Japāna ir unikāla valsts. Kas ir aiz šiem vārdiem? Īpašo dabu, kultūru, reliģiju, filozofiju, mākslu, dzīvesveidu, modi, virtuvi, augsto tehnoloģiju un seno tradīciju harmonisko līdzāspastāvēšanu, kā arī pašu japāņu valodu ir tikpat grūti iemācīties, jo tās ir aizraujoši. Viena no vissvarīgākajām valodas daļām ir vārdi un uzvārdi. Viņiem vienmēr ir vēstures fragments, un japāņi ir divtik ziņkārīgi.
Atšifrēt vārdu
Kāpēc mums, ārzemniekiem, tas viss jāzina? Pirmkārt, tāpēc, ka tā ir informatīva un interesanta, jo Japānas kultūra ir iekļuvusi daudzās mūsu mūsdienu dzīves jomās. Ļoti aizraujoši ir atšifrēt slavenu cilvēku vārdus: piemēram, Miyazaki animators ir “templis, pils” + “apmetnis”, bet rakstnieks Murakami ir “ciems” + “top”. Otrkārt, tas viss jau sen ir stingri kļuvis par jauniešu subkultūras sastāvdaļu.
Komiksu (manga) un animācijas (anime) fani vienkārši mīl uztvert dažādus japāņu vārdus un uzvārdus kā pseidonīmus. Paraugi un citas tiešsaistes spēles arī aktīvi izmanto šādus aizstājvārdus spēlētāju rakstzīmēm. Un nav brīnums: šāds segvārds izklausās skaisti, eksotiski un neaizmirstami.
Šie noslēpumainā japāņu vārdi un uzvārdi
Uzlecošās saules zeme vienmēr atradīs, kā pārsteigt nezinošu ārzemnieku. Ievērības cienīgs ir fakts, ka personas ierakstīšanas vai oficiālas prezentācijas laikā vispirms parādās viņa uzvārds un pēc tam vārds, piemēram: Sato Ayko, Tanaka Yukio. Krievu ausij tas izklausās neparasti, un tāpēc mums var būt diezgan grūti atšķirt japāņu vārdus viens no otra. Paši japāņi, lai izvairītos no neskaidrībām, sazinoties ar ārzemniekiem, bieži pieraksta savu uzvārdu ar lielajiem burtiem. Un tas patiešām atvieglo uzdevumu. Par laimi, japāņiem ir ierasts, ka viņiem ir tikai viens vārds un viens uzvārds. Un tāda forma kā patronīms (patronimika), šai tautai vispār nav.
Vēl viena neparasta japāņu komunikācijas īpašība: aktīva konsīleri. Turklāt šie priedēkļi visbiežāk tiek pievienoti uzvārdam. Eiropas psihologi saka, ka cilvēkam nav nekas patīkamāks par viņa vārda skanējumu - bet japāņi, acīmredzot, domā savādāk. Tāpēc vārdi tiek izmantoti tikai ļoti ciešas un personiskas komunikācijas situācijās.
Kādi prefiksi ir pieejami japāņu valodā?
- (uzvārds) + cieņa - universāla pieklājīga izturēšanās;
- (uzvārds) + sevi - vēršanās pie valdības locekļiem, uzņēmumu direktoriem, garīdzniekiem; izmanto arī stabilās kombinācijās;
- (uzvārds) + sensei - aicinājums cīņas mākslas meistariem, ārstiem, kā arī jebkuras jomas profesionāļiem;
- (uzvārds) + kun - aicinājums pusaudžiem un jauniešiem, kā arī vecākais uz jaunāku vai augstāk uz zemāku (piemēram, priekšnieks padotajam);
- (vārds) + chan (vai chan) - pievilcība bērniem un bērniem līdz 10 gadu vecumam; vecāku pievilcība jebkura vecuma bērniem; neformālā vidē - cienītājiem un tuviem draugiem.
Cik bieži tiek izmantoti japāņu vārdi un uzvārdi? Tas ir pārsteidzoši, bet pat ģimenes locekļi reti sauc viens otru pēc vārda. Tā vietā tiek izmantoti īpaši vārdi, kas nozīmē “māte”, “tētis”, “meita”, “dēls”, “vecākā māsa”, “jaunākā māsa”, “vecākais brālis”, “jaunākais brālis” utt. tiek pievienoti arī priedēkļi "chan (chan)".
