Ūdens juridiskā aizsardzība ir liela likumdošanas aktos noteikto pasākumu sistēma, kuras mērķis ir visaptverošs regulējums ūdeņu aizsardzībai pret dažāda veida piesārņojumu, noplicināšanu un aizsērēšanu. Ūdens piesārņojums ir to kvalitātes pasliktināšanās, kas rodas, izplūstot tajos vai savādāk uztverot dažādas kaitīgas vielas, kā arī aizsērējot, jo suspendētās vielas vai priekšmeti iekļūst tajās. To izsīkums ir vienmērīgs to apjoma samazinājums.
Ūdens aizsardzībai nepieciešama nacionālo programmu izstrāde un ieviešana, regulāra ūdensobjektu uzraudzība, visu virszemes un pazemes ūdeņu valsts reģistrācijas organizēšana un ūdens resursu kadastrālā reģistrācija. Lai nodrošinātu, ka gan juridiskas personas, gan atsevišķi Krievijas Federācijas pilsoņi stingri ievēro normas, noteikumus un standartus, izmantojot un aizsargājot ūdens resursus, ūdens aizsargjoslas un visas citas likumu prasības par ūdens aizsardzību, visu valsts subjektu izpildvaras iestādes, Dabas resursu un dabas resursu ministrija Tiem, kas kontrolē mūsu vides aizsardzību, viņiem ir jāveic pastāvīga valsts kontrole.
Likums paredz, ka jebkura ūdens resursu izmantošana ir jāveic ar minimālu kaitējumu tiem. Ūdens aizsardzība dabā būtu jāveic visu meliorācijas, lauksaimniecības, tehnikas, hidraulisko, tehnoloģisko, sanitāro un citu pasākumu laikā.
Apkope šādā stāvoklī, kas pilnībā atbilst visām vides prasībām gan virszemes, gan gruntsūdeņiem, tiek nodrošināta ar uzstādīšanu un stingru MPK normu (maksimālās pieļaujamās koncentrācijas) ievērošanu uz visām ūdenstilpnēm.
Ūdens pilnīgas aizsardzības pamatā ir šādi standarti:
1) maksimāli pieļaujamā antropogēnā slodze, kas ilgtermiņā pēc apjoma neizraisa izmaiņas konkrētā ūdensobjekta ekoloģiskajā sistēmā.
2) Maksimālā pieļaujamā kaitīgo vielu masa, ko tas, nonākot ūdenstilpē vai tās sateces baseinā, var neitralizēt, nekaitējot sev. Ūdens aizsardzībai, kā arī to cilvēku drošībai un veselības aizsardzībai, kuri to izmanto, ir nepieciešams ievērot noteiktos standartus gan kaitīgo, gan piesārņojošo vielu saturam, to maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai ūdenī. Lai atbalstītu šādiem noteikumiem atbilstošu ūdens kvalitāti, virzītas likumdošanas normas, kas regulē negatīvo ietekmi uz tām, saimniecisko darbību. Ūdens aizsardzības mērķis ir arī identificēt reālos un iespējamos tā piesārņojuma avotus. Šādi avoti tiek atzīti par objektiem, kas izvada vai jebkura cita veida kaitīgas vielas ievada ūdenstilpēs, kas pasliktina gan virszemes, gan gruntsūdeņu kvalitāti.
Ūdens aizsardzība no piesārņojuma tiek veikta, regulējot stacionāro un citu šāda piesārņojuma avotu darbību. Visām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras apsaimnieko jebkādas iekārtas, kas ietekmē ūdens stāvokli, jāveic visi pasākumi, lai novērstu ūdens resursu aizsērēšanu, piesārņošanu un noplicināšanu.
Lai novadītu notekūdeņus, kas satur jebkādas kaitīgas vielas, jums jāsaņem īpaša licence, kuru izsniedz Ūdens fonda lietošanas un aizsardzības birojs. Bet to izdos tikai tad, ja to izplūde ūdenstilpēs nepārsniegs maksimālo pieļaujamo koncentrāciju, kāda ir kaitīgajām vielām, kas atrodas šajos notekūdeņos.
