Mat pavada krievu cilvēku daudzus gadsimtus. Šīs apbrīnojamās parādības zinātniskais pētījums sākās salīdzinoši nesen. Jau ir pierādīts, ka nediena valoda veicina testosterona veidošanos organismā, kā arī endorfīnu izdalīšanos, kuriem ir pretsāpju efekts. Mēģināsim izdomāt, no kurienes nāk paklājs krievu valodā, un kāpēc citām tautām nav šāda fenomena.
Zinātniskie termini
Sākumā pievērsīsimies jēdzieniem. Rupjība krievu valodā (kā arī citās valodās) tiek uzskatīta par rupju, zvērestu izteiktu vārdu un izteicienu segmentu, kas kļūst par cilvēka spontānu runas reakciju uz negaidītu un, visbiežāk, nepatīkamu situāciju.
Turklāt tiek izdalītas tabu frāzes, kuras morālu, reliģisku, politisku vai citu iemeslu dēļ nevar izrunāt sabiedrībā vai tās īpašajos slāņos. Šādi vārdi nebūt nav ļaunprātīgi vārdi. Piemēram, jūdaismā ir aizliegts skaļi izrunāt Dieva vārdu, un senās ciltis centās nenosaukt dzīvniekus, kurus viņi nomedīja. Tā vietā tika izmantoti eifēmismi (lācis ir "saimnieks").
Divu lingvistisku parādību krustojumā radās tā saucamā neķītrā vārdu krājums, ieskaitot visnepopulārākos un tabu lāstus. Tās daudzveidība krievu un citās radniecīgās valodās ir kļuvusi par paklāju, kura pamatā ir senie svēti aizliegumi. Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka visu neķītru lāstu pamatā ir tikai 7 vārdi.
Galvenās iezīmes
Interesanti, ka nelietība ir sastopama arī citās valodās. Tur viņi arī cenšas to nelietot pienācīgā sabiedrībā. Tomēr ne visur tas ir saistīts ar dzimumaktu, kā pie mums. Piemēram, vācieši zvēr par zarnu kustības tēmu.
Raksturīga krievu paklājiņa iezīme ir visspēcīgākā izteiksme un tabu. Zīmīgi, ka lāstu vārdi tika iekļauti ārvalstu akadēmiskajās vārdnīcās, sākot ar pašiem pirmajiem izdevumiem. Tajā pašā laikā krievu paklājs pirmo reizi verbāli tika ierakstīts tikai 20. gadsimta sākumā. Aizliegtie lāsti tika iekļauti Dahla slavenās vārdnīcas trešajā izdevumā (red. Baudouin de Courtenay). Tas izraisīja asu padomju režīma kritiku. Tikai 20. gadsimta beigās sāka parādīties pirmās skaidrojošās vārdnīcas par rupjībām krievu valodā.
Redzēsim, ar ko ir saistīti tik stingri aizliegumi. Mūsdienās tiek veikti daudz pētījumu par to, no kurienes nāk paklājs krievu valodā. Zinātnieki tam nepiekrīt. Mēs viņus iepazīsim sīkāk, lai tuvāk iepazītos ar šīs noslēpuma risinājumu.
Vai tatāri ir vainīgi?
Daudzi 20. gadsimta zinātnieki apgalvoja, ka sākotnēji slāvi nezināja, kā neskaidri zvērēt, un tikai viens otru sauca par dažādiem dzīvniekiem: suņiem, kazām, auniem. Rodas loģisks jautājums: no kurienes nāca paklājs krievu valodā? Visizplatītākā versija bija pieņēmums par tatāru-mongoļu slikto ietekmi. Tika uzskatīts, ka tieši no viņu valodas neķītrās valodas galvenās saknes nonāk slāvos.
Tomēr drīz no šī viedokļa nācās atteikties. Izrādījās, ka nomadu vārdnīcā vispār nebija zvērestu vārdu. To apstiprina itāļa Plano Carpini, kurš 13. gadsimtā ceļoja cauri Vidusāzijai, pieraksti. Bet krievu cilvēki varēja zvērēt pat pirms tatāru-mongoļu iebrukuma, par ko liecina Novgorodā atrastās bērza mizas vēstules. Tie datēti ar 12. un 13. gadsimtu. Tvaikojošie lāsti tiek iekļauti mača piedāvājumos vai kāzu vēlēšanās no spēles vadītāja.
Tātad, no kurienes radās paklājs krievu valodā? Lingvistiskie pētījumi parādīja, ka galvenajiem lāstiem ir senas indoeiropiešu saknes. Līdzīgi vārdi un pat frāžu modeļi ir pieejami poļu, serbu un slovāku valodās. Ir grūti noteikt to rašanās laiku. Iespējams, ietilpīgo vārdu vispirms izteicis Cro-Magnon, mēģinot tikt galā ar milzīgu mamutu.
