Bieži vien, atbildot no cilvēkiem, runājot par slēptām lietām, jūs varat dzirdēt: "tas ir filozofisks jautājums …". Aiz šī paziņojuma ir nevēlēšanās pārdomāt patiesības meklējumus, un dažreiz ir tiešs atteikums atzīt acīmredzamo.
Faktiski filozofijas jautājumi ir tiešs jautājums par dzīves jēgu, esības patiesību un mūsu zināšanas veidu. Tātad, jautājumi, uz kuriem nepieciešama tā pati godīgā atbilde.
Filozofijas jautājumi un atbildes meklēšana
Filozofija ir stingra zinātne ar priekšmetu, metodoloģiju un kategoriju sistēmu, caur kuru tiek atklāts tās priekšmeta saturs. Viss pārējais ir filozofēšana jeb “bezmaksas peldēšanas” atspoguļojums.
Tiklīdz cilvēks atstāj filozofijas priekšmetu, sākas viņa personīgā spriešanas brīvība, kurai nav absolūti nekā kopīga ar šīs sarežģītās, stingrās un nopietnās zināšanu studiju sistēmas priekšmetu. Sākotnēji, senatnes laikmetā, tika formulēts viens jautājums: kas ir patiesība? Un šis “vienkāršais” diktētais teksts radīja visus turpmākos filozofijas pamatjautājumus. Īsumā seno domātāju stilā to var formulēt šādi: kāds ir visu lietu pamatprincips?
Loģika ir domāšanas būtība
Zinātnes priekšmets ir domāšana. Zināšanu jomas ir ontoloģija (esības doktrīna) un epistemoloģija (zināšanu doktrīna).
Par morāli
Lielais Imanuels Kants, izpētot tīras domāšanas būtību, ētiskā veidā izsecināja ģeniālajiem mūžīgajiem filozofijas jautājumiem: kas es esmu? ko es varu darīt? uz ko es varu cerēt? Papildus uzdotajiem jautājumiem vācu pētnieks cilvēka domāšanas iespējām noteica arī cilvēka morālās izturēšanās noteikumu, kas pazīstams kā “kategoriskais imperatīvs”.
Tas skan šādi: “Dariet tā, lai jūsu gribas maksimumam būtu universālo likumu spēks!” Tādējādi Kants postulēja cilvēka labas gribas principu ievērot sabiedrības morāles standartus.
Materiālistiskās izpratnes tradīcijā 19. gadsimtā izveidojās tā sauktais "filozofijas galvenais jautājums" - materiālo un ideālo principu attiecības dabā. Ja par galveno pamatu tika ņemta matērija, doktrīna (skola) tika attiecināta uz materiālismu, gadījumā, ja ideja tika atzīta par dabas pamatu, tad virzienu sauca par ideālismu.
