Kopīgā padomju pagātne šodien cieši saista tikai tos cilvēkus, kuri dzīvo NVS valstīs. Citādāk ir situācija Latvijas valstī, kas, tāpat kā visas bijušās PSRS Baltijas republikas, ir viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Turklāt katru gadu ir arvien mazāk pazīmju, kas norāda uz šo teritoriju padomju pagātni. Latvija arvien vairāk sāk ne tikai izskatīties eiropeiski, bet arī dzīvot atbilstoši Rietumu prioritātēm.
Un kā jūtas mūsu bijušie tautieši? Latvijas krievi ir nonākuši jaunos apstākļos, un tiem, kas vēlas imigrēt uz šo valsti, vispirms ir jānoskaidro, cik viņiem ērti dzīvot Krievijā.
Vīzas pieteikums
Kā krievi nokļūst Baltijas krastā? Lai to izdarītu, jums būs jāsaņem vīza. Tā ir atļauja ieceļot un uzturēties valstī. Vīza uz Latviju ir Šengenas krieviem. Tas ir saistīts ar faktu, ka 2004. gadā šī valsts ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Tāpēc krieviem vīza uz Latviju paver ceļu uz visu Šengenas dalībnieku teritoriju.
Līdzīga atļauja mūsu tautiešiem ir divu veidu. Tas var būt gan īstermiņa (Šengenas), gan ilgtermiņa (valsts). Pirmo no tiem apzīmē ar burtu C, bet otro - ar D.
Īstermiņa Šengenas vīzas izsniedz pretendentiem, kuri plāno veikt īsu ceļojumu uz ES valstīm, lai apmeklētu radiniekus, lai ārstētos, apmeklētu tūrismu un citas privātas vizītes, kurām nav nekāda sakara ar komercdarbību. Šādas atļaujas, savukārt, ir dažāda veida, pamatojoties uz:
- izbraukšanas daudzkārtība - vienreizēja, divkārša, daudzkārša;
- derīguma termiņš - no vairākām dienām līdz vairākiem gadiem;
- no uzturēšanās dienu skaita - līdz 3 mēnešiem uz vienu pusgadu.
Tiem, kuri plāno uzturēties Latvijā ilgāk nekā 90 dienas, būs jāsaņem valsts vīza. Viņa ļaus jums doties uz šo valsti mācīties vai strādāt.
Baltijas valstu plusi un mīnusi
Starp mūsu tautiešiem ir daudz cilvēku, kuri sapņo iegūt Latvijas pasi. Neskatoties uz to, plānojot pārcelšanos uz šo valsti, ir nepieciešams iepriekš iepazīties ar visām iespējamām pozitīvajām un negatīvajām šāda lēmuma pusēm. Jau dzīvojot Latvijā, krievi no pozitīvajiem aspektiem izšķir:
- Brīvas pārvietošanās iespēja Eiropā.
- Latvijas likumi ļaus ērti atvērt un vadīt savu biznesu.
- Salīdzinoši zems noziedzības līmenis.
- Krievu valodas aizliegums Latvijā neattiecas uz iekšējām attiecībām;
- Izmērīts, mierīgs dzīvesveids.
- Kūrorta zonu pārpilnība un jūras tuvums.
- Liels skaits vēstures pieminekļu.
Bet bez tam Latvijā dzīvojošie krievi norāda uz dažu negatīvu faktoru esamību. Starp tiem ir:
- zemākas algas un dzīves līmenis nekā citās ES valstīs;
- ierobežot apmaksātu darbu skaitu krieviem;
- augsts slieksnis pensijas vecuma sasniegšanai un grūtības, ja nepieciešams pārrēķināt Krievijā saņemtās apdrošināšanas ilgumu.
Turklāt ir nepieciešamas labas latviešu valodas zināšanas. Un krievu tautības cilvēkiem ir diezgan grūti mācīties. Arī mūsu tautiešiem ir grūtības attīstīt emocionālās savaldības paradumus.
Nacionālais sastāvs
Kopš 1990. gada Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies. Mūsdienās valstī dzīvo 1, 91 miljons cilvēku.
Kāds ir Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs? Lielākā etniskā grupa ir pamatiedzīvotāji. Tie ir lībieši jeb latvieši. Valstī ir 60, 31% no visiem iedzīvotājiem. Latvijā ir gandrīz uz pusi mazāk krievu. No kopējā iedzīvotāju skaita tie veido 25, 69%. Baltkrievi valstī 3, 18%. Vēl vienu mazākumtautību Latvijā pārstāv ukraiņi. Tas ir tikai 2, 42%.
