Krievu aktieris Andrejs Gavrilovs nav ļoti pazīstams sabiedrībai. Tas lielā mērā bija saistīts ar faktu, ka viņš vairāk iesaistās ārzemju filmu dublēšanā, nevis spēlē pašmāju filmās. Viņa balsī runā “Biļetes uz Vegasu”, “Džungļi”, “Ļoti krievu detektīvs” un daudzu citu varoņi.
Biogrāfija
Andrejs Gavrilovs dzimis 1952. gada 27. janvārī. Pēc skolas beigšanas viņš kļuva par studentu MGIMO, kur varēja iegūt izglītību, kas ļāva desmit gadus strādāt par starptautisko TASS reportieri. Astoņdesmitajos gados viņš ieguva popularitāti kā ārzemju mūzikas žurnālists; no viņa pildspalvas iznāca esejas un anotācijas līdz populāru Rietumu mūziķu ierakstiem. Tajā pašā laikā viņš sāka interesēties par kino un sāka nodarboties ar autoru tulkojumiem.
Gavrilovs aktīvi sarakstījās ar Ļeņingradas dzejniekiem, no kuriem daži vēlāk tika publicēti žurnālos un daži grāmatas. Deviņdesmitajos gados Andrejs Jurjevičs strādāja Ostankino, kur viņš periodiski parādījās paziņojumos par noteiktām programmām, kas parādījās toreizējā Krievijas televīzijā. Viņš arī periodiski paziņo par prestižās Kinoakadēmijas balvas pārraidi kopā ar savu kolēģi Juriju Serbinu. Tagad aktieris aktīvi nodarbojas ar jaunu filmu dublēšanu, strādā arī radio “Sudraba lietus”.
Filmu vērtēšana
Andrejs Gavrilovs, pēc daudzu filmu fanu domām, ieņem cienīgu vietu starp 1980. – 1990. Gadu laikmeta tulkotājiem un aktieru dublējumiem. Viņam tiek pielīdzināti visi slavenie Volodarski un Mihalevi. Un, ja viņi visbiežāk tulkoja komēdiskas vai fantastiskas darbības filmas, tad Gavrilova situācija ir atšķirīga - pirmo reizi tas bija Arnolds Švarcenegers, Sylvesters Stallone un daudzi citi darbības varoņi, kuri “runāja” ar savu balsi.
Tagad aktieris turpina nodarboties ar filmu dublēšanu, kamēr viņš to dara tikai pēc savu fanu pavēles. Neskatoties uz saspringto grafiku, viņam izdodas nodot filmu 10–12 dienu laikā, ņemot vērā tālāko montāžu, kas ne vienmēr ir iespējama pat lieliem dublēšanas uzņēmumiem. Šādi tulkojumi ir ļoti populāri sabiedrības vidū, un viņi badojas vēl vecajos laikos, kad aktieri ar vienu balsi varēja nodot daudzu cilvēku emocijas.
Vai ir iespējams izgatavot filmogrāfiju?
Ja jūs pastāvīgi atceraties, kurš ir Andrejs Gavrilovs, filmogrāfija būs ļoti plaša. Pēc tulka fanu domām, viņš savā dzīvē ir tulkojis vairāk nekā 2000 filmu, un par to vēl nav apstājies. Tomēr jūs varat sākt veidot filmu sarakstu ar tām gleznām, kuras viņš pauda kā viesaktieris. Vairākas studijas, atceroties Gavrilova popularitāti, uzaicināja viņu sadarboties, kas, spriežot pēc auditorijas atsauksmēm, izrādījās ļoti produktīvs.
Mēs runājam par filmām “Crime Blues”, “Ļoti krievu detektīvs”, “Sekss, kafija, cigaretes”, “Zvorykin-Muromets”, “Biļete uz Vegasu”, “Džungļi”. Visi no tiem tika paziņoti laika posmā no 2008. līdz 2015. gadam. Gavrilovs arī pats spēlējis dokumentālo filmu. Mēs runājam par filmu "Sekss, melo, video: PSRS". 1992. gadā aktieris uzstājās sev neierastā lomas scenārista lomā, Krievijas kino iepazīstinot ar filmu “Laiks X”.
Kādas filmas ir vērts skatīties?
Milzīgs rakstzīmju skaits viņa balsi atdeva Andrejs Gavrilovs. Filmas, kuru saraksts jau pārsniedzis divus tūkstošus un kuras viņš paudis ilgās karjeras laikā, joprojām glabā un pārraida filmas skatītāji. Visatpazīstamākās no tām ir darbības filmas, zinātniskās fantastikas filmas un darbības spēles, kas veidoja lielāko daļu no 1980. un 1990. gadā ārvalstu un pašmāju auditorijai piedāvātā repertuāra.
“Rambo”, “Universālais kareivis”, “Terminators” - visas šīs filmas izteica Gavrilovs, daži skatītāji joprojām dod priekšroku skatīties tās tikai balss režīmā no šī aktiera. Šīs popularitātes iemesls ir specifiska pieeja darbam, kad tulks cenšas nodot visu filmas punktu, neaizvietojot tās oriģinālās iezīmes ar tām, kas auditorijai būs saprotamākas.
Ieguldījums nozarē
Andrejs Gavrilovs, kura foto ir atrodams lielākajos mākslai veltītajos portālos, noteikti ir iedziļinājies kino vēsturē kā cilvēks, kurš viņai grūtajos gados apgaismoja PSRS auditoriju. Neskatoties uz to, ka toreizējo filmu vienbalsīgais tulkojums nebija īpaši kvalitatīvs, visi Padomju Savienības iedzīvotāji to mīlēja.
Pats aktieris saka, ka viņam izdevies attīstīt tā saucamo bezjūtīgo tulkošanas paņēmienu. Andrejs Jurjevičs uzskata, ka aktierim, kurš nodarbojas ar filmas dublēšanu, nekādā gadījumā nevajadzētu vilkt “segu” uz sāniem: viņam nav tiesību uzspiest skatītājam savas jūtas. Pēc viņa domām, daudzi pašreizējie dublēšanas meistari šajā grēko. Daži mūsdienu dublēšanas studijas tulkotāji neslēpj, ka Gavrilova darbos studējuši tulkošanu un balss darbošanos.
Kāpēc nav filmu lomu?
Uz jautājumu, kāpēc Andrejs Gavrilovs nerīkojas filmās, aktieris atbild, ka neredz tajā jēgu. Pēc filmēšanas procesa viņš pats nesaņem tādu prieku kā jaunu un interesantu filmu paušana. Tomēr 64 gadus vecais tulks nesola, un, ja pēkšņi parādīsies kāds patiešām interesants priekšlikums, tad viņš to noteikti apsvērs.
Turklāt Andrejs Jurjevičs periodiski saka, ka viņš vairāk ir tulks, un viņu nosaukt par aktieri ir ļoti muļķīgi, jo viņam pat nav atbilstošas izglītības. Tomēr Gavrilova darba fani ar savu elku nepiekrīt un, sekojot vadošo filmu kritiķu piemēram, ir gatavi viņu saukt par aktieri.
