem un uzdevumiem, kurus valsts ir noteikusi uzņēmumam. Pretējā gadījumā šādu budžeta organizāciju augstākajiem vadītājiem var izvirzīt apsūdzības par valsts līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu. Šī iemesla dēļ mērķtiecīgais finansējums nodrošina pastāvīgu pašreizējās naudas plūsmas uzraudzību, kā arī stingru pārskatu sniegšanu par paveikto darbu.

Šādas līdzekļu piešķiršanas ietvaros katrai bezpeļņas organizācijai tiek atvērti vairāki konti, kas atspoguļo noteiktu pamatdarbības veidu. Parasti šādas operācijas ietver:

  1. Valsts budžeta piešķirto līdzekļu saņemšana un ieskaitīšana kontā vienam vai otram mērķim.

  2. Bezpeļņas organizācijas uzturēšanas izmaksu norakstīšana uz saņemto līdzekļu rēķina.

  3. Līdzekļu pārskaitīšana konkrēta projekta vai programmas īstenošanai. Šajā posmā tiek veikts tiešs mērķtiecīgs finansējums.

  4. Pamatlīdzekļu iegāde, izmantojot piešķirtās finanses, kā arī īstenojot uzņēmumam uzticētos uzdevumus.

  5. Iegādāto pamatlīdzekļu finansēšanas avota atspoguļojums.

  6. Mērķtiecīga finansējuma atdošana un atskaites par valsts programmas īstenošanu.

Mērķtiecīga finansējuma uzskaite nodrošina vairākas metodes tā ieviešanai, katrai no tām ir savas priekšrocības un trūkumi. Mūsdienu Krievijas likumdošanas sistēma neparedz skaidru tās ieviešanas mehānismu, un nav normatīvi pamatota un labi izstrādāta pieeja. Ideālā gadījumā kredītkonta atlikumam jābūt vienādam ar debeta atlikumu summu, kas ir budžeta organizācijas naudas kontos. Tomēr praksē bieži rodas situācijas, kad vēl nav saņemti līdzekļi no mērķfinansējuma, un organizācijai jau ir radušies faktiskie izdevumi valsts programmas īstenošanai. Dažreiz var rasties pat situācijas, kad uzņēmuma kopējie izdevumi būs lielāki par piešķirtajiem līdzekļiem. Šajā gadījumā bezpeļņas organizācijai būs jāraksta piezīmes par papildu mērķtiecīgu līdzekļu piešķiršanu programmas pilnīgai ieviešanai.

Apkopojot, mēs varam secināt, ka mērķtiecīgs finansējums ir plānota līdzekļu piešķiršana no valsts budžeta jebkuram projektam vai programmai ar mērķi uzlabot valsts sociālekonomisko attīstību. Diemžēl šobrīd mūsu valsts savus pilsoņus īsti nemierina ar dažādām programmām, tomēr es gribu ticēt, ka kādu dienu mēs sasniegsim Rietumu valstu attīstības līmeni.