Jebkura saruna ir viedokļu apmaiņa. Tajā pašā laikā sarunu biedri ir vienādās pozīcijās. Bet izsaukt interviju viedokļu apmaiņai nebūtu pilnīgi taisnība, jo tā ir informācija. Žurnālista mērķis ir iegūt informāciju, tāpēc diskusijas bieži ir nepieņemamas.
Žurnālistikā interviju veidus var aplūkot dažādos veidos. Amerikāņiem tas tiek klasificēts šādi:
- atkarībā no sekojošā materiāla (informatīvs, personisks utt.);
- pēc organizācijas veida (nejauši, pēc vienošanās, preses konference);
- par diskusijas tēmu (starpgadījumi, politika, noziegumi);
- pēc sarunu biedra veida (zvaigznes, notikumu aculiecinieki, neuzkrītoši, labi zināmi);
- pēc sociālā stāvokļa (augšējie slāņi ir vienādi ar žurnālistu, apakšējie slāņi);
- izmantojot saziņas metodi (pa tālruni, personīgu tikšanos).
Parasti interviju veidus klasificē šādi:
- protokola intervijas (kuru mērķis ir iegūt oficiālus skaidrojumus);
- informatīvs (kura mērķis ir iegūt informāciju no kompetentas personas par aktuāliem jautājumiem. Šāda intervija tuvojas normālai sarunai, kurā sarunu biedra atbildes nevar uzskatīt par paziņojumu);
- portreta intervija (identitātes atklāšana);
- intervija-diskusija (iespējamo viedokļu identificēšana);
- intervijas anketa (dažādu cilvēku viedokļu fiksēšana, bet tikai vienā jautājumā).
Atbilstoši standartizācijas pakāpei interviju veidi tiek sadalīti:
- stingri standartizēts;
- daļēji standartizēts;
- nav standartizēts;
- sajaukts.
Iepriekš tiek plānoti stingri standartizēti interviju veidi. Tiek sastādīti skaidri jautājumi, kuriem žurnālists ievēro, neatkāpjoties no kārtības vai formulējuma. Šos jautājumus var iepriekš nosūtīt sarunu partnerim (lai iepazītos un sagatavotos atbildēm).
Daļēji standartizētie interviju veidi ir līdzīgi standartizētajiem (jautājumi tiek sagatavoti iepriekš), taču šeit žurnālistam ir tiesības mainīt jautājumus, uzdot papildu vai ierosinošus, pielāgojoties intervējamajam.
Intervijas bez maksas (nav standartizētas) neietver sagatavotus jautājumus. Žurnālists var sastādīt (“ieskicēt”) sarunu plānu un jautājumus, kuri jārisina. Sagatavoto plānu var mainīt atkarībā no sarunas gaitas.
Ir arī jauktas intervijas, kad nav iespējams ievērot skaidri sastādītu plānu (piemēram, nav hipotēzi apstiprinošu faktu).
Interviju veidus sadala arī saņemtās informācijas raksturs. Tas var būt:
- faktiskā informācija;
- vienas personas viedokļu vai faktu noskaidrošana par otru (vai par problēmu);
- dati, lai iegūtu respondenta identitātes "portretu".
Turklāt interviju veidi ir atkarīgi no intervējamā attieksmes pret sarunu. Daži intervējamie vēlas sadarboties ar žurnālistu, citi ir vienaldzīgi (neatstāj kontaktu, bet arī nevēlas izteikties), citi pretojas un komunikāciju visādi ignorē.
Ir svarīgi atklāt iemeslu, kāpēc sarunu biedrs izturējās noteiktā veidā. Žurnālistam jāspēj nostiprināt labvēlīgos motīvus un vājināt šķēršļus, sarunu noturot iepriekš noteiktas tēmas ietvaros. Šeit nozīmīgu lomu spēlē intervijas metode.
Interviju veidi pētniecības posmā ir sadalīti:
- iepriekšējs (izmēģinājuma pētījums);
- pamata (pamatinformācijas vākšana);
- kontrole (nepieciešama nepietiekamas informācijas vai saņemtā skaidrojuma gadījumā).
Pēc dalībnieku skaita var notikt masveida, grupveida, individuāla intervija.
Ļoti interesanta un savdabīga blitz aptauja (tām ātri tiek sniegtas atbildes uz iepriekš sagatavotiem jautājumiem). Blitz aptaujas var veikt lielos daudzumos, individuāli, klātienē, tīklā (virtuāli jautājumi vietnēs).
