Apelācija cilvēkiem runas etiķetē ir noteikts vārds vai frāze, kas nosauc adresātu un ir raksturīgs nacionālās valodas kultūrai. Tās formas krievu valodā vēstures gaitā ir daudzkārt mainījušās, jo tās veidojās vienlaikus ar nacionālajām tradīcijām.
Mūsdienās runas etiķete prasa ievērot neizteiktos noteikumus. Viena no tās svarīgajām formām ir pievilcība dažādiem cilvēkiem vai kādai konkrētai personai.
Jēdzieni un definīcijas
Atkarībā no dzimuma, vecuma, stāvokļa sabiedrībā, radniecības un pazīšanās pakāpes, mēs uz dažādiem cilvēkiem neattiecamies atšķirīgi. Intonācijai ir liela nozīme, jo runātajam vēstījumam ir dažādas nozīmes dažādām intonācijām.
Apelācija notiek:
- Neoficiāli - uz “tu”, pēc vārda, “dārgais draugs” utt.
- Ierēdnis ir mazliet aizmirsts vārds un pievilina cilvēkus: "kundze", "kungs", "saimniece", "kungs" un citi. Visbiežāk tiek izmantoti “pilsoņi” vai “biedri”.
- Personīga - tie ir teikumi ar aicinājumu svešiniekam, piemēram, “atvainojiet”, “sakiet man”, “es atvainojos”, “atļauju” utt.
Ļaujiet mums sīkāk apsvērt šos un citus ārstēšanas veidus, kas pieņemti krievu runas etiķetē.
Vispārzināmas ārstniecības formas veidošanās vēsture krievu valodā
Pirmās runas etiķetes normas parādījās 18. gadsimta sākumā un bija izklāstītas mācību grāmatā “Indikācijas ikdienas rutīnai”, kas tika sastādīta pēc Pētera order rīkojuma. Piemēram, tēvs saskaņā ar grāmatā rakstīto būtu jāsauc par “suverēnu tēvu”, bet viņa māte - par “suverēnu māti”.
18. gadsimtā Krievijā tika izveidots eiropeiskais uzvedības un pievilcības stils. Bija arī runas etiķetes forma uz “tu”. Tika izmantoti arī oficiāli izteicieni, piemēram, “žēlīgā kundze” un “žēlīgais kungs”. Tāpēc viņi vērsās pie svešiniekiem, ar šo formu sākās visi oficiālie oficiālie dokumenti. Pēc brīža parādījās valodas apgrozījuma saīsinātā versija “kungs” un “kundze”.
Pakalpojumā tika izmantotas stabilas formulas: “Jūsu ekselence”, “Jūsu gods”. “Tava Augstība” uzrunāja karaliskās ģimenes locekļus, “Tava impēriskā Majestāte” adresēta imperatoram un viņa sievai, “Tava Ekselence” grāfiem un “Tava žēlastība” princiem.
Pēc Oktobra revolūcijas sāka parādīties tādi aicinājumi cilvēkiem kā “biedrs”, “pilsonis”, “pilsonis”. Pēc PSRS sabrukuma pirmās no tām zaudēja popularitāti un runas etiķetē praktiski netiek izmantotas, izņemot Krievijas armiju.
Formas izvēle
Izvēloties veidu, kā uzrunāt cilvēkus krievu valodā, tiek ņemti vērā šādi faktori:
- situācijas raksturs (daļēji oficiāla, oficiāla, neoficiāla);
- pazīšanās pakāpe (nepazīstams, paziņas, nepazīstams, pazīstams);
- runātāja raksturojums (vīrietis vai sieviete, pakļauts vai pārāks, jaunāks vai vecāks);
- attieksme pret sarunu biedru (neitrāla, cieņas pilna, pieklājīga, pazīstama).
“Tu” vai “tu”
Krievu valodā runas etiķete tradicionāli dominē ar norādi “tu”, kas izsaka cieņpilnu un pieklājīgu attieksmi pret sarunu partneri. Šī forma tiek izmantota, atsaucoties uz personu oficiālās situācijās: darbā, iestādēs, sabiedriskās vietās. Galvenokārt “jūs” uzrunā, ja:
- Šī ir nepazīstama un nepazīstama persona;
- runātājiem ir oficiālas attiecības (kolēģis, skolotājs - students, priekšnieks - padotais);
- sarunu biedrs ir vecāks pēc vecuma vai ieņem augstāku oficiālo amatu;
- persona ir amatpersona noteiktā iestādē, uzņēmumā vai iestādē.
Neformālā komunikācijā dominē forma “tu”: mājās, draugu starpā, atvaļinājumā. Tas ir, tie attiecas uz:
- pazīstamai personai;
- bērni un jaunieši;
- nepazīstami vienaudži bērnu un jauniešu komunikācijas vidē;
- attiecībā uz viņu bērniem.
Ļoti izteikts verbālās komunikācijas ētikas un normu pārkāpums, kā arī sliktas izturēšanās pazīme ir vēršanās pie apkalpojošā personāla vai kāda vecuma, kas ir vecāks.
Runas aprites formas "nenosaucot sarunu biedru"
Bieži krievu valodā tiek izmantotas bezrūpīgas sarunu biedra uzrunāšanas formas: “Es atvainojos, kur ir …?”, “Es atvainojos, jūs varat jautāt …?” un tā tālāk. Līdzīgi formulējumi tiek izmantoti gan formālos, gan neformālos dialogos. Viņi ir pieklājīgi un neitrāli.
Rupji izteicieni viennozīmīgi tiek uzskatīti: "hei, kur tas ir??", "Klausies, kā tikt cauri …?" un tā tālāk.
Uzmanības formas
Ir runas etiķetes formulas, kuru galvenais mērķis ir piesaistīt sarunu biedra vai personu grupas uzmanību. Piemēram, “jauneklis”, “vīrietis”, “meitene” un tā tālāk.
Ja nepieciešams ieinteresēt kādu cilvēku grupu, tiek izmantotas stabilas frāzes: “Cienījamās dāmas un kungi!”, “Kolēģi!”, “Draugi!”, “Puiši!”, “Pilsoņi!”, “Dārgie tautieši!”. Konkrētais apelācijas veids šajā gadījumā ir atkarīgs no auditorijas.
Runas etiķetes nosaukuma formulas
Krievu valodā ir vairāki pārsūdzības veidi personai pēc vārda:
- Pilns vārds: Irina, Tatjana, Aleksandra. Šī ir tālu formāla vēršanās pie personas.
- Īss: Ira, Tanya, Saša. To izmanto draudzīgā sarunā.
- Diminutīvs: Ira, Tanyusha, Saša. Ideāli saziņai starp ļoti tuviem draugiem.
- Rupjš un pazīstams: Irka, Tank, Sashka. Parasti šāda pievilcība izklausās dialogā starp bērniem skolā.
Krievu valodas runas etiķetei raksturīga apelācija cilvēkiem pēc nosaukuma un patronimitātes - šī ir tradicionāla formula, kas attiecas uz vecākiem cilvēkiem, kolēģiem, priekšnieku, skolotājiem, ārstiem.
Apelāciju izmanto tikai uzvārds. To izmanto izglītības un medicīnas iestādēs, armijā. Šī ir norma, un to uzskata par neitrālu un pieklājīgu formu.
