Lingvistikā pastāv īpašs termins "etnosinhronie", kas attiecas uz cilvēku vārdiem, kas dzīvo noteiktā apgabalā. Jautājums par to, kā piezvanīt noteiktu pilsētu iedzīvotājiem, bieži ir problēma, kurā dzimst krievu valoda. Pat gramatikas rokasgrāmatās var atrast dažādas izrunas un pareizrakstības variācijas, tāpēc pastāv zināmas neskaidrības.
Penzas putru
Šīs parādības upuris ir daudzu Krievijas pilsētu iedzīvotāji. Faktiski, ko sauc Penzas iedzīvotāji? Līdzīgu problēmu apsprieda daudzi valodnieki, diskutējot par to, kura versija tiek uzskatīta par gramatiski pareizu, neatkarīgi no nesēju skaita. Izrādās, ka, lai uzzinātu Penzas pilsētas iedzīvotāju vārdu, jums jāgriežas pie īpašām vārdnīcām, kuras regulāri atjauno. Akadēmiskie dati, ko ieguvuši un pārbaudījuši valodniecības zinātnieki, formulē objektīva pamatnoteikumus, kas reglamentē "etno-sinhronijas" lietošanas īpatnības.
Kā viss kārtībā?
"Krievijas iedzīvotāju vārdnīca" izskaidro arī divus gadījumus, kā pareizi nosaukt Penzas iedzīvotājus. Pabalsts ļauj jums piezvanīt pilsētas iedzīvotājam vai iedzīvotājam attiecīgi penza vai penza, bet attiecīgi arī penss un santīms. Tomēr vārdnīcā uzmanība nav pievērsta nevienam konkrētam lietojuma gadījumam, ļaujot abus izmantot runā. Savukārt daži eksperti uzstāj, ka Penzas variācija ir literārāka un stilistiski atturīgāka, tāpēc tie, kas dzīvo Penzā, būtu jāsauc šādi.
Jāatzīmē, ka neatkarīgi no tā, ko sauc par Penzas iedzīvotājiem, pievēršanās sievietēm rada vairāk problēmu un šaubu nekā vīriešiem. Vīriešus sauc arī par Penzu un Penzu, savukārt dāmas bieži kļūst par “Penzu”, viņus parasti sauc arī par Penzas iedzīvotājiem.
Tautas balss
Patiesībā ar jēdzienu, ko sauc par Penzas iedzīvotājiem, ir dažas domstarpības un pretrunas. Sakiet, nosaukums "pennyaki" valodā parādījās jau septiņpadsmitajā gadsimtā. Neskatoties uz vārdnīcas normām, daudzi Penzas iedzīvotāji uzstāj uz “Penza” variantu, jo otrā metode viņiem šķiet nedaudz slenga, aizvainojoša un runājoša. Tajā pašā laikā ir vēl viens viedoklis, saskaņā ar kuru vārds "penza" (kurš tika ieviests 20. gadsimta pēdējā trešdaļā) šķiet pārāk oficiāls, patoss un dod "padomdevējam". Acīmredzot dzimtā valoda nespēs panākt vienprātību, un vārdnīcu ierakstos labojumi netiks veikti.