Aizliegta etimoloģija
Neviens zinātnieks nevar droši pateikt, cik paklāju ir krievu valodā. Šāda leksiskā bagātība tiek panākta, izmantojot daudzus atvasinājumus. Ir vairākas galvenās saknes. Pētnieks Plutzer-Sarno veica aptauju, vaicājot cilvēkiem, kādus vārdus viņi uzskata par aizskarošiem. Kopumā tika identificētas 35 saknes. Dažus lāstus diez vai var saukt par paklājiem (piemēram, vārds “ēst”).
Analīze parādīja, ka visnozīmīgākie ir 7 lāsti, no kuriem veidojas vairāki tūkstoši dažādu neķītru izteicienu. Atlikušie 28 vārdi kopumā neradīja tūkstošiem atvasinājumu. No izvēlētajiem septiņiem četriem lāstiem pašlaik tiek plaši izmantoti.
Apsveriet viņu izcelsmi krievu valodā. Paklāji, kas dīvainā kārtā, sākotnēji izklausījās pilnīgi nekaitīgi un tiem nebija negatīvas krāsas. Piemēram, vārds "p ….da", kas apzīmē sievietes dzimumorgānus, atgriežas pie pirmsindoeiropiešu saknes sed / sod / sd. No mūsdienu vārdiem “sēdēt”, “seglinieks” ir viegli saprast tā nozīmi. "Pi" ir prefikss. Izrunājot vārdu, mūsu senči vienkārši norādīja uz cilvēka ķermeņa daļu, kas iesaistīta sēdēšanā. Starp citu, tai pašai saknei ir marķieris "ligzda" ("vieta, kur sēž putns").
Vārds "… nūja" nāca no pirmsindoeiropiešu iebh, kas nozīmē "trāpīt, iebrukt". Pēc tam tā ieguva jaunu nozīmi: "mate, apvienojies". Vārds sāka apzīmēt pāra objektus. No šejienes nāca nekaitīgais vārds "abi".
Lāsts "b … q" par tādu kļuva tikai XVIII gadsimtā. Līdz 15. gadsimtam šis sākotnēji krievu vārds nozīmēja melus vai cilvēkus, kuri bija maldījušies. Jūs varat apsvērt saistītos žetonus "netiklība", "negodīgi", "klejot", "negodīgi". Jēga "diskutēt" parādījās daudz vēlāk. Kļūst skaidrs, kāpēc priesterus savos sprediķos bieži lietoja šo vārdu (it īpaši Protopope Habakkuk). Tādējādi paklāja izcelsmi krievu valodā var viegli izskaidrot ar etimoloģijas palīdzību. Tas attiecas arī uz visizplatītāko trīs burtu vārdu.
Galvenais neķītrīgais vārds
Šo seno leksēmu bieži var redzēt uz žogiem un lieveņiem. Ne visi zina, ka vārds "x … y" sākotnēji tika izmantots kā eifēmisms un aizstāja senākus vīriešu dzimumlocekļu nosaukumus. Sākotnēji tas izklausījās kā pes un nāca no pirmsindoeiropiešu valodas "pisati" ("peeing like a man"). No šejienes nāca krievu vārdi “rakstīt” un “suns”. Līdzīgas saknes ir latīņu, vācu, angļu un citās valodās. No turienes, starp citu, ir cēlies vārds "dzimumloceklis".
Tomēr slāvu senais nosaukums tika aizliegts. Glābšanā nāca citi vārdi: oud (tas bija lietots līdz 18. gadsimtam, no šejienes nāca makšķere “rodд”) un x … th. Uzvārds ir iegūts no slāvu saknes "hu", kas nozīmē "process". No viņa nāca parastais vārds "adatas". Laika gaitā arī jaunais apzīmējums kļuva par tabu.
Tad viņu aizstāja vārds "penis", kas tagad ir pārvērties par rupju lāstu. Bet kā bija vecos laikos? Paklāju izcelsme krievu valodā ir ārkārtīgi interesanta. Izglītoti cilvēki zina, ka "penis" tika saukts par vienu no kirilicas alfabēta burtiem (tas, ar kuru sākas nepieklājīgais vārds). Viņa atgādināja par krustu un sākotnēji no vārdiem veidoja tikai pozitīvu nozīmi (“kerubs”, “varonība”, “heraldika”).
