Gregorijs Amnuels, kura tautība ir māte vāciete, nesen ieņem arvien lielāku vietu mediju telpā. Viņš ir režisors un politiķis, kurš bieži pieņem pretrunīgus un neviennozīmīgus vērtējumus. Turklāt viņš parāda maksimālu aktivitāti sabiedriskajā dzīvē Latvijā.
Režisora biogrāfija
Gregorijs Amnuels atzīst - viņa tautība nekad nav radījusi īpašas problēmas. Plašai sabiedrībai viņu galvenokārt pazīst kā dokumentālo filmu režisoru. Lielākā daļa viņa gleznu ir nošauti par reliģiskām tēmām vai tajās apskatīti valsts jautājumi. Viņam pieder arī vairāki žurnālistikas raksti un grāmatas.
Gregorijs Amnuels, kura tautība, kaut arī ir vācu valoda, ir dzimtā maskaviete. Viņš dzimis Krievijas galvaspilsētā 1957. gadā. Viņa mātes radinieki pirmās revolūcijas laikā pārcēlās no Latvijas uz Maskavu, atverot savas ģimenes vēstures noslēpumu grigoriju Grigoriju Amnuelu. Tautība tajā laikā nevienu maz interesēja. Tāpēc viņu mājas arhīvos ir bagātīgi saglabājušās tā laika Kaļiņingradas, Tallinas un Jūrmalas fotogrāfijas. Bildēs jūs joprojām varat redzēt vecos vācu vārdus.
Amnuela Grigorija Markoviča tuvinieki neietilpa represiju dzirnakmenī. Bet laika gaitā Padomju Savienība sāka izjust grūtības savas izcelsmes dēļ. Piemēram, viņa māte vācu sakņu dēļ netika uzņemta Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā.
Amnuela personīgā dzīve
Pats Amnuels Grigorijs Markovičs pēc skolas nokļūšanas pedagoģiskajā institūtā Tobolskā. Augstāko izglītību ieguvis Vēstures fakultātē.
Sīkāka informācija par viņa bērnību un jaunību netika saglabāta. Viņš pats nevēlas runāt par šo savas dzīves periodu. Ir zināms tikai tas, ka tieši viņa studentu gados Grigorijs Amnuels apprecējās Tobolskā. Ģimene tomēr neiznāca spēcīga. Drīz jaunlaulātie šķīrās, nevis saplūstot ar raksturu.
Pēc kāda laika mūsu raksta varonis noslēdza otro oficiālo laulību. Kad viņam bija 23 gadi, viņš apprecējās ar latviešu meiteni. 1981. gadā viņiem piedzima meita. Tajā laikā Amnuels bija beidzis institūtu Tobolskā un dzīvoja Tallinā.
Radošā karjera
Režisors Grigorijs Amnuels radošajā vidē pirmo reizi sevi pieteica Maskavas teātros. Uz galvaspilsētas teātra skatuves viņš sāka strādāt par režisoru. Viņš strādāja komēdijas un drāmas teātrī Tagankā, Satīra teātrī Triumfalnaja laukumā.
Uz tolerances teātra skatuves viņš veica kopīgu projektu ar amerikāņiem ar nosaukumu Crime Laramie. Kā producents viņš uzstājās daudzos neatkarīgos filmu festivālos Eiropā. Piemēram, viņš pārraudzīja krievu kino un kultūras festivālu, kas katru gadu notika Francijā un Itālijā.
Dokumentālā filma Amnuel
Režisors Gregorijs Amnuels veidojis vairākus desmitus sporta un dokumentālo filmu. Spilgtākie no tiem bija Redlihs - cilvēki no tās puses. Attēls stāsta par to krievu traģisko likteni, kuri izdzīvoja 1917. gada emigrācijā. Filma ir veltīta krievu filozofam Romānam Nikolajevičam Redličam. Viņa liktenis ir nedaudz līdzīgs Gregorija Amnuela liktenim. Biogrāfija sākas ar faktu, ka abi ir dzimuši rusificētu vāciešu ģimenē.
Redlihs ar savu ģimeni emigrēja uz Vāciju 1933. gadā. Viņš ir beidzis Berlīnes universitāti. 1940. gadā viņš kļuva par Krievijas solidaritātes Tautas arodbiedrības biedru. Viņi iebilda pret Hitleru un Staļinu, mudinot būt tikai kopā ar krievu tautu.