Sieviešu vārdi
Japānas meitenes visbiežāk sauc ar vārdiem, kas nozīmē kaut ko abstraktu, bet tajā pašā laikā skaistu, patīkamu un sievišķīgu: “zieds”, “celtnis”, “bambuss”, “ūdensroze”, “krizantēma”, “mēness” un tamlīdzīgi tāpat. Vienkāršība un harmonija - tas ir tas, kas atšķir japāņu vārdus.
Sieviešu vārdi daudzos gadījumos satur zilbes (hieroglifus) “mi” - skaistums (piemēram: Harumi, Ayumi, Kazumi, Mie, Fumiko, Miyuki) vai “ko” - bērns (piemēram: Mayko, Naoko, Haruko, Yumiko, Yoshiko, Hanako, Takako, Asako).
Interesanti, ka dažas mūsdienu Japānas meitenes uzskata “ko” galotni par nederīgu un to izlaiž. Tā, piemēram, nosaukums "Yumiko" pārvēršas par ikdienā lietotu "Yumi". Un draugi šai meitenei pārvērš "Yumi-chan".
Visi iepriekš minētie ir diezgan izplatīti sieviešu japāņu vārdi mūsu laikos. Un meiteņu uzvārdi izceļas arī ar pārsteidzošu dzeju, it īpaši, ja tulkojat krievu valodā eksotisku skaņu kombināciju. Visbiežāk tie nodod tipiskas japāņu ciema ainavas tēlu. Piemēram: Yamamoto - “kalna pamats”, Watanabe - “šķērsojiet apkārtni”, Iwasaki - “akmeņains apmetnis”, Kobayashi - “mazs mežs”.
Japāņu vārdi un uzvārdi atklāj visu poētisko pasauli. Sieviešu darbi ir īpaši līdzīgi hoku stila darbiem, pārsteidzot ar skaistu skanējumu un harmonisku nozīmi.
Vīriešu vārdi
Vīriešu vārdus ir visgrūtāk lasīt un tulkot. Daži no tiem veidojas no lietvārdiem. Piemēram: Moku (“galdnieks”), Akio (“glīts”), Ketsu (“uzvara”), Makoto (“patiesība”). Citi ir atvasināti no īpašības vārdiem vai darbības vārdiem, piemēram: Satoshi (“viedais”), Mamoru (“aizsargā”), Takashi (“garš”), Tsutomu (“mēģināt”).
Ļoti bieži japāņu vīrišķīgajos vārdos un uzvārdos ir hieroglifi, kas norāda dzimumu: “vīrietis”, “vīrs”, “varonis”, “asistents”, “koks” utt.
Bieži vien kārtas numuru izmantošana. Šī tradīcija radās viduslaikos, kad ģimenēs bija daudz bērnu. Piemēram, vārds Ichiro nozīmē “pirmais dēls”, Jiro nozīmē “otrais dēls”, Saburo nozīmē “trešais dēls” un tā tālāk līdz Juro, kas nozīmē “desmitais dēls”.
Japāņu zēnu vārdus un uzvārdus var izveidot, vienkārši pamatojoties uz valodā pieejamajām rakstzīmēm. Imperiālo dinastiju laikos cildenie cilvēki piešķīra lielu nozīmi tam, kā saukt sevi un savus bērnus, taču mūsdienu Japānā priekšroka tiek dota vienkārši tam, kas jums patika pēc skaņas un nozīmes. Tajā pašā laikā absolūti nav nepieciešams, lai vienas ģimenes bērni nestu vārdus ar kopīgu raksturu, kā tas tradicionāli tika praktizēts pagātnes impēriskajās dinastijās.
Visus japāņu vīrišķīgos vārdus un uzvārdus vieno divas pazīmes: viduslaiku semantiskās atbalsis un lasīšanas grūtības, it īpaši ārzemniekam.
Parastie japāņu uzvārdi
Uzvārdi izceļas ar lielu skaitu un dažādību: pēc valodnieku domām, japāņu valodā ir vairāk nekā 100 000 vārdu. Salīdzinājumam: ir 300–400 tūkstoši krievu uzvārdu.
Pašlaik izplatītākie japāņu uzvārdi ir: Sato, Suzuki, Takahashi, Tanaka, Yamamoto, Watanabe, Saito, Kudo, Sasaki, Kato, Kobayashi, Murakami, Ito, Nakamura, Oonishi, Yamaguchi, Kuroki, Higa.
