Atsevišķu negatīvu apstākļu gadījumā, kas apdraud valsts pastāvēšanu vai tās pilsoņu drošību, kara tiesības var piemērot saskaņā ar vairuma pasaules valstu tiesību aktiem. Kas tas ir Ar kādiem īpašiem nosacījumiem to var ieviest? Kā jums vajadzētu izturēties pats? Kopumā uzzināsim, ko nozīmē kara likums.
Termina vispārīgā būtība
Kara tiesības - tas ir īpaša tiesisko attiecību režīma ieviešana valstī, kuras mērķis ir nodrošināt valsts dzīvotspējas saglabāšanu un tās pilsoņu aizsardzību noteiktos ārkārtas apstākļos.
Visbiežāk iemesls šī pasākuma ieviešanai ir ārēja agresija vai tās draudi. Bet vēsturē ir zināmi daudzi gadījumi, kad iekšējo nemieru laikā tika ieviests kara likums. Tas bija saistīts ar nepieciešamību aizsargāt civiliedzīvotājus vai nodrošināt konstitucionālās kārtības saglabāšanu. Līdzīgi precedenti ir bijuši gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan daudzās Eiropas valstīs.
Lielākajā daļā mūsdienu valstu par kara likuma ieviešanu nav atbildīga armijas vadība, bet gan valsts galva. Bet visbiežāk ar šī lēmuma obligātu apstiprināšanu valsts parlamentā. Dažos gadījumos likumdevējs uzņemas iniciatīvu noteikt sev īpašu režīmu.
Bieži vien kara likuma nosacījumi paredz papildu centrālās valdības pilnvaras, lai nodrošinātu operatīvāku situācijas pārvaldību, kā arī noteiktu pilsoņu tiesību un brīvību saraksta samazināšanu.
Šie ir tipiskākie kara likuma ieviešanas cēloņi un sekas, kas ir identiski lielākajā daļā pasaules valstu. Tagad apskatīsim kara apstākļu ieviešanas un darbības nosacījumus atsevišķās valstīs, uzzināsim, kādas ir to nianses, un pakavēsimies arī pie īpašiem vēsturiskiem precedentiem.
Cīņas likums Krievijas Federācijas tiesību aktos
Krievijas Federācijas teritoriālajās robežās šī režīma ieviešanas nosacījumus un darbības kārtību nosaka īpašs likums “Par kara tiesībām”, kas pieņemts 2002. gada janvārī. Parlaments to apstiprināja 2001. gada decembrī.
Šis akts nosaka visu kara likuma ieviešanas mehānismu Krievijā, tā pamatu, iemeslus, darbības kārtību, kā arī atsaukšanas nosacījumus.
Kad Krievijā tiek ieviests kara likums?
Kara likumi paredz šī režīma ieviešanu tikai ārvalsts ārējas agresijas vai uzbrukuma draudu gadījumā. Iekšējie iemesli, kas ir iemesls šī rīka izmantošanai, ir izslēgti. Šim gadījumam ir paredzēts ārkārtas stāvoklis.
Krievijas Federācijas prezidentam ir tiesības ieviest kara tiesības valstī, ja ir nepieciešams pamats. Viņš to dara, izdodot dekrētu. Parlamentārā dome un Federācijas padome ar to nekavējoties ir jāiepazīstina. SovFed ir jāapstiprina dekrēts vai tas jānoraida.
Obligātie šī dokumenta atribūti ir iemesls kara likuma ieviešanai, teritorija, uz kuru tas attiecas, precīzs režīma sākuma datums.
Kas paredz kara likumu Krievijā?
Ar brīdi, kas norādīts dekrētā, sāk darboties kara likums. Ko tas nozīmē parastajiem krieviem? Kas viņiem būtu jāzina?
Pirmkārt, kara tiesības ir noteiktu cilvēktiesību un brīvību ierobežojums. Proti: sāk piemērot sapulču, mītiņu un streiku aizliegumu. Partiju un citu politisko organizāciju darbība teritorijā, kurā tiek uzlikti kara likumi, ir aizliegta. Turklāt ir ieviests ierobežojums tiesībām pārvietot pilsoņus un ceļot ar transportlīdzekļiem, tiek piemērots komendanta režīma režīms līdz pilnīgam iebraukšanas aizliegumam noteiktās teritorijās. Aizturēšanas laiks līdz noskaidrošanai tiek palielināts līdz 30 dienām. Tiesa, nevienam nav tiesību tevi paturēt ilgāk par šo laiku.