Visā Otrā pasaules kara laikā viņš popularizēja šīs organizācijas idejas. Viņš nodarbojās ar propagandu padomju karagūstekņu nometnēs, izveidoja savienības šūnas vāciešu okupētajās teritorijās. Tā rezultātā 1944. gadā vācu politiskā policija viņu iekļāva meklēto sarakstā pretvācu darbību veikšanai. Līdz kara beigām viņam vajadzēja slēpties ar pseidonīmu "kapteinis Vorobjovs".
Pēc kara viņš aktīvi nodarbojās ar zinātni. Viņš izstrādāja virzienu krievu filozofijā, kuru viņš sauca par "solidaritāti". Viņš atgriezās dzimtenē 1991. gadā. Turpinot attīstīt tautas arodbiedrības idejas jau mūsdienu Krievijā. Viņš nomira Vīsbādenē 2005. gadā. Viņam bija 94 gadi.
Par šo filmu viņš saņēma diplomu no starptautiskā cilvēktiesību filmu festivāla "Stalker" Grigorija Amnuela. Viņa biogrāfijā ir daudz filmu balvu.
Amnuel atzīšana
Daudzas Amnuel gleznas, gan dokumentālās, gan sporta, bieži saņēma prestižas balvas un balvas.
1991. gadā par gleznu "Atmodas, dzeramnaudu hronika" viņš saņēma medaļu no Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina kā brīvās Krievijas aizstāvis. Gregorijs Amnuels, kura filmogrāfijā ir iekļauti desmitiem gleznu, saņēma balvas par sporta filmu šedevriem.
Sporta filmas
1993. gadā režisors saņēma balvu starptautiskajā sporta filmu festivālā Maskavā par filmu "Gandrīz Amerikas krievs", kā arī balvu par labāko filmu par Krievijas Hokeja federāciju.
Par filmu "Uguns un ledus" viņš tika apbalvots ar Milānas sporta filmu festivāla balvu par labāko reportāžas filmu. 1995. gadā viņš atzīmēja Olimpisko komiteju par Gregorija Amnuela "Ziemassvētku sapni vai portretu uz hokeja fona". Ar to režisora filmogrāfija nebeidzas. Turklāt viņš neaprobežojās tikai ar darbu kinoteātrī.
Tajā laikā viņš aktīvi veica žurnālistikas programmas un pārraides vietējā televīzijā, tostarp centrālajos kanālos, kā arī Latvijas plašsaziņas līdzekļos. Savos analītiskajos projektos viņš pieskārās Krievijas un Baltijas valstu starpetnisko attiecību tēmai un izvirzīja pretrunīgi vērtētus un pretrunīgi vērtētus vēstures jautājumus.
Mediju darbs un radošums
Krievu kultūrā Amnuels pirmo reizi tika nopietni pamanīts, kad kļuva par slavenā padomju latviešu vijolnieka Gidona Krēmera ekskursijas Maskavā organizētāju. Amnuels savas pirmās izrādes galvaspilsētā organizēja 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā. Mātes mūziķa radinieki daļēji bija cēlušies no vācu valodas. Šajā viņi bija līdzīgi šī raksta varonim.
Amnuels darbojās arī kā savulaik populārā festivāla “Lokinhausen Music” organizators. Viņš vairākkārt ar koncertiem ieveda Ķelnes filharmonijas kamermūzikas orķestri.
No viņa jaunākajām iniciatīvām. 2015. gadā viņš izteica priekšlikumu uzcelt pieminekli ārzemju literatūras bibliotēkas direktorei Jekaterinai Genievai, kura šajā bibliotēkā kopumā bija strādājusi vairāk nekā 40 gadus. 2016. gada aprīlī piemineklis parādījās kultūras iestādes pagalmā. Amnuels uzņēmās visas pieminekļa uzstādīšanas finansiālās izmaksas.
Amnuels parādīja arī sevi kā mūzikas producentu. Viņš piedalījās Anatolija Gerasimova, Ļubova Kazarnovskaja un Viktora Popova klipu filmēšanas organizēšanā.
