Kāds ir zināšanu priekšmets un objekts? Ir jāzina atbilde uz šo jautājumu, pat ja jūs bieži nesaskaraties ar filozofiju. Zināšanu priekšmets ir zinošs, aktīvs cilvēks. Šī definīcija var nozīmēt vai nu vienu cilvēku, vai veselu cilvēku grupu. Tas, kurš tieši sauc priekšmetu, ir atkarīgs no katras individuālās situācijas.
Ir vērts atzīmēt, ka šī definīcija ir dinamiska, aktīva rakstura. Tas ir, pats zināšanu priekšmets nosaka un veido jomu, kuru viņš studēs. Tāpēc šī definīcija ir piemērota tikai personai, kas apveltīta ar saprātu un slāpēm veikt izpēti.
Zināšanu priekšmets un objekts ir nesaraujami saistīti viens ar otru. Šīs divas definīcijas faktiski nevar pastāvēt atsevišķi. Apsveriet, kāds ir zināšanu objekts. Šo terminu var saprast kā jebko, atkarībā no konkrētās situācijas konteksta. Izziņas objekts ir jebkura joma, persona, vēsturiskais laika posms un vēl daudz kas cits, kas tiek apskatīts un pētīts. Tas ir, šī definīcija aptver visu, ko izskata atsevišķa persona vai personu grupa.
Līdz ar to subjekts un izziņas objekts ir divas pretējas jomas, no kurām viena ir aktīva, dinamiska, apveltīta ar saprātu un vēlmi kaut ko izpētīt, bet otra tiek uzskatīta par novērošanas un izpētes objektu.
Mēs precizēsim vēl dažas detaļas. Objekts ne vienmēr ir kaut kas pasīvs. Jāatceras, ka izskatīšanas priekšmets var būt dzīvās lietas, viņu izturēšanās. Piemēram, zinātnieks (situācijas, subjekta kontekstā) pēta cilvēka psiholoģiju, viņa sociālo uzvedību, kas ir izziņas objekts ar diezgan dinamiskām īpašībām.
Lai labāk izprastu šīs pamatdefinīcijas filozofijā, ir svarīgi precizēt vēl dažus punktus. Kā minēts iepriekš, priekšmets un zināšanu objekts ir viena veseluma divas daļas. Ja nav viena komponenta, tad cita nebūs. Piemēram, ņemiet vienkāršāko situāciju. Cilvēks ieslēdz gaismu savā istabā, un tajā pašā laikā viņš, iespējams, precīzi nezina, kā no zinātniskā viedokļa gaisma iedegas. Tas ir, elektriskais apgaismojums šajā situācijā nav zināšanu objekts, jo nav subjekta. Lai precīzi izprastu šos terminus, jums vajadzētu atcerēties visus šos smalkumus.
Mēģināsim izprast tādu definīciju uztveres pazīmes kā izziņas priekšmets un objekts. Filozofija ņem vērā laika nozīmi, apsver notikumus vēstures kontekstā. Šis noteikums attiecas arī uz pareizu raksta uztverto terminu uztveri. Noteikts objekts ir pieejams pētījumiem dažādās pakāpēs, atkarībā no vēsturiskā brīža un cilvēka attīstības. Piemēram, zvaigznes un planētas vienmēr ir pastāvējušas, taču viduslaiku un mūsdienu cilvēki to uztver ievērojami atšķirīgi. Astroloģija ir ļoti sena zinātne, taču mūsdienu tehnoloģijas ir pārvērtušas daudzas idejas par kosmosu un padarījušas precīzākus visus ar šo jomu saistītos pētījumus. Vēl viena svarīga detaļa - zināšanu objekts var būt nemateriāls. Šis termins var apzīmēt visu, kas var pastāvēt gan realitātē, gan tikai cilvēka iztēlē.
Zināšanu priekšmetam var būt arī dažādas īpašības. Tas ņem vērā gan pētnieka garīgo, gan sociālo līmeni. Ir arī vērts atcerēties, ka subjekts var nozīmēt gan vienu cilvēku, gan visu cilvēci kopumā.
Izziņa un tās formas ir filozofijas pamatjēdzieni, bez kuriem gandrīz nav iespējams saprast mācību grāmatas un darbus, kas veltīti attiecīgajai zinātnei. Līdzīgi termini tiek izmantoti daudzās citās jomās.