Imigranti no Krievijas, pēc 1989. gada datiem, veidoja gandrīz 34% no valsts iedzīvotājiem. Tomēr pēc Latvijas neatkarības iegūšanas mūsu bijušo tautiešu skaits sāka samazināties. Daži no viņiem atgriezās Krievijas Federācijā, bet citi devās uz Rietumeiropu.
Neskatoties uz to, imigrācija uz Latviju šodien neapstājas. Galvenokārt šajā valstī ierodas kaimiņvalstu cilvēki - Krievija, Baltkrievija un Lietuva. Bet ir arī tendence palielināt to cilvēku plūsmu, kuri ieradās Latvijā no Āzijas un Dienvidamerikas.
Valoda
Latvija ir valsts, kas ļoti stingri ievēro savas tiesību normas. Tas attiecas arī uz valsts valodu. Latvija paredz nepieciešamību to iegūt. Bet sakarā ar to, ka diezgan lielu tās iedzīvotāju daļu pārstāv imigranti no Krievijas, daudzi cilvēki šeit runā krieviski. Ikdienā to lieto gandrīz 34% iedzīvotāju. Un šajā skaitā ir sākotnējo etnisko slāņu pārstāvji.
Jāpatur prātā, ka, lai iegūtu pilsonību, valstī tiek organizēti eksāmeni, kuros tiek pārbaudītas latviešu valodas zināšanas. Minimālais tā īpašums (1.A līmenī) ir nepieciešams pretendentiem uz vienkāršāko darbu, piemēram, sētniekam vai krāvējam. Ar 2.A kategoriju jūs varat saņemt viesmīli. Sākot ar 3.A līmeni, ir atļauts pieteikties uz vienkāršāko biroja vietu.
Darbs
Pēdējos gados liels skaits tās iedzīvotāju ir pametuši Latviju. Rietumeiropa piesaistīja cilvēkus ar lielām algām. Īpaši daudz augsti kvalificētu speciālistu pameta valsti. Tātad ārstu trūkuma un finansējuma samazināšanas dēļ Baltijas valstīs dažreiz pat tiek slēgtas slimnīcas.
Latvijā daudz darba krieviem celtniecībā, apstrādes rūpniecībā, IT tehnoloģiju jomā un tirdzniecībā. Darbaspēka emigrācija ir izraisījusi darba ņēmēju trūkumu daudzos reģionos. Gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju saņem algu, kas nesasniedz 300 eiro.
Imigrantiem vispievilcīgākā pilsēta ir Rīga. Tajā, kā arī tās apkārtnē dzīvo gandrīz 2/3 Latvijas iedzīvotāju. Rīgā strādā dažādās nozarēs, tai skaitā farmācijas, ķīmijas, tekstilrūpniecībā, kokapstrādē un pārtikā. Tomēr galvaspilsētas ekonomikas galvenā nozare ir visdažādāko pakalpojumu sniegšana.
Izglītības sistēma krieviem
Kur šodien mūsu bijušo tautiešu bērni var mācīties Latvijā? Valsts izglītības sistēmā ietilpst:
- Bērnudārzi. Valstī ir pirmsskolas iestādes krievu valodā. Ir jaukti bērnudārzi. Viņiem ir gan latviešu, gan krievu grupas. Pēdējos bērnos tiek mācīta valsts valoda. Tas tiek darīts spēles formā vismaz 2 reizes nedēļā. Sākot no 5 gadiem, latviešu valodas apguve kļūst ikdienas.
- Pamatskola. Šis izglītības līmenis ietver bērnu izglītību no 1. līdz 4. klasei. Krievu skolā notiek nodarbības latviešu valodā. Bilingvālo izglītību veic visos pārējos mācību priekšmetos. Cik liela būs nacionālās valodas daļa, ir atkarīgs no skolas nostājas. Tāpēc apmācības programmas valstī dažādās izglītības iestādēs dažreiz ievērojami atšķiras.
- Vidusskola. Šis ir nākamais izglītības posms, kas aptver 4.-9. Klasi. Krievu skolā bērni apgūst arī priekšmetus divās valodās. Nav stingri noteikumi par to piemērošanas samērīgumu. Tomēr līdz 7. klasei latviešu valodas īpatsvars ievērojami palielinās.