Bet ne tikai šādas darbības nozīmē kara likuma ieviešanu. To, ka šī nav tikai virkne pasākumu, kas saistīti ar pilsoņu brīvību ierobežošanu, pierāda citu likuma punktu klātbūtne. Pirmkārt, īpašu režīmu izveidošana stratēģiski svarīgos objektos un, ja nepieciešams, pēdējo evakuācija.
Tas arī paredz izolēt tās valsts pilsoņus, kura cīnās pret Krieviju un kuras kara laikā atrodas tās teritorijā. Turklāt tas tiek darīts ne tikai valsts drošības nolūkos, bet arī, lai nodrošinātu pašu ārzemnieku neaizskaramību.
Turklāt tiek ieviesta cenzūra, un dažos gadījumos krievu aizbraukšana uz ārzemēm ir ierobežota.
Bet šā likuma galvenais punkts ir iespēja iesaistīt bruņotos spēkus, lai nodrošinātu likumu un kārtību.
Kara likuma atcelšana Krievijā
Cīņas likumus Krievijas Federācijā, kā arī to ieviešanu var atcelt ar valsts prezidenta dekrētu. Tas tiek darīts, ja valsts vadītājs nolemj, ka ir novērsti apstākļi, kas viņu piespieda ieviest īpašu režīmu. Cīņas likumus atceļ arī tad, ja tos neapstiprina Federācijas padome. Tiesību akti neatspoguļo citus veidus, kā atcelt īpašu režīmu.
Precedenti kara likuma ieviešanai Krievijā
Krievijas impērijas laikā šāds termins kā "kara likums" neeksistēja, taču pastāvēja identisks termins - aizsardzības stāvoklis. Šis režīms tika ieviests teritorijās, kas atrodas tuvu karadarbības frontēm, kā arī provincēs, kuras skāruši tautas nemieri. Īpaši daudz aizsardzības valsts ieviešanas precedentu bija 1905. – 1906. Gadā, kad valsti aizslaucīja revolucionārā kustība.
Padomju laikos termins “kara tiesības” ienāca valsts likumdošanā. Tikai PSRS Augstākās padomes prezidijam bija tiesības to ieviest. Bet šīs spējas viņš izmantoja tikai Lielā Tēvijas kara laikā. Pēc tam okupētajās un frontes teritorijās, kā arī stratēģiski svarīgos objektos tika ieviests kara likums.
Kara federācijas lietas Krievijas Federācijā
Kopš Krievijas Federācijas izveidošanas līdz mūsdienām kara tiesības tās teritorijā nekad nav ieviestas. Pat Čečenijas kara laikā karadarbības aptvertajās teritorijās tika ieviests tikai ārkārtas stāvoklis un pretterorisma operācijas režīms. Tiesa, Dzhokhar Dudaev ieviesa kara likumus kaujinieku kontrolētajā teritorijā, taču viņš to darīja nevis kā Krievijas Federācijas subjekta vadītājs, bet gan kā neatkarīgās Ichkeria prezidents.
Kara tiesības Ukrainā
Tagad apskatīsim situāciju, kurā citās valstīs tiek ieviests kara likums. Kas tas ir, piemēram, Ukrainai?
Ukrainas tiesību aktos arī šis jēdziens pastāv. To regulē Civillikuma tiesiskā režīma likums. Augstāko radu šo likumu pieņēma jau 2000. gadā, bet pēc tam tas vairāk nekā vienu reizi ir ticis pakļauts izmaiņām, no kurām pēdējās tika ieviestas 2015. gada maijā saistībā ar karadarbību Donbasā un ar daudzkārt palielinātu varbūtību izmantot kara likumu. Ko tas nozīmē, ņemot vērā jauno likuma redakciju?
Jauninājumi Ukrainas likumdošanā
Tātad saskaņā ar Ukrainas likumiem kara tiesības var ieviest ne tikai ārējas agresijas dēļ, bet arī saistībā ar apstākļiem, kas apdraud valsts neatkarību vai teritoriālo integritāti.
