Latvijas Nacionālās operas ēka atrodas tūristu apmeklētākajā vietā Rīgā - pilsētas centrā, ko ieskauj parki pilsētas kanāla krastmalā.
Teātris ir Latvijas galvaspilsētas kultūras dzīves koncentrācija. Viņš iepazīstina ar labākajiem Eiropas līmeņa baleta un operas izrāžu piemēriem.
Jautājot par gadu, kurā tika uzcelta Latvijas Nacionālā opera, mums jāatgādina krāšņās struktūras pusotra gadsimta vēsture.
Teātra ēkas celtniecība
XVIII gadsimtā. Kurzemes hercogistes, kurai Latvija piederēja, atklātajās telpās klejojošie mūziķi klīst, viņi sniedza izrādes. Vietējie iedzīvotāji augstu novērtēja muzikālos talantus, tāpēc 18. gadsimta beigās viņi atvēra pilsētas teātra ēku, kas celta uz sabiedrības rēķina. Divus gadus (1837-1839) komponists Ričards Vāgners strādāja par bandmaster pilsētas teātrī, tas deva stimulu aktīvai operas attīstībai.
Ir pieņemts lēmums izveidot pilnvērtīgu operas namu, saskaņā ar kuru pilsētas arhitekti Johans Felsko un Otto Dietze piešķir vietu - bijušā Pankūku bastiona teritoriju.
Latvijas Nacionālā opera uzskata celtniecības gadu par 1856. gadu, kad vecpilsētas centrā sākas pirmā Rīgas teātra celtniecība.
Sanktpēterburgas arhitekts Ludvigs Bonstedts tika uzaicināts, viņa izstrādāto projektu personīgi apstiprināja Krievijas imperators Aleksandrs II. Rīgā būvniecību veica vietējie arhitekti G. Šels un F. Hess.
1863. gadā ēka tika pabeigta, augustā notika grandiozā teātra atklāšana. Publika prezentēja muzikālo skaņdarbu “Apollo Cup” un “Lielās svētku uvertīra”, ko komponējis bandmasters Karls Dumont.
Pirmā Rīgas teātra arhitektūras iezīmes
Arhitekts Ludvigs Bonstedts izmantoja teātra ēku celtniecības un dekorēšanas tradīcijas, kas tajā laikā tika pieņemtas Eiropā. Latvijas Nacionālā opera ir līdzīga operu namiem Berlīnē, Vroclavā un Hanoverē, iemiesojot kultūras saišu vienotību.
Teātris ir veidots klasiskos kanonos:
- uz fasādes ir jonu kolonna;
- nišās ir uzstādītas alegoriskas statujas;
- augšējā balustrāde ir mūzas;
- uz frontona ir statuja Apollo, kurš vienā rokā tur masku, bet otrā tur fantāziju, ko iemieso lauvas figūra.
Teātra zālē atradās 2000 cilvēku, tajā bija 1300 sēdvietas. Izsmalcināti koka kokgriezumi, daudzi aizkari, statujas rotāja interjeru.
Ugunsgrēka atgūšana
Latvijas Nacionālā opera veiksmīgi darbojas 19 gadus.
1882. gada jūnijā pusdienlaikā izcēlās ugunsgrēks. Jādomā, ka iemesls bija gāzes lampas nepareiza darbība. Greznais interjers, zāle un skatuve ātri izdega, tika sabojāti griesti un jumts, tika saglabātas tikai ēkas sienas.
Trīs gadus vēlāk tika sākta rekonstrukcija, un šo uzdevumu sāka Rīgas galvenais arhitekts Reinholds Georgs Šmēlings, kurš mācījās Ludviga Bonsteta vadībā.
Neorenesanses laika piekritējs Šmēlings ēku uzbūvēja 2 gadus. Viņš pievienoja piebūvi, kurā atradās tvaika elektrostacija. Pirmoreiz Rīgā teātris spīdēja ar elektrisko gaismu.
Šmēlings pārdomāja ugunsdrošību: pēc izrādes un naktī skatuvi un zāli atdala metāla aizkars.
Tika palielināts griestu augstums, uz tiem parādījās krāšņa dekoratīva glezna un tika pakārtota grezna bronzas lustra ar 128 lampām.
Teātra lepnums ir auditorija, kas sastāv no stendiem, mezonīna un divlīmeņu dekorēta zelta krāsas balkona. Zālē ir 1240 sēdvietas un 150 stāvošas vietas.
Atjaunotā Latvijas Nacionālā opera tika atklāta 1887. gada septembrī.
Teātris pilsoņu kara laikā
Revolūcijas notikumi gandrīz neietekmēja operu, lai gan 1918. gadā notika vēl viens neliels ugunsgrēks, kas iznīcināja saimniecības ēkas, bet 1919. gadā lobīšanas laikā tika sabojāts portāls un daļa fasādes.
1912. gadā izveidotā operas kompānija saņēma telpas teātrim Rīgā, kas kopš tā laika tiek saukts par Latvijas Nacionālo operu. Pirmais uzvedums, protams, bija R. Vāgnera darbs “Lidojošais holandietis”.
Latvijas Nacionālās operas rekonstrukcija
Vecā ēka tika remontēta 1957. – 1958. Gadā, taču pakāpeniski gadi prasīja lielus zaudējumus, un 1995. gadā sākās plaša mēroga restaurācija, kas ilga piecus gadus.
Šajā laikā tika pievienota papildu ēka, kur tagad ir biļešu kase, mēģinājumu telpa un jauna skatuve.
Pateicoties remontam, uzlabojās zāles akustika, kas ik gadu dod aptuveni 250 izrādes, kā arī Rīgas operas svētki.
Orķestra bedre ir gandrīz nemanāma: tās sienas, grīda un mēbeles ir nokrāsotas melnā krāsā. Tikai diriģentam ir balta platforma.
Divas bufetes starpbrīža laikā un pirms izrādes uzņem apmeklētājus, viņu interjeri atbilst teātra garam ar pusotra gadsimta vēsturi.
Bet foajē ir izgatavots modernā stilā, tajā atradās fotogrāfiju izstāde, kas attēlo teātra vēsturi. No sienām vērojami slavenu dziedātāju un dejotāju portreti, kas ar savu mākslu iekaroja ne tikai rīdziniekus, bet arī visu pasauli.
Interjeri
Latvijas Nacionālās operas ēka celta 1856. gadā, šodien tā ir arhitektūras piemineklis. Sezonā, kas ilgst no septembra līdz jūnijam, jūs varat redzēt ne tikai izrādes teātrī, bet arī doties ekskursijās pa interjeru, aiz aizkariem un apbrīnot skaisto interjeru.
Restauratori glīti saglabāja daudzus pagājušā gadsimta elementus: bronzas rokturus, lustras, rotājumus un parketu. Restaurēta griestu krāsošana.
Tūristi tiek pavadīti uz prezidenta amatu ar buduāru, kas atrodas gandrīz uz skatuves, ģērbtuvēs, un viņiem ļauj stāvēt uz vecās skatuves.