- Vidusskola. Sākot no 9. klases un beidzot ar 12. klasi, 60% stundu tiek pasniegtas latviešu valodā, bet 40% - krievu valodā.
- Vidējā profesionālā izglītība. Pēc uzņemšanas valsts iestādē nepieciešamās disciplīnas būs jāapgūst tikai latviešu valodā. Bet valstī ir pašvaldības tehnikumi un skolas. Viņu sienās mācību procesā tiek izmantotas krievu vai abas valodas. Tas pats attiecas uz komerciālām vidējām profesionālajām un tehniskajām institūcijām.
- Augstākā izglītība. Privātās komerciālās universitātes Latvijā veido studentu plūsmu, mācoties krievu valodā. Iestājoties valsts augstskolās, ir nepieciešamas zināšanas par Latviju, kurās studenti tiek iepazīstināti ar priekšmetiem.
Ir vērts atzīmēt, ka izglītības sistēma valstī pastāvīgi mainās. Galvenās inovācijas attiecas uz latviešu valodas īpatsvaru, kas visos izglītības posmos nepārtraukti pieaug.
2017. gadā varas iestādes nolēma, ka, sākot ar 2018. gada pavasari, centralizēto eksāmenu kārtošana 12 klasēs notiks tikai latviešu valodā. Kopš 2021. gada skolas ir paredzējušas krievu valodas mācību priekšmetu pilnīgu izslēgšanu.
Vietējā attieksme
Pastāv viedoklis, ka Baltijas valstu iedzīvotāji nav labvēlīgi pret krieviem. Neskatoties uz to, mūsu tautieši, kas dzīvo Latvijā vai apmeklē šo valsti kā tūristi, atzīmē, ka tas tā nav. Patiesībā latviešu attieksmi pret krieviem var saukt par neitrālu. Konflikti, kas dažkārt rodas, ir saistīti ar parasto mūsu cilvēku izturēšanos, kuru vietējie iedzīvotāji uzskata par rupju un izaicinošu. Bet tam, kurš izturās pieklājīgi un ievēro vietējās tradīcijas, nekad nav problēmu.
Viņi Latvijā ir diezgan laipni pret krievu tūristiem. Vietējie iedzīvotāji viņus uztver tāpat kā visi pārējie ārzemnieki, kas ieradās valstī, lai tur tērētu naudu. Ar pareizu izturēšanos krievu tūristi vienmēr var paļauties uz cieņpilnu un uzmanīgu apkalpošanu.
Gatavojoties ceļojumam uz šo valsti, ir vērts padomāt, ka periodu, kurā Latvija bija PSRS sastāvdaļa, latvieši uztver kā okupāciju. Šajā sakarā jebkura, pat vismazākā padomju svētku, tradīciju un ideoloģijas pieminēšana, kā arī Krievijas iedzīvotāja augstprātības izpausme tiks uztverta ārkārtīgi negatīvi. Tas nav pārsteidzoši, jo jebkuras valsts tūristam ir jāciena vietējie iedzīvotāji.
Adaptācijas iespējas
Uzturēšanās tiesību iegūšanai Latvijā jābūt pamatiem, kas noteikti valsts tiesību aktos. Starp tiem ir:
- darba atļaujas turēšana;
- radinieku klātbūtne, kuri ir Baltijas valsts pilsoņi;
- sava biznesa organizēšana;
- nekustamā īpašuma īpašumtiesības.
Ņemot vērā apstākļus, ārzemnieks saņems tiesības saņemt uzturēšanās atļauju vai pastāvīgu uzturēšanās atļauju. Ātrākai adaptācijai vairums krievu migrantu dzīvesvietai izvēlas valsts galvaspilsētu. Šajā mūsu bijušo tautiešu pilsētā ir 40, 2% no visiem iedzīvotājiem. Rīgā tiek pārdotas grāmatas un žurnāli krievu valodā. Tajā var klausīties radio. Latvijā ir filmas, kurām ir subtitri krievu valodā. Daudzi no mūsu bijušajiem tautiešiem šajā valstī veic veiksmīgu uzņēmējdarbību vai varēja ieņemt prestižus amatus,
Latvijas politika attiecībā uz krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, kuri šeit ieradās nodarbinātības nolūkos, ir diezgan lojāla. Kad mūsu tautieši tiek legalizēti darbam, viņiem ir tādas pašas tiesības un sociālie pabalsti kā pamatiedzīvotāju pārstāvjiem. Tomēr piedāvāto profesiju atalgojuma līmenis nav tik augsts. Tomēr pieredzējušiem speciālistiem ar augstāko izglītību ir iespēja atrast labu darbu. Tomēr viņi varēs ieņemt esošo vakanci tikai tad, ja nebūs pretendentu ne no pašas Latvijas, ne no valstīm, kas pieder Eiropas Savienībai.