Ziņkārīgs fakts: japāņu nosaukumiem ir atšķirīga popularitāte, atkarībā no apgabala. Piemēram, Okinavā (valsts dienvidu dienvidu prefektūrā) uzvārdi Chinen, Higa un Shimabukuro ir ļoti izplatīti, savukārt pārējā Japānā to ir ļoti maz. Eksperti to attiecina uz dialektu un kultūras atšķirībām. Šo atšķirību dēļ japāņi var pateikt tikai to, no kurienes viņi nāk, tikai ar sava sarunu partnera vārdu.
Tik dažādi vārdi un uzvārdi
Eiropas kultūrā ir raksturīgi daži tradicionālie nosaukumi, no kuriem vecāki izvēlas savam mazulim vispiemērotākos. Modes tendences bieži mainās, un viens vai otrs kļūst populārs, bet reti kurš speciāli izdomā unikālu vārdu. Japāņu kultūrā lietas ir atšķirīgas: ir daudz vairāk atsevišķu vai retu vārdu. Tāpēc tradicionālā saraksta nav. Japāņu vārdi (un arī uzvārdi) bieži tiek atvasināti no dažiem skaistiem vārdiem vai frāzēm.
Dzeja nosaukta
Izteikto poētisko nozīmi vispirms izšķir sieviešu vārdi. Piemēram:
- Jurijs - "Ūdensroze."
- Hotaru - “Firefly”.
- Izumi - strūklaka.
- Namiko - "Viļņu bērns".
- Aika - “Mīlestības dziesma”.
- Natsumi - "Vasaras skaistums".
- Chiyo - "Mūžība".
- Nozomi - "Cerība".
- Ima - "Dāvana".
- Riko - “Jasmīnas bērns”.
- Kiku - "krizantēma".
Starp vīriešu vārdiem jūs varat atrast skaistas nozīmes:
- Keitaro - "Svētīgs."
- Toshiro - "Talantīgs".
- Yuki - "sniegs";.
- Yuzuki - pusmēness mēness.
- Takehiko - bambusa princis.
- Ridons - "Pērkona Dievs".
- Tohru - “Jūra”.
Uzvārda dzeja
Ir ne tikai skaisti japāņu vārdi. Un uzvārdi var būt ļoti poētiski. Piemēram:
- Arai - savvaļas aka.
- Aoki - "jauns (zaļš) koks."
- Jošikava - "Laimīgā upe".
- Ito - "Wisteria".
- Kikuchi - "Dīķis ar krizantēmām."
- Komatsu - "Mazā priede".
- Matsuura - “Pine Bay”.
- Nagai - mūžīgā aka.
- Ozawa - Mazais purvs.
- Oohashi - Lielais tilts.
- Šimizu - "Tīrs ūdens."
- Čiba - “Tūkstoš lapu”.
- Furukawa - “Vecā upe”.
- Jano - "Bultiņa līdzenumā".
Liec pasmaidīt
Dažreiz ir smieklīgi japāņu vārdi un uzvārdi vai, pareizāk sakot, smieklīgas skaņas krievu ausij.
Starp tiem var atzīmēt vīriešu vārdus: Banka, Tikhaya (uzsvars uz "a"), Usyo, Dzioban, Sosi (uzsvars uz "o"). Starp sievietēm ir smieklīgi dzirdēt krieviski runājošus cilvēkus: Ei, lapsene, Ori, Čo, Roka, Rana, Jura. Bet šādi smieklīgi piemēri ir ārkārtīgi reti, ņemot vērā japāņu vārdu bagātīgo dažādību.
Kas attiecas uz uzvārdiem, šeit drīzāk var atrast dīvainu un grūti izrunājamu skaņu kombināciju, nevis smieklīgu. Tomēr to viegli kompensē daudzās uzjautrinošās parodijas par japāņu vārdiem un uzvārdiem. Protams, tos visus izgudroja krievvalodīgie jokdari, taču joprojām pastāv zināma fonētiska līdzība ar oriģināliem. Piemēram, šāda parodija: japāņu sacīkšu braucējs Toyama Tokanawa; vai japāņu dziedātājs Tohripo Tovizgo. Aiz visiem šiem “nosaukumiem” ir viegli uzminēt frāzi krievu valodā.