Mūsu senči izmantoja izteicienu "atlikt …", taču tam bija burtiska nozīme (pārrakstīt ar divām krustojošām pazīmēm, kas līdzīgas burtam "x"). Tikai 19. gadsimtā burtu vārdu sāka lietot nepieklājīgu vārdu aizstāšanai.
Tā ilgas vēstures gaitā paklāji parādījās krievu valodā. Kur viņi nāca, vairs nav noslēpums. Bet cits jautājums paliek neatbildēts: kāpēc slāvu vārdi pārvērtās zvērestu vārdos un tika aizliegti? Pārsteidzoši, ka krievu valodā nav neviena pieņemama vārda cilvēka dzimumorgānu apzīmēšanai, neskaitot medicīniskos nosaukumus. Lai to saprastu, mēs klausāmies zinātnieku versijas.
Kāds tam sakars mātei?
Pētnieki ir vienisprātis, ka nediena valodas saknes meklējamas pagānismā. Pats valodas parādības nosaukums - paklājiņš. Slāvu valodu etimoloģiskajā vārdnīcā tas tiek paaugstināts līdz darbības vārdam "matati" ("skaļi kliegt, balsot"). Skvortsov L.I. uzskata, ka pamats bija onomatopoēze, kas pārojās dzīvnieku rēkt: "Ma! Me!"
Tomēr vispārpieņemtā versija ir nosaukuma cēlonis no izteiciena "zvērests". Kāpēc vārds "māte" šķita saistīts ar vislielākajiem slāvu lāstiem? Jūs to varat saprast, atšķetinot pazīstamā izteiciena "… jūsu māte" nozīmi.
Neviens nezina, cik paklāju ir krievu valodā, taču šim apgalvojumam ir galvenā nozīme un tam ir svēta nozīme. Senajos avotos tas nav depersonalizēts un izpaužas kā vēlēšanās ("Lai suns … tava māte"). Suņi slāvu vidū tika uzskatīti par nešķīstiem dzīvniekiem, kalpojot nāves dievietei Morenai. Šis vārds nozīmēja arī pagānus, kuriem, pēc krievu domām, nebija dvēseles un viņi izturējās neatbilstoši. Bet kā radās lāsts un kas ir tā pamatā?
Paklājs un auglības kults
Uspensky B. A. versija tiek uzskatīta par klasisku, kas sasauc kuršu izskatu ar pagānu rituāliem. Pēc viņa domām, formula sākotnēji izklausījās kā "Pērkona Dievs … tava māte". Slāvi māti sauca par auglīgu augsni, dodot viņiem ēdienu. Daudzām tautām ir mīti par debesu un zemes svēto laulību, kas noved pie pēdējās mēslošanas.
Kāzu kārtošanu un slāvu lauksaimniecības ceremonijas no seniem laikiem pavadīja rupjības, zvērestu grēki un sazvērestības. Kā norādīja filoloģe B. Bogaevsky, līdzīgas tradīcijas pastāvēja arī Grieķijas zemniekiem. Serbijā, lai izraisītu lietus, zemnieks iemeta cirvi debesīs un zvērēja. Ņemot vērā iepriekš minēto, kļūst skaidrs, no kurienes nāk paklājs krievu valodā.
Vārdus, kas saistīti ar dzimumaktu un bērna piedzimšanu, sākotnēji uzskatīja par svētu. Izrunājot viņus, cilvēks saņēma milzīgu spēku. Senie lāstus pielīdzināja lūgšanai, tie varēja glābt no slimībām vai ļaunajiem gariem, dot bērniem un labu ražu.
Bet tajā pašā laikā pret šādiem vārdiem jāizturas ļoti piesardzīgi. Tika uzskatīts, ka spēcīgās enerģijas dēļ tie var sabojāt sacīkstes un atņemt personai reproduktīvo spēku. Tāpēc viņi centās netikt izšķiesti, izvairīties no ikdienas, aizstājot eifēmismus. Izņēmumu izdarīja burvji, kuri magus izmantoja lāstus.
Kristietības pieņemšana
Nav iespējams atbildēt uz jautājumu, no kurienes nāk paklājs krievu valodā, nekontaktējoties ar Krievijas Kristības laiku. Kristīgā tradīcija asi nosodīja pagānu kultus kopumā un it īpaši rituālu “apkaunojums”. Tas pretstatīja zvēresta vārda spēku lūgšanai.