Lēmumu ieviest šo režīmu pieņem prezidents, bet Augstākā Rada to apstiprina bez neveiksmes. Kara likumi var attiekties gan uz visu valsti, gan uz tās atsevišķo daļu.
Saskaņā ar šo likumu, ieviešot režīmu, ir iespējams ievērojams cilvēktiesību un brīvību ierobežojums. Pirmkārt, ir ierobežotas tiesības uz pārvietošanās brīvību, tiek ieviests stingrs pasu režīms un vakara zvans. Tāpat nepieciešamības gadījumā var ieviest obligāto darba dienestu aizsardzības nozares vajadzībām.
Normatīvi paredz iespēju aizliegt politisko partiju, interneta, televīzijas un citu informācijas avotu rīcību.
Turklāt ir noteikta iespēja evakuēt iedzīvotājus no karadarbības vietām un apmetņu, kurās tiks veikta pārvietošana, iedzīvotāju pienākums nodrošināt bēgļiem visu nepieciešamo.
Cilvēktiesību ierobežojumus, kas saskaņā ar šiem tiesību aktiem radīsies īpaša režīma ieviešanas gadījumā, nevar apstrīdēt starptautiskajās tiesās.
Tieši to Ukrainā nozīmē kara likums.
Kara tiesības Baltkrievijā
Tagad redzēsim, kā Baltkrievijas Republikas likumi raugās uz kara likumu. Kas tas ir saskaņā ar šīs valsts likumiem?
Baltkrievijā tiesību akts “Par kara tiesībām” ir spēkā kopš 2003. gada. Pēc viņa teiktā, īpašā režīma ieviešanas pamats ir citas valsts uzbrukums vai no tā izrietoši militāri draudi. Bet arī par bruņotu konfliktu centru klātbūtni, kas vērsti pret valsti, var uzskatīt par iemeslu kara likuma ieviešanai. Tādējādi likumu formāli var izmantot ne tikai pret ārēju ienaidnieku.
Cīņas likumi stājas spēkā, pamatojoties uz prezidenta dekrētu, bet ar trīs dienu obligātu apstiprināšanu Republikas Padomē. Likuma pirmajā pantā teikts, ka šī režīma ieviešanas gadījumā tiek paredzēts noteikts cilvēktiesību un brīvību ierobežojums un papildu pienākumu uzlikšana pilsoņiem.
Kara likums tiek atcelts pēc tam, kad prezidents izdeva attiecīgu dekrētu.
Cīņas tiesības citās pasaules valstīs
Līdz šim mēs esam runājuši tikai par postpadomju telpas valstīm. Bet kā kara tiesības tiek piemērotas tālu ārzemēs? Kas tas ir, piemēram, Spānijas vai ASV iedzīvotājiem?
Man jāsaka, ka tiesību akti par kara tiesībām vairumā demokrātisko valstu ir ļoti līdzīgi. Tātad, salīdzinot ar Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas likumiem, nav būtiskas atšķirības. Tas pats ir citās valstīs: ja tiek uzlikts kara likums, tiek samazinātas cilvēktiesības un brīvības. Atšķirība ir tikai šo ierobežojumu apjomā.
Vienīgā fundamentālā atšķirība dažādu valstu likumos ir spēja piemērot kara likumus iekšēja valsts konflikta gadījumā. Dažu valstu likumi to atļauj, savukārt citas atļauj ieviest šo režīmu tikai tad, ja notiek ārēja agresija. Cīņas likums dažādos laikos tika ieviests iekšēju protestu laikā ASV, Francijā un Polijā.
Jāatzīmē arī, ka spāniski runājošajās valstīs likumdošanas ceļā biežāk tiek noteikts cits termins, proti, “aplenkuma stāvoklis”.
Ja mēs runājam par valstīm, kurās pastāv stingra diktatūra, tad kara likuma uzlikšanas process ir daudz vienkāršāks un faktiski atkarīgs no viena cilvēka gribas. Un tiesību un brīvību ierobežojumi, ieviešot šādu režīmu, ir daudz bargāki nekā demokrātiskās valstīs.