Plānojot dzīvot un strādāt šajā valstī, ir vērts padomāt par to, ka saskaņā ar tās likumdošanu valsts valodas lietošana visās sabiedriskajās sfērās ir obligāta. Šīs normas pārkāpšana draud ar soda naudām, kas sākas ar 700 eiro. Ierēdņus par šo pārkāpumu var nekavējoties atlaist.
Kā krievi dzīvo Latvijā? Tas lielā mērā ir atkarīgs no katras personas integrācijas līmeņa jaunā sabiedrībā. Jūs nevarat rēķināties ar to, ka iegūsit priekšroku krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Krievu diaspora 2012. gadā uzstāja uz referenduma rīkošanu, apsverot iespēju ieviest valstī otru valsts valodu. Kopā ar latvieti viņam vajadzēja būt krievam. Tomēr vairākums vēlētāju, tas ir, 74, 8%, balsoja pret šo priekšlikumu. Tas noved pie krievvalodīgās vides pakāpeniskas izzušanas. Tātad, ja 21. gadsimta rītausmā tajā bija iesaistīti vairāk nekā 90% visu vecumu valsts iedzīvotāju, tad 2019. gadā jaunie latvieši dod priekšroku angļu valodai. Turklāt līdz šim papildus lielākajiem kūrortiem un pilsētām 75% valsts iedzīvotāju runā tikai latviski.
Krievu diaspora
Mūsu tautieši Latvijā ir lielākie no visām nacionālajām minoritātēm. Viņas pilsonība ir 62, 5% no valstī dzīvojošajiem etniskajiem krieviem. 29, 2% to nav. Līdzīga situācija izveidojās pēc Baltijas valsts neatkarības iegūšanas. Valsts valdība pilsonību pieļāva tikai tiem krieviem, kuri tās teritorijā dzīvoja līdz 1940.gadam, un viņu pēcnācējiem. Visi pārējie nevarēja izmantot šīs tiesības. Šī Krievijas iedzīvotāju daļa saņēma nepilsoņa sertifikātu. Šāds dokuments nodrošināja tiesības uz pastāvīgu uzturēšanos Latvijā, bet tajā pašā laikā ievērojami ierobežoja cilvēku politiskās un noteiktas ekonomiskās tiesības. Pēc Baltijas valstu iestāšanās ES situācija ir nedaudz mainījusies. Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes prasībām nepilsoņiem tika piešķirtas vienādas ekonomiskās tiesības ar latviešiem. Bet šīs izmaiņas neietekmēja politiskās iespējas. Nepilsoņi nav saņēmuši tiesības piedalīties valsts un pašvaldību vēlēšanās.
Krieviem ir arī citi ierobežojumi. Tātad saskaņā ar Latvijas likumiem Konvencija par nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzību neattiecas uz nepilsoņiem, kuri nāk no Krievijas.
Protams, katrai personai tiek dotas tiesības kļūt par pilntiesīgu valsts iedzīvotāju. Lai to izdarītu, jums jāiegūst pilsonība, izejot naturalizācijas procesu. Tas ietver eksāmena kārtošanu latviešu valodas zināšanām, valsts vēsturei un tās konstitūcijai. Tas arī pieņems uzticības zvērestu šai valstij.
Mūsdienās krievi ar Latvijas pilsonību dzīvo 19, 6% no visiem iedzīvotājiem. Kopš 1996. gada valstī darbojas Krievu biedrība. Tās galvenais mērķis ir saglabāt un tālāk attīstīt krievu kultūru Latvijā, balstoties uz kristīgām vērtībām.
Mūsu bijušajiem tautiešiem ir sava politiskā partija. To sauc par Latvijas Krievu savienību. Valstī ir arī sabiedriska organizācija. Šis ir "krievu skolu aizsardzības štābs".
