Klasika saka, ka cilvēkos gan domām, gan drēbēm jābūt skaistām. Bet no kurienes cilvēkā rodas sestā vai septītā sajūta, ar kuru viņš atšķir to, kas ir skaists un kas neglīts? To audzina starppersonu attiecību skaistums. No mūsu tālo senču iekšējās pasaules bagātībām krievu valodā parādījās pieklājīgi vārdi.
Verbālie atkritumi, no kuriem zūd dvēseles
Kad no citu tautību cilvēkiem dzirdam apgalvojumu, ka krievi ir nepatīkami, jo viņi savstarpēji sazin ļaunprātīgus vārdus, mēs vēlamies katram krievam izplatīt sarunu grāmatu, kurā būtu ievadītas simts parastu pieklājīgu frāžu. Bet daudzi to nebūtu ņēmuši. Viņi būtu aizskarti, jo viņi lepojas, ka visa pasaule lāsta ar “krievu paklājiem”. Tas ir biedējoši. Nācija, kas no savas vidus ir radījusi universālās cilvēka kultūras starus, visās cilvēka darbības sfērās lieto neķītrus, netīrus vārdus.
Bet krievu valodā ir pieklājīgi vārdi. Saraksts, to saraksts var būt diezgan garš. Kāpēc gan neatjaunot, atkal izmantot skaisto krievu vārdu "kungs"? (Un, uzrunājot sievieti, šis vārds izklausās vēl labāk un harmoniskāk - kundze). Bet daudzām dvēselēm izdevās novīst verbālo atkritumu atmosfērā. "Hei, jūs pliku vienu, nododiet to biļetē!" - šāda frāze aptumšos garastāvokli ne tikai tam, kam tā adresēta, bet arī daudziem citiem, kas šos vārdus ir dzirdējuši. Un iedomāties, ko var teikt savādāk, daudzi vairs nevar. “Esiet tik laipns, ka nododiet biļeti” - kurš no mums ir dzirdējis šādu izturēšanos transporta jomā?
“Kādu atšķirību tas rada!” Viņi iesaucas, pat nejautā. Bet ļaujiet man! Tiešām pārsūdzēt "Hey you!" dzirdi patīkamāk nekā "kungs"?
Kā citi mūs uztver?
Dzejnieku jutīgās dvēseles jau ir pamanījušas izmaiņas krievu tautas mentalitātē, un tas notika tāpēc, ka teikumi ar pieklājīgiem vārdiem atstāja mūsu ikdienas dzīvi. Mēs lasījām mūsdienu mūsdienu no Polijas pantus (starplīniju tulkojums): “Krievi nevar izveidot savu pasauli, jo viņi, tāpat kā reklāmkarogs, nes mate”. Bet dzejnieks runā par mums, par vienkāršiem krievu cilvēkiem. Viņš neredzēja politiķus acīs.
Un secinājums, ko izdarījis vienkāršs lajs, ir briesmīgs: jums ir jānosūta Kolimam šādi panti.
Nē, kungs, jūs maldāties! Šie panti ir jāņem vērā. Un mainiet sevi, un tad lēnām apkārt pasaule sāks mainīties. Un ir vajadzīgs tikai nedaudz: jums vienkārši jāsaka pieklājīgi vārdi viens otram. To sarakstu var sastādīt, piemēram, no A.S. Puškina:
- Esiet jauks.
“Prieks kalpot jums.”
- Es novēlu jums sveiki.
- jūsu lūgšanas.
"Kundze, es priecājos jums pateikt, ka esat jauks."
- Kungs, un mans vīrs saka to pašu.
Daži teiks, ka tas viss attiecas uz grāfiem un prinčiem. Bet Puškins satvēra un iemūžināja no biezajiem cilvēkiem izteicamo frāzi: "Nezinātājs meklē cīņu, bet pieklājīgais - draugus." Šī doma ir samērojama ar viņa romānu dzejā.
Pieaugušie dzemdē bērnus, bet viņi mācās no pieaugušajiem paši
Ir vietne, kurā bērni izsaka savas domas par pieklājības priekšrocībām. Laba ideja.
Bet viņai trūkst uzmanīga pieaugušā, kurš vismaz būtu sastādījis pieklājīgu vārdu sarakstu bērniem. Bērnu vārdu krājuma nabadzība dzejoļos varēja skart deviņpadsmitā gadsimta cilvēku. Trīs izteicieni: “Paldies”, “Labdien” un “Ardievu” pāriet no viena bērna radīšanas uz otru. Bet viņi nav vainīgi. Bērni mācās no mums, bet nav ko mācīties, atvainojiet. Un bērnišķīgais prieks par to, cik labi un brīnišķīgi ir būt kultivētam un pieklājīgs sniedz nepatiesību. Bet arī pieaugušie, kas pārrauga šo vietni, ir kurli. Viņu galvās ir tādi paši pieklājīgi vārdi kā viņu bērniem. Neviens viņiem nav sastādījis sarakstu, un arī viņi, tāpat kā viņu bērni, neredz nepieciešamību pēc tā.