Visticamāk, šajā laika posmā parādījās aizskarošā formula “Suns … tava māte”, kas vērsta pret svēto mātes principu. Tas ir bijis apmēram kopš vismaz 15. gadsimta. Zaimojošā frāzē Pērkona vietā Zemes dzīvesbiedrs bija viņa nešķīstais antipods (suns). Tādējādi tika pārkāptas pagānu idejas par kosmisko harmoniju. Slāvu vidū, kuri vēl nebija zaudējuši ticību zvērestu vārdam, izplatījās pārliecība, ka no šādiem neķītriem izteicieniem aizvainotā zeme var atvērt, satricināt vai sadedzināt.
Tomēr laika gaitā cilvēki aizmirsa par mītu. Zem mātes sāka nozīmēt sarunu partnera īsto māti. Drīz suns vispār vairs netika pieminēts. Pagānu idejas tika ātri zaudētas, kulti tika degradēti. Priesteri pārliecināja draudzes locekļus, ka zvērests noved pie dvēseles apgānīšanas, izsauc dēmonus un novērš cilvēku no patiesā Dieva. Ir daudz baznīcas apkārtrakstu un dekrētu, kas vērsti pret paklāju.
Bet, lai to pilnībā izspiestu, tas neizdevās. Burvji un dziednieki turpināja nodarboties ar sadzīves maģiju. Parasti cilvēki no ieraduma ķērās pie spēcīga vārda, lai izteiktu agresiju, padarītu viņu runu emocionālāku, mazinātu spriedzi. Paklājs diezgan stingri sakņojas bufonu vidū un ir kļuvis par jautru priekšnesumu neatņemamu sastāvdaļu. Kristīgās mācības un XVII – XVIII gadsimta ārzemnieku liecības norāda, ka neķītrie vārdi toreiz bija izplatīti sarunvalodas runā. Vecāki īpaši iemācīja saviem bērniem tos izmantot. Tikai XVIII gadsimtā zvērests tika skaidri nodalīts no literārās valodas.
Īpašais vīrieša kods
Ne visi zinātnieki piekrīt šai rupjības izcelsmes versijai krievu valodā. Tātad, Jakovenko I. G. vērš uzmanību uz to, ka neķītri lāsti noliedz sievišķību un bieži nozīmē vardarbību pret vājāko dzimumu. Vārdi, kas veidojas no sieviešu dzimumorgānu nosaukumiem (“sp … bērns” - zagt, “p … dun” - melis, “p … decembris - neveiksmīgas beigas) ir saistīti ar sliktām un nožēlojamām parādībām.
Pastāv viedoklis, ka tie varētu parādīties pārejas posmā no matriarhijas uz patriarhiju. Vīrieši, lai apstiprinātu savu spēku, noslēdza rituālas intīmas attiecības ar galveno klana "māti". Ar paklāju palīdzību viņi to publiski paziņoja un centās visu iespējamo mazināt sieviešu lomu.
Citu viedokli pauž Mihailins V. Ju.Pētot jautājumu par to, no kurienes radies paklājs krievu valodā, viņš pievēršas indoeiropiešu leģendām. Pēc viņu teiktā, bronzas laikmetā (provizoriski XVIII – XII gadsimtā pirms mūsu ēras) starp Dņepru un Urāliem dzīvoja tautas, kas pielūdza suņus un vilkus. Viņu militārie posteņi bija īpaši mežonīgi, un viņus sauca par “suņiem”. Tajos iekļautie jaunekļi valkāja dzīvnieku ādas, sauca tos par suņu vārdiem un dzīvoja atsevišķi no pārējās cilts.
Pusaudži, kas vēlējās pievienoties pulkam, devās mežā, kur saskaņā ar vilku likumiem pētīja medības un militārās lietas. Tad viņi izgāja iesvētību un pārvērtās par suņiem, ēdot savu gaļu. Mihailins uzskata, ka tieši šajā marginālajā vidē dzimis paklājs. Izteiciens "Lai suns … jūsu māte" sākotnēji bija paredzēts apvainot ienaidniekus. Tam varētu pievienoties dzimumorgānu demonstrēšana iebiedēšanas nolūkā. Tajā pašā laikā vīrietis izgāja ārpus kultūras ietvariem, ko nozīmēja pats "suns". Apzinoties sevi kā zvēru, nevis cilvēku, viņš nesodīti varēja aplaupīt, nogalināt un izvarot.
Tādējādi paklājs bija karotāju kodu valoda. Cits slāvu nosaukums ir “suņu miza”. Zvērests tika izmantots ienaidnieka pazemošanai un morāles celšanai. Parastā, "mājas" dzīvē viņi netika patērēti. Bet agresīvā vidē nediena valoda palīdzēja cilvēkam izturēt stresu. Zvērēdams, kareivis pārkāpa svētos aizliegumus, apstiprināja savu varu un pārsniedza morālos ierobežojumus.
